Foto: Shutterstock
Gribi vai negribi – mēnešreizes ir jebkuras veselīgas sievietes dzīves sastāvdaļa, un savā ziņā tās var dēvēt arī par spoguļattēlu kopējam veselības stāvoklim. Ja kaut kas ir būtiski mainījies tavā dzīvesveidā, visticamāk, arī varēsi novērot izmaiņas savā menstruāciju ciklā.

Mēnešreižu ciklu var ietekmēt daudzi faktori – gan hormonālas izmaiņas, gan nopietnāki medicīniski apstākļi. Turklāt, sievietes dzīvē ir arī divi posmi, kad mēnešreizes var būt neregulāras – kad tās tikko sākas un kad iestājas menopauze. Brīdī, kad ķermenis piedzīvo pāreju, allaž precīzais cikls var kļūt neprecīzs, un par to pārāk satraukties nevajadzētu, raksta "Health Line".

Kas ir jāzina – menstruālo ciklu skaita no mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju sākumam. Būtiski ir saprast, ka cikla ilgums katrai sievietei var būt atšķirīgs – kādai tas var būt 21 dienu, savukārt citai – pat 35 dienas. Pirmajos gados pēc menstruāciju sākuma cikls parasti ir garāks, savukārt, pieaugot vecumam, tas parasti kļūst īsāks un regulārāks. Vienlaikus ir jāsaprot, ka mēnešreižu ciklu un tā ilgumu ietekmē daudzi un dažādi faktori. Ja novēro izmaiņas, iespējams, pie vainas ir kāds no turpinājumā apskatītajiem iemesliem.

Stress


Stress var radīt izmaiņas hormonos, mainīt ikdienas režīmu un pat ietekmēt smadzeņu daļu, kas atbild par menstruāciju regulēšanu – hipotalāmu. Laika gaitā satraukums arīdzan var izraisīt slimības un pēkšņu svara pieaugumu vai zaudējumu, kas arī var ietekmēt ciklu. Ja tev ir aizdomas, ka stress varētu būt iemesls, kāpēc mēnešreizes kavējas vai arī tieši otrādi – sākas ātrāk nekā vajadzētu, izmēģini dažādus relaksācijas paņēmienus – nododies meditācijai, savu domu pierakstīšanai, pastaigām svaigā gaisā vai jebkam citam, kas ļauj nomierināt prātu. Būtiski ir arī ilgtermiņā domāt par sava dzīvesveida maiņu, jo neviena meditācija nepalīdzēs tad, ja dzīvo konstantā stresa stāvoklī.

Pārāk mazs svars


Sievietēm ar ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksiju vai bulīmiju, var būt problēmas ar cikla regularitāti. Sverot desmit procentus zem tā, ko uzskata par normālu svaru atbilstoši augumam, var mainīties ķermeņa darbība un apstāties ovulācija. Ārstējot ēšanas traucējumus un veselīgi pieņemoties svarā, cikls, visticamāk, atgriezīsies normālā stāvoklī. Arī liela fiziska slodze, piemēram, piedalīšanās maratonā, var radīt pārrāvumus menstruāciju ciklā.

Aptaukošanās


Tāpat kā svara zudums var izraisīt pārmaiņas sievietes ķermenī, arī liekas svars var ietekmēt sievietes menstruālo ciklu. Aptaukošanās un mēnešreižu kavēšanās dažkārt var liecināt arī par kādām veselības problēmām, piemēram, policistisku olnīcu sindromu, tāpēc šādā situācijā ir būtiski vērsties pie ārsta, kurš spēs precīzi noteikt problēmu cēloni.

Kontracepcija


Daži kontracepcijas veidi, īpaši hormonālās metodes, var izraisīt mēnešreižu kavēšanos. Parasti hormonālās kontracepcijas ietvaros noteiktu laiku tiek uzņemts estrogēns kombinācijā ar progesteronu, kam seko vairākas dienas bez hormonu lietošanas. Brīdī, kad hormonus vairs neuzņem, var radīties pārrāvumi ciklā. Dažreiz hormoni uztur dzemdes gļotādu tik plānu, ka tās nepietiek, lai varētu parādīties mēnešreizes. Tas attiecas uz visiem hormonālās kontracepcijas veidiem, ieskaitot tabletes, plāksterus, implantus un gredzenus. Vairumā gadījumu šādi pārrāvumi nav kaitīgi, tomēr ir būtiski aprunāties ar savu ārstu, ja ir bažas par izvēlēto kontracepcijas metodi.

Foto: Shutterstock

Problēmas ar hormoniem


Daži hormoni, piemēram, prolaktīns vai vairogdziedzera hormoni, var izraisīt menstruāciju trūkumu. Ja hormonālā nelīdzsvarotība ir atbildīga par aizkavējušām mēnešreizēm, to var viegli noteikt, veicot asins analīzes. Hormonālās nelīdzsvarotības cēloni ir jāpārbauda ārstam, lai noskaidrotu, vai problēmas pamatā nav vēl kādu nopietnāku saslimšanu.

Policistisku olnīcu sindroms


Policistisku olnīcu sindroms ir hroniska saslimšana, kas liek ķermenim ražot vairāk vīrišķo hormonu – androgēnu. Šīs hormonu nelīdzsvarotības rezultātā uz olnīcām veidojas cistas, tas savukārt var ovulāciju padarīt neregulāru vai vispār apturēt. Šādā gadījumā arī citi hormoni, piemēram, insulīns, var kļūt nelīdzsvarots. Tas ir saistīts ar insulīna rezistenci, kas savukārt ir saistīta ar policistisku olnīcu sindromu. Runājot par sindroma ārtēšanu, tā ir vērsta uz simptomu mazināšanu. Ārsts, visticamāk, izrakstīs zāles, kas palīdzēs regulēt ciklu.

Hroniskas slimības


Hroniskas slimības, piemēram, diabēts un celiakija, arī var ietekmēt menstruālo ciklu. Cukura līmeņa izmaiņas asinīs ir saistītas ar hormonālām izmaiņām, tāpēc, pat ja tas notiek reti, slikti kontrolēts diabēts var izraisīt mēnešreižu neregularitāti. Savukārt celiakija izraisa iekaisumu, kas var izraisīt tievās zarnas bojājumus, tādējādi liedzot ķermenim absorbēt nozīmīgākās barības vielas. Arī tas var aizkavēt mēnešreižu sākumu.

Vairogdziedzera problēmas


Pārmērīga vai nepietiekama vairogdziedzera darbība arī var būt cēlonis novēlotam menstruāciju sākumam. Vairogdziedzeris regulē ķermeņa metabolismu, tāpēc var ietekmēt arī hormonu līmeni. Par laimi – vairogdziedzera problēmas parasti var ārstēt ar medikamentiem, un pēc ārstēšanas menstruācijas, visticamāk, normalizēsies.

Grūtniecība


Nevajadzētu izslēgt grūtniecību kā iespējamo iemeslu, kāpēc menstruācijas ir novēlotas, pat ja izmanto kontracepcijas līdzekļus. Pat pareizi lietojot kontracepcijas līdzekļus, pastāv iespēja palikt stāvoklī. Jāpiebilst, ka nav tādu kontracepcijas veidu, kas būtu simtprocentīgi efektīvi. Lai pārliecinātos par to, ka tiešām neesi stāvoklī, veic grūtniecības testu vai arī dodies pie ārsta, kurš palīdzēs noskaidrot iemeslus menstruāciju problēmām, pat ja neesi stāvoklī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!