Foto: Shutterstock
Iespējams, kamēr vēl koku lapas koši rotā apkārtni, tikmēr vēl zināmu dzīvesprieku rast spējam, tomēr pavisam drīz arī pēdējais krāsas izzudīs un klāt būs pelēcīgi drūma ikdiena. Lai stātos pretī rudenīgajai depresijai, kas mēdz "pielipt" teju ikvienam, kam vienkārši nav pārāk labs garastāvoklis, būtiski zināt galvenos depresiju cēloņus kopumā. Vienlaikus piedāvājam noskaidrot, kā ar grūtsirdību tikt galā, un iepazīties ar depresijas skarto cilvēku patiesi nepatīkamajām pieredzēm.

Laikapstākļi

Protams, viens no lielajiem garastāvokļa ietekmētājiem ir laikapstākļi. Piemēram, katru rudeni vai ziemu cilvēks var justies ļoti nomākts – saule lutina mazāk, cilvēks šķietami ir izlicis visas enerģijas rezerves, bet jaunas vietā vienkārši nespēj atgūt, uzsver "Elite Daily".

Tomēr tas neizslēdz faktu, ka nomākts var justies arī vasarā vai pavasarī. Respektīvi, mūsu ķermeņi ir ļoti jutīgi uz sezonālajām pārmaiņām, kas pieļauj iespēju justies kā ne sev pašam.

Miega traucējumi

Neomā un neapmierināta ar dzīvi vari justies arī tad, ja neesi kārtīgi izgulējusies. Ikvienai no mums vajadzīgs pelnītais miegs un tas, cik ilgi guļam, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu.

Vairāki pētījumi liecina, ka miegs ir būtisks cilvēka radošumam, atmiņai, koncentrēšanās spējām un vienkārši laimei. Tāpēc, ja regulāri laupi saldā miega stundas, nebrīnies, ka pašsajūta nebūs tā patīkamākā. Tomēr pastāv arī variants, ka vienkārši nespēj aizmigt. Ja esi izmēģinājusi jau, šķiet, visas iespējamās metodes miega peles atvilināšanai, bet tas tāpat nelīdz, laiks meklēt palīdzību pie speciālistiem.

Foto: Shutterstock

Alkohols

Protams, glāze vīna pirms miega šķietami mazina dienas gaitā sakrājušos stresu un alkohols mazās devās nenodara sevišķu ļaunumu. Tomēr, ja regulāri pieķer sevi, atkorķējot vīna pudeli dienas beigās, iespējams, tas var kļūt par ne pārāk labu ieradumu.

Ja redzēsi sevi laimīgu tikai tajos mirkļos, kad būsi ar vīna glāzi rokās, par to vien sāksi domāt. Tomēr būtiski atminēties, ka alkohols neatrisina nekādas problēmas, un, ja arī uz kādu brīdi jūties laimīgāka, atceries par nākamā rīta slikto pašsajūtu, kas sekos pēc tam.

Soctīkli

Nesen tika veikts pētījums, kurā tika šķetināti feisbuka lietošanas ieradumi un tas, kā cilvēki sevi soctīklos salīdzina. Pētījuma autore Meilaja Stīra savā pētījumā atklāja, ka sociālo tīklu galvenais mehānisms ir sociālā salīdzināšana. "Jo vairāk laika mēs pavadīsim feisbukā, jo depresīvāki mēs kļūsim," viņa atzinusi.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!