Foto: PantherMedia/Scanpix
Neraugoties uz labajiem nodomiem, nereti šķietami veselīgi ikdienas ķermeņa higiēnas, kā arī uztura un fizisko aktivitāšu paradumi patiesībā var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Turpinājumā piedāvājam portāla "MNN" apkopotos ikdienas rituālus, ar kuriem vēlams tiešām nepārspīlēt.

Pārāk bieža roku dezinficēšanas līdzekļa izmantošana


Foto: PantherMedia/Scanpix
Ja piederi pie tīrību mīlošajiem cilvēkiem, kas roku dezinficēšanas līdzekli izmanto vairākas reizes dienā, tā vietā laiku pa laikam izvēlies vien ziepes un ūdeni, aicina "MNN".

Nesenā pētījumā atklāts, ka roku dezinficēšanas līdzekļi, kā arī augstas koncentrācijas antibakteriālās ziepes nereti satur īpašu vielu - triklozānu, kas, regulāri lietots, var radīt organisma rezistenci pret antibiotikām, mazinot medikamentu efektivitāti.

Eksperimentēšana ar ādas kopšanas līdzekļiem


Foto: PantherMedia/Scanpix
Kā brīdina dermatologi, ādas pārsātināšana ar vēl nepārbaudītām vielām, kas ir dažādu skaistumkopšanas līdzekļu sastāvā, ir biežākais tās saslimšanu cēlonis.

Tāpat jāņem vērā fakts, ka izmaiņas ādas stāvoklī pēc jaunā kopšanas līdzekļa lietošanas būs redzamas vien sešas līdz astoņas nedēļas vēlāk, savukārt līdzekļi, kas sola pastiprinātas kolagēna izstrādāšanas veicināšanu, efektu sniedz pat pusgadu vēlāk.

"MNN" arī atgādina, ka nemitīga sejas ādas kopšanas līdzekļu mainīšana ir īpaši kaitīga jutīgai ādai, tādēļ, atrodot kosmētikas produktus, kas pilda to solītās funkcijas, ieteicams tos lietot arī turpmāk, neapgrūtinot ādu ar ko jaunu un nepārbaudītu.

Iešļūceņu valkāšana


Foto: PantherMedia/Scanpix
Neraugoties uz mānīgo atvieglojuma sajūtu, ko rada pāriešana no augstpapēžu apaviem uz iešļūcenēm vai sandalēm un bezpapēža laiviņām,  atpūtai iecienītās kurpes patiesībā nodara ievērojamu kaitējumu veselībai.

Apavi, kuriem nav vismaz trīs centimetrus augsta papēža, kā arī stingras zoles, nespēj pienācīgi balstīt pēdu, kā arī sadalīt ķermeņa masas radīto spiedienu. Tāpat tiek radīts nevajadzīgs sasprindzinājums pēdu saitēm un muskuļiem, rezultējoties sāpēs, kas var izstarot visā kāju garumā, un citās kaitēs.

Speciālisti arī iesaka izvairīties no staigāšanas basām kājām, kas līdz šim vērtēta pozitīvi. Tā iemesls ir pēdu pakļaušana sīkiem savainojumiem, kas var radīt infekcijas, informē "MNN".

Zobu tīrīšana pēc katras ēdienreizes


Foto: PantherMedia/Scanpix
Pēc maltītes ieturēšanas uz zobiem nonāk ēdienu radītais aplikums un skābe, un, to notīrot uzreiz pēc ēšanas, var tikt traumēta arī zobu emalja. Lai no tā izvairītos, speciālisti iesaka muti pēc ēšanas izskalot ar ūdeni un zobus tīrīt vien no rīta un vakarā.

Tāpat uzmanība jāpievērš zobu tīrīšanas virzienam. Neraugoties uz pieņēmumu par pareizu tīrīšanu, ievērojot augšup un lejup ejošas kustības, speciālisti tomēr iesaka izmantot jau bērnībā apgūto apļveida paņēmienu.

Tādējādi tiks masētas smaganas, kā arī efektīvāk atbrīvota zobu virsma no baktērijām, skaidro "MNN".

Izvairīšanās no spēka treniņiem fizisko aktivitāšu laikā


Foto: PantherMedia/Scanpix
Pakļaujot savu organismu tikai kardio treniņiem, tas laika gaitā pieradīs pie vienveidīgās slodzes, sadedzinot krietni mazāk tauku nekā treniņu sākumā.

Tāpat, šādi sportojot, palielinās muskuļu savainošanas risks, jo regulārā kardio slodze tiem neļauj pienācīgi atslābināties.

Šai sakarā speciālisti iesaka kombinēt spēka vingrojumus ar kardio slodzi katrā otrajā treniņā. Tādējādi tiks sadedzināts maksimālais kaloriju daudzums, neradot absolūtu izpumpēšanās sajūtu, kā arī ātrāk pieaugs muskuļu masa.

Ūdens dzeršana tikai no pudelēm


Foto: PantherMedia/Scanpix
Ūdens, kas ir iepildīts pudelēs, nesatur fluoru, tādējādi ietekmējot zobu veselību. Kā novērojuši speciālisti, arvien vairāk pieaugušo, kas ikdienā dzer ūdeni tikai no aparātiem vai pudelēm, atsakoties no krāna ūdens dzeršanas, cieš no fluora deficīta, kas rada zobu izkrišanu.

Lai no tā izvairītos, ieteicams lietot ūdens filtrus, kas attīrīs to no baktērijām, saglabājot arī organismam nepieciešamās vielas.

Ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošana


Foto: PantherMedia/Scanpix
Antibakteriālu līdzekļu lietošana, uzkopjot māju, rada iespaidu par sterilu un dezinficētu apkārtējo vidi, tomēr minēto tīrīšanas līdzekļu efektivitāte mikrobu iznīcināšanā visbiežāk tiek pārspīlēta, savukārt tajos esošās ķīmiskās vielas postoši ietekmē veselību.

Piemēram, viens no biežākajiem astmas, kā arī hormonu disbalansa cēloņiem mūsdienās ir regulāra piesārņota gaisa ieelpošana, un visbiežāk šī sevis indēšana notiek mājās, skaidro "MNN".

Lai no tā izvairītos, speciālisti iesaka dzīvokļa uzkopšanā izmantot tādus pārbaudītus līdzekļus kā etiķi, ūdeni un sodu, kas efektivitātes ziņā pielīdzināmi agresīvajām tīrīšanas pastām un aerosoliem, kā arī tīrīšanas darbus veikt regulāri, tā neļaujot vairoties mikrobiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!