Rudens bieds depresija ir tikai tavā galvā? Lūdzu, bez klišejām! 

No kā labāk izvairīties, ja līdzās ir cilvēks ar psihiskiem traucējumiem

No kā izvairīties saskarsmē un komunikācijā ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi

Vispārīgas, klišejiskas frāzes. Cilvēkam emocionāli grūtā brīdī mēs bieži sakām: "Viss būs kārtībā!", "Gan jau viss būs labi!", "Tur nav par ko satraukties!", "Tas viss ir tikai tavā galvā" vai tamlīdzīgas frāzes. Šādi izteikumi cilvēkam, kuram ir psihiski traucējumi, var radīt vēl lielāku
trauksmi. Iekšēji cilvēkam, kuram ir spēcīgas, negatīvas emocijas un satraucošas domas, ir grūti noticēt, ka viss būs labi. Šādi izteikumi no tuvinieka vai sarunu biedra var radīt viņam sajūtu, ka viņš ir nesaprasts.

Padomu došana. Mums bieži no malas šķiet, ka situācija ir vienkārši atrisināma un mēs steidzamies dot kādu padomu, pamācīt, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām. "Tev vajadzētu darīt šādi…", "Tev palīdzēs, ja tu darīsi šo…", "Nedari tā…". Šādas un līdzīgas frāzes nostiprina cilvēkā sajūtu, ka viņš pats nespēj atrast risinājumu, mazina viņā ticību paša spēkiem, liek viņam justies zemākam. Labāk būt iejūtīgam klausītājam nekā padomdevējam. Ja vēlamies mudināt cilvēku vērsties pēc palīdzības, tad gan padomu došanu var izmantot, sniedzot informāciju par to, kur un kādā veidā var saņemt speciālista konsultāciju un kāds ieguvums no tā būs konkrētajam cilvēkam. Atsevišķos gadījumos var palīdzēt noorganizēt vizīti pie speciālista, ja pats cilvēks to nevar un nevēlas darīt – palīdzot atrast piemērotāko speciālistu un sazvanot to.

Nosodīšana un kritizēšana. Nereti mēs sarunu biedram pieprasām paskaidrot to, ko viņam pašam ir grūti sevī tik vienkārši izskaidrot – "Kā tu varēji to nezināt?", "Kā tu varēji kaut ko tādu izdarīt?".
Šādi un līdzīgi jautājumi cilvēkā var izraisīt trauksmi un vainas sajūtu.