Iespējams, kamēr vēl koku lapas koši rotā apkārtni, tikmēr vēl zināmu dzīvesprieku rast spējam, tomēr pavisam drīz arī pēdējais krāsas izzudīs un klāt būs pelēcīgi drūma ikdiena. Lai stātos pretī rudenīgajai depresijai, kas mēdz "pielipt" teju ikvienam, kam vienkārši nav pārāk labs garastāvoklis, būtiski zināt galvenos depresiju cēloņus kopumā. Vienlaikus piedāvājam noskaidrot, kā ar grūtsirdību tikt galā, un iepazīties ar depresijas skarto cilvēku patiesi nepatīkamajām pieredzēm.

Laikapstākļi

Protams, viens no lielajiem garastāvokļa ietekmētājiem ir laikapstākļi. Piemēram, katru rudeni vai ziemu cilvēks var justies ļoti nomākts – saule lutina mazāk, cilvēks šķietami ir izlicis visas enerģijas rezerves, bet jaunas vietā vienkārši nespēj atgūt, uzsver "Elite Daily".

Tomēr tas neizslēdz faktu, ka nomākts var justies arī vasarā vai pavasarī. Respektīvi, mūsu ķermeņi ir ļoti jutīgi uz sezonālajām pārmaiņām, kas pieļauj iespēju justies kā ne sev pašam.

Miega traucējumi

Neomā un neapmierināta ar dzīvi vari justies arī tad, ja neesi kārtīgi izgulējusies. Ikvienai no mums vajadzīgs pelnītais miegs un tas, cik ilgi guļam, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu.

Vairāki pētījumi liecina, ka miegs ir būtisks cilvēka radošumam, atmiņai, koncentrēšanās spējām un vienkārši laimei. Tāpēc, ja regulāri laupi saldā miega stundas, nebrīnies, ka pašsajūta nebūs tā patīkamākā. Tomēr pastāv arī variants, ka vienkārši nespēj aizmigt. Ja esi izmēģinājusi jau, šķiet, visas iespējamās metodes miega peles atvilināšanai, bet tas tāpat nelīdz, laiks meklēt palīdzību pie speciālistiem.

Alkohols

Protams, glāze vīna pirms miega šķietami mazina dienas gaitā sakrājušos stresu un alkohols mazās devās nenodara sevišķu ļaunumu. Tomēr, ja regulāri pieķer sevi, atkorķējot vīna pudeli dienas beigās, iespējams, tas var kļūt par ne pārāk labu ieradumu.

Ja redzēsi sevi laimīgu tikai tajos mirkļos, kad būsi ar vīna glāzi rokās, par to vien sāksi domāt. Tomēr būtiski atminēties, ka alkohols neatrisina nekādas problēmas, un, ja arī uz kādu brīdi jūties laimīgāka, atceries par nākamā rīta slikto pašsajūtu, kas sekos pēc tam.

Soctīkli

Nesen tika veikts pētījums, kurā tika šķetināti feisbuka lietošanas ieradumi un tas, kā cilvēki sevi soctīklos salīdzina. Pētījuma autore Meilaja Stīra savā pētījumā atklāja, ka sociālo tīklu galvenais mehānisms ir sociālā salīdzināšana. "Jo vairāk laika mēs pavadīsim feisbukā, jo depresīvāki mēs kļūsim," viņa atzinusi.

Un, iespējams, viņai ir taisnība – mēs skatāmies modeļu bildes un viņu it kā greznās dzīves, prātojot, kāpēc tā nedzīvojam mēs. Atceries, visi šie cilvēki ir brangi papūlējušies, lai atrādītu savu"perfekto" dzīvi, kura droši vien tik perfekta nemaz nav. Nelielai iedvesmai, iespējams, vērts iepazīties ar stāstu par sociālo iepauzēšanu.

Pārāk daudz laika sev

Lai arī ik pa laikam veltīts brīdis sev pašai ir vajadzīgs, būtiski, ka tas nepārvēršas par visu tava brīvā laika pavadīšanas rituālu. Ja saproti, ka tas jau kļuvis par traku, un ja tavi draugi tevi jau sāk meklēt – piekrīti visiem piedāvājumiem pavadīt laiku viņu kompānijā. Īsti cilvēki un īstas emocijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Protams, šīs ir tikai dažas no būtiskākajām depresiju raisošām un neomas ieperināšanās saknēm, tomēr ir vēl ļoti daudz lietu, kas spēj ietekmēt cilvēku pašsajūtu, un tas vairāk atkarīgs no konkrētās situācijas, notikumiem un cilvēka.

Šeit vari izpildīt pašnovērtēšanas testu, pārbaudot, vai arī tu neesi kritusi rudens drūmajā noskaņojumā. Papildu informāciju par to, kur Latvijā meklēt palīdzību saslimšanas gadījumā, atradīsi šeit.

Turpinājumā vari iepazīties ar dažiem skaudriem stāstiem par depresiju un veidiem, kā cīnīties ar rudens grūtsirdību!