Ģeida atzīmē, ka, bērnam ienākot skolā, lielākā daļa ieteikumu ir diezgan vienveidīgi - sēdēt pirmajā solā, piedāvāt tekstu palielinājumā, norīkot asistentu – tomēr katra bērna situācija ir jāizskata individuāli. Ģeidas pedagoģiskā pieredze liecina, ka skolēnam ar redzes traucējumiem iekļauties mācību vidē traucē dažādi psiholoģiskie aspekti un riski: kautrēšanās, problēmas slēpšana, emocionālais stress, kas radies no nespējas veikt uzdevumus, redzei pēkšņi pasliktinoties.
Tāpat Ģeidas pieredzē ir tā saucamie "palaidņi", kas mācās viduvēji, pielaiž kļūdas, bet pieaugušie to nesaista ar redzes traucējumu, lai gan tā arī var būt problēmas sakne. Tomēr mēdz būt arī otrādi - ka vecāki mācīšanās grūtības saista ar redzes traucējumiem, lai gan bērna redze ir pietiekami laba. Ģeidas redzeslokā ir arī bērni, kam ir kompleksi traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) un vājredzība, kā rezultātā bērnam nav pacietības, lai saskatītu, un viņš cenšas izvairīties no piepūlēšanās, lai kaut ko saredzētu.
Runājot ar skolēniem un vecākiem, mācību procesā tiek atzīmētas šādas problēmas:
- lasīšanās grūtības,
- laika trūkums, veicot pārbaudes darbus,
- grūtības sportā, rokdarbos, informātikā,
- nogurums un galvassāpes.
Lai izprastu to, vai bērna mācīšanās grūtības saistāmas ar viņa redzes traucējumu, un nodrošinātu atbilstošus atbalsta pasākumus, ir jāzina, kā bērna redze funkcionē. Ģeida akcentē redzes funkcijas nozīmi un uzsver, ka tieši tā ietekmē bērna mācīšanās kvalitāti, tāpēc būtiski ir ņemt vērā:
- redzes asumu tuvumā un tālumā,
- kontrastredzi,
- redzes lauku, krāsu,
- krēslas redzi un redzes uztveri.
No iepriekš minētajām redzes funkcijām ar briļļu vai kontaktlēcu palīdzību var koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmātismu. Ar pareizu korekciju bērns redz labi. Savukārt ar brillēm vai kontaktlēcām pilnībā nevar koriģēt redzes traucējumus, kas ir vājredzības vai neredzības pakāpē. Šādā gadījumā brilles var arī nebūt nepieciešamas, jo tās vienkārši nepalīdz. Runājot par bērniem ar redzes traucējumiem, izglītības programma ir tā pati, kas ir vispārizglītojošajās skolās, bet galvenais atbalsts ir mācību materiālu, metožu un vides pielāgošana.
Ģeida uzsver, ka ir sastopama divu veidu vājredzība. Vājredzība bez redzes lauka traucējumiem:
- attēls, ko redz, nav skaidrs, bet attēla daļas nepazūd;
- slikti redz zema kontrasta informāciju un grūtības sagādā redzēt gan krēslā, gan arī tumsā;
- mācību procesā sagādās grūtības redzēt uz tāfeles rakstīto, to norakstīt, veikt attāluma darbības, lasīt tuvumā, rakstīt (grūti trāpīt rūtiņās/līnijās);
- grūtības veicot rokdarbus, pētot kartes, grafikus.
Ģeida atzīmē nozīmīgākos atbalsta pasākumus un uzsver, ka katram bērnam tie var būt piemērojami individuāli:
- var palielināt burtu lielumu;
- samazināt demonstrējamā materiāla attālumu;
- piemērot atbilstošu kontrastu;
- apgaismojumu, kā arī papildus laiku.
Runājot par palielinājumu, visvienkāršākais veids ir drukāt nevis A4, bet A3 formātā. Lai saprastu, kāds palielinājums bērnam ir vispiemērotākais, var piedāvāt lapu ar tekstu, kur katra teikuma fonta lielums iet no mazākā (piemēram, 10 pt) līdz lielākam. Ne visās situācijās ir iespējams tekstu palielināt kopējot, un tādā situācijā palīgā nāk tehniskie palielināšanas palīglīdzekļi, kur bērns var palielinājumu piemērot sev pats. Ģeida rekomendē ļaut un piedāvāt bērnam rakstīt nevis ar zīmuli, bet flomāsteru vai gēla pildspalvu, lai tas būtu labāk saskatāms. Tāpat bērniem ar kontrastredzes traucējumiem būs grūti saskatīt līnijas burtnīcā, tāpēc ir vērts izmantot burtnīcas, kur līnijas ir tumšākas, spilgtākas.
Šādā situācijā bērnam ir grūtības uztvert attēla daļas, attēlu kopumā. Jāsaprot, kā bērns redz, un jāpielāgo materiāli viņa uztverei, piemērojot, lielumu, attālumu, novietojumu, kontrastu, apgaismojumu, kā arī izpildes laiku. Uz šo situāciju attiecas monokulāra redze, kad bērns redz ar vienu aci, un tad var rasties kustību koordinācijas un precizitātes traucējumi, kā arī grūtības koncentrēt skatienu un skaidri saskatīt informāciju tuvumā un tālumā.
Arī neredzīgie bērni iekļaujas izglītības iestādēs, un, ja viņi ar redzes palīdzību nespēj uztvert informāciju, jālieto Braila raksts. Braila rakstu var izmantot visās jomās, un to ir vērtīgi izmantot ne tikai neredzīgiem bērniem, bet arī bērniem ar ļoti izteiktu vājredzību.
Darbā ar neredzīgiem un vājredzīgiem izglītojamajiem Ģeida iesaka:
- apgūt Braila rakstu;
- nodrošināt izglītības iestādi ar taustāmi uztveramiem mācību materiāliem;
- palīdzēt apgūt orientēšanos un mobilitāti, kā arī sociālās un sadzīves iemaņas.
Svarīgi ir atzīmēt, ka pirmsskolas vecumā bērniem var izpausties ambliopija ("slinkā acs") un šķielēšana, bet šādā gadījumā redzi var uzlabot, stingri ievērojot acu ārsta noteikto terapiju, aizsedzot veselo aci. Veselās acs aizsegšana jeb oklūzijas jāveic dienas aktīvajā periodā, kad bērns redzi koncentrē dažādos attālumos. Sensitīvais periods šādās situācijās ir pirmsskolas vecums.
Vēl bērniem ir sastopami akomodācijas traucējumi, kad ir grūtības pārslēgt skatienu no skatīšanās tālumā uz skatīšanos tuvumā un šādā situācijā brilles nepalīdz. Šādiem bērniem ir jāsniedz līdzīgs atbalsts kā vājredzīgiem bērniem, palielinot materiālus un tamlīdzīgi, jo redze nepārslēdzas no tāluma uz tuvumu. Galvenais iemesls ir psihoemocionālā spriedze jeb stress. Ģeida min, ka reizēm bērniem var izpausties arī cerebrālie redzes traucējumi, kas izpaužas, kā bērns analizē un uztver redzēto. Šiem bērniem redze var būt pilnīgi normāla, bet var rasties grūtības ar vizuālo sarežģītību, ja pats objekts ir vizuāli sarežģīts, bērnam var būt grūtības uztvert attēlu, ja tas tiek demonstrēts vienlaikus ar kādu citu sensoro kairinājumu. Šādā situācijā var piedāvāt bērnam modificēt tekstu, var palīdzēt arī palielinājums vai citāds atbalsts.
Ģeida vērš arī uzmanību uz to, ka personām ar redzes problēmām var rasties dažādas komunikācijas problēmas:
- var nebūt acu kontakta;
- nelasa sarunu biedra mīmiku, arī pašam var būt neieinteresēta sejas izteiksme;
- nelasa cilvēka ķermeņa valodu;
- var izskatīties sasaistīts vai nobijies;
- var nesaskatīt žestus, pats tos neizmantot.
Ģeida atgādina un vērš uzmanību, ka saistībā ar pārvietošanos un telpas uztveri ir svarīga tuva atrašanās sarunas biedram, kā arī ir iespējams, baltā spieķa izmantošana un līdzcilvēku atbalsts. Vēl ir jāņem vērā būtiska informācija, ka eksāmenos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kas izmantoti mācību procesa laikā, tāpēc ir jo īpaši svarīgi agrīni atpazīt bērna problēmas un piemērot atbilstošus atbalsta pasākumus.
Semināra noslēgumā tās dalībnieki varēja uzdot arī jautājumus, – lūk, kādas atbildes uz tiem sniedza pedagoģe!
Jautājumi un atbildes
No cik dioptrijām "mīnusā" sāk runāt par vājredzību?
Tas nav atkarīgs no "mīnusiem", bet gan redzes asuma, jo ar brillēm koriģējama redze nav vājredzība. Vājredzība ir tad, ja bērna redzi ar brillēm ir koriģēt ļoti sarežģīti vai neiespējami.
Cik pamatots ir ārstu ieteikums sēdēt pirmajā solā?
Bērniem ar vājredzību tas var būt pietiekami pamatots, ja redzi nevar koriģēt ar brillēm. Tomēr tas ir atkarīgs no katra individuālās situācijas.
Kā Strazdumuižas vidusskolā – attīstības centrā tiek veidota sadarbība ar bērnu vecākiem, ja vecākiem nav problēmu ar redzi?
Sākotnēji vecākiem bērna redzes traucējumi var būt šoks, un galvenais mērķis ir izārstēt šos traucējumus. Tomēr Strazdumuižas vidusskolā – attīstības centrs organizē aktīvās rehabilitācijas programmu, kur tiek aicināti mazi bērni kopā ar ģimenēm, un šie vecāki jau ir informēti par bērna nākotnes iespējām.
