Foto: Sharon McCutcheon / cc
Ar paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju vairākkārt savā dzīvē sastopas ikviens, taču, lai arī visbiežāk tas ir asimptomātisks – mēs to nejūtam –, tas veselībai ir bīstams, jo liek sirdij daudz spēcīgāk pumpēt asinis. Savukārt, ilgstoši un spēcīgi pumpējot asinis, tiek bojāta gan sirds, gan asinsvadi, kas var izraisīt dažādas dzīvībai bīstamas slimības.

"Viņa" jau rakstījusi, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paaugstinātu asinsspiedienu norāda kā lielāko nāves riska faktoru visā pasaulē, kas izraisa sirds slimības, trieku (insultu), nieru slimības un diabētu. SPKC Latvijas iedzīvotāju veselības ziņojumā atklāj, ka sirds un asinsvadu slimības ik gadu laupa ap 16 tūkstošiem cilvēku dzīvību, tādējādi ierindojoties pirmajā vietā starp visiem nāves cēloņiem. Turklāt piektā daļa mirušo ir vecumā līdz 64 gadiem, kas nozīmē, ka sirds un asinsvadu slimības neskar tikai gados vecus cilvēkus.

Atgādinājumam – asinsspiediens, kura rādītāji pārsniedz 130/80 mm Hg, ir uzskatāms par paaugstinātu.

Viens no risinājumiem, kā laikus noteikt paaugstināta asinsspiediena cēloni un novērst tā iespējamās sekas, ir dokumentēt neparastus simptomus. Ja, apmeklējot ārstu, viņš konstatē, ka tev ir paaugstināts asinsspiediens, izstāsti par visiem simptomiem, kurus esi novērojusi, piemēram, esi pieņēmusies svarā, nogurusi, tev izkrīt mati u. c., kā arī simptomiem liec pretim medikamentus, kurus, iespējams, šobrīd lieto. Ārsts palīdzēs saprast, vai nav nepieciešams mainīt medikamentus, iespējams pat, ka pie vainas ir kāda cita veselības problēma.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar neierastiem simptomiem, kas var vēstīt par hipertensiju, kā arī noskaidro biežākos paaugstināta asinsspiediena cēloņus un risinājumus, kas palīdzēs to samazināt.

Paaugstināta asinsspiediena simptomi


Foto: Hybrid / cc
Apgrūtināta spriestspēja vai galvassāpes

Daži cilvēki pie paaugstināta asinsspiediena var izjust vieglas, hroniskas galvassāpes un/vai apgrūtinātas spriestspējas, raksta portāls "Women's Health". Taču ņem vērā, ka šie hipertensijas simptomi var neizpausties līdz brīdim, kad asinsspiediens nebūs stipri paaugstināts. Tomēr, ja kādreiz bez šķietama iemesla izjūti izteiktas galvassāpes, kas ilgstoši nepāriet, nenāks par ļaunu izmērīt asinsspiedienu vai pat doties pie ārsta.

Uzpūties vēders un apgrūtināta vēdera izeja

Paaugstināts asinsspiediens bieži vien ir saistīts ar cukura diabētu un nieru slimībām, līdz ar to dažām sievietēm kā blakusparādība var rasties vēdera uzpūšanās un apgrūtināta urinēšana. Tāpēc, ja novēro neierastus vēdera izejas simptomus, dokumentē tos un informē savu ārstu.

Pēkšņi pasliktinās redze

Paaugstināts asinsspiediens var ietekmēt acs asinsvadus, izraisot to pietūkumu. Tādējādi redze var pēkšņi pasliktināties, kļūt neskaidra. Ja novēro sev šādu simptomu, nekavējoties zvani ārstam.

Reibonis vai apgrūtināts līdzsvars

Pēkšņs reibonis un apgrūtināts līdzsvars var būt agrīna brīdinājuma pazīme par insultu, ko izraisa paaugstināts asinsspiediens. Ja reibonis ir saistīts ar kaut ko acīmredzamu, piemēram, strauju piecelšanos kājās vai 3D filmas skatīšanos, un tas ātri pāriet, visticamāk, nav, par ko satraukties. Taču, ja tas nepamet tevi ilgstoši, to nevajadzētu ignorēt un ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Uzturā lieto pārāk daudz ķīmiski apstrādātu produktu


Foto: Shutterstock
Pārmērīga sāls uzņemšana tiešā veidā ietekmē asinsspiedienu, raksta portāls "Prevention". "Jo lielāks sāls patēriņš, jo lielāks nātrija līmenis asinīs, kas asinsvados uzsūc ūdeni no apkārt esošajiem audiem, palielinot asins tilpumu," stāsta kardiologs Amnons Beniaminovics. "Savukārt lielāks asins daudzums paaugstina asinsspiedienu."

Pat tad, ja tev liekas, ka ikdienā nemaz tik daudz sāls nepatērē, visticamāk, tas "slēpjas" tavā ikdienas uzturā. Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centrs skaidro, ka vairāk nekā 70 procentus sāls mēs ikdienā uzņemam no ķīmiski apstrādātiem produktiem, tostarp maizes, brokastu pārslām, čipsiem, cepumiem, picas, konservētām pupiņām un dārzeņiem, mērcēm.

Tāpat jāņem vērā, ka uzturs ar lielu sāls patēriņu var izraisīt svara pieaugumu, un, "kad cilvēki ir ar lieko svaru, organismam asinis jāpiegādā lielākam audu daudzumam, kas var palielināt asinsspiedienu", stāsta kardiologs Filips Lavrencs. "Ļoti daudziem pacientiem, kas cieš no aptaukošanās, ir paaugstināts asinsspiediens."

Risinājums: samazini ķīmiski apstrādāto produktu patēriņu. Vislabāk uzturā lietot produktus, kas bagātīgi ar visām organismam nepieciešamajām barības vielām, piemēram, dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, pākšaugus, zivis, riekstus, sēklas, olīveļļu. Kālijs un magnijs ir minerālvielas, kas var palīdzēs samazināt asinsspiedienu, kā arī uzturs ar lielu šķiedrvielu patēriņu dažādos pētījumos tiek saistīts ar sistoliskā asinsspiediena pazemināšanu.

Lieto par daudz alkohola


Mērens un kontrolēts alkohola patēriņš (sievietēm – viena glāze dienā, bet vīriešiem – divas) dažādos pētījumos tiek saistīts ar sirds slimību risku novēršanu, skaidrots portālā "Prevention". Taču biežs un pārmērīgs alkohola patēriņš var izraisīt hroniski paaugstinātu asinsspiedienu, skaidro Lavrencs. Tāpat pētījumi pārmērīgu alkohola lietošanu ir sasaistījuši ar paaugstinātu aterosklerozes attīstības risku – taukainu aplikumu uzkrāšanos artērijās, kas var izraisīt sirdslēkmi un insultu.

Risinājums: seko līdzi savam alkohola patēriņam un mēģini nepārkāpt noteikto dienas normu. Savukārt, ja dzeršana vairāk ir kā rituāls un alkohols nav primārais, dzērienu nomaini pret kaut ko veselīgāku, piemēram, smūtiju vai vismaz bezalkoholisko kokteili.

Nepietiekami daudz fizisko aktivitāšu


Foto: Shutterstock
Ilgstoša un bieža sēdēšana vai mazkustīgs dzīvesveids var ietekmēt teju visus veselības rādītājus un asinsvadu veselība nav izņēmums, raksta portāls "Prevention". "Mazkustīgums var tieši un netieši izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu," skaidro Beniaminovics. Mazkustīgiem cilvēkiem parasti ir liekais svars vai aptaukošanās, un, kā jau minēts iepriekš, palielināts ķermeņa svars ir viens no galvenajiem paaugstināta asinsspiediena izraisītājiem.

Risinājums: liec sirdij strādāt aktīvāk. Teju 400 pētījumu analīze liecina – regulāras fiziskās aktivitātes var būt tikpat efektīvas kā standarta asinsspiedienu regulējošie medikamenti. Tāpēc mēģini ik nedēļu atrast 150 minūtes laika mērenām aerobajām aktivitātēm (aptuveni 20 līdz 30 minūtes dienā). Piemēram, brauc ar velosipēdu vai dodies pastaigā.

Tev ir hronisks stress


No evolūcijas viedokļa stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – nonāk asinīs, lai palīdzētu mums izvairīties no briesmām, cīnīties vai bēgt. Hormoni paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, sašaurina asinsvadus un paplašina acu zīlītes, lai mēs spētu ātrāk domāt un kustēties, portālam "Prevention" skaidro Beniaminovics.

Senos laikos stress parādījās un arī noplaka acumirklī, taču mūsdienās augstās darba prasības, saspringtie grafiki, izaicinošās attiecības un daudz kas cits ir izraisījis hroniska stresa epidēmiju. Savukārt, stresam konstanti pārņemot organismu, arī asinsspiediens saglabājas nemainīgi paaugstināts.

Risinājums: atrodi veidu, kā atslābināties. Fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt stresa hormonu līmeni, tādējādi samazinot to ietekmi uz asinsspiedienu. Dziļa elpošana, meditācija, joga, arī grāmatu lasīšana vai iemīļotākās mūzikas klausīšanās arī var palīdzēt samazināt stresa hormonu līmeni.

Tev ir miega apnoja


Foto: Shutterstock
Slikts miegs, palielinot stresa hormonu līmeni vai vēlmi pēc neveselīgas pārtikas, tādējādi veicinot aptaukošanos, var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, portālam "Prevention" stāsta Beniaminovics. Tomēr lielākais miega kaitnieks ir obstruktīva miega apnoja (OMA) – traucējumi, kas rodas, cilvēkam miega laikā augšējo elpceļu nosprostojuma dēļ uz brīdi pārstājot elpot.

"Pieaugot aptaukošanās gadījumiem, arvien vairāk cilvēku attīstās OMA," skaidro Lavrencs. "Tas noved pie pārtraukta miega un samazināta skābekļa līmeņa organismā, kur viena no organisma atbildes reakcijām ir paaugstināts asinsspiediens." Kas var liecināt par OMA? Iespējams, partneris tev aizrāda par krākšanu vai samocītu elpas ievilkšanu miegā, kā arī varbūt jūties nogurusi pat tad, ja esi gulējusi pietiekami ilgi.

Risinājums: sarunā vizīti pie miega speciālista. Ja tev ir aizdomas par OMA, ārsta apmeklējums ir vajadzīgs nekavējoties, lai varētu tev nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu.

Taviem ģimenes locekļiem raksturīga hipertensija


Foto: Shutterstock
Gēniem ir zināma loma, runājot par paaugstinātu asinsspiedienu, tāpēc arī gados jaunākiem cilvēkiem ar šķietami izcilu veselību ir iespējams diagnosticēt hipertensiju, portālam "Prevention" skaidro Lavrencs. Tomēr ir reizes, kad vienas ģimenes locekļi, kuriem ir nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu, piekopj līdzīgus ieradumus, kas ir patiesie hipertensijas cēloņi, piemēram, mazkustīgums, neveselīgs uzturs u. c. Šos ieradumus mainot, iespējams atbrīvoties no hipertensijas.

Risinājums: lai arī pilnībā nav iespējams novērst hipertensiju, ja ģimenē vērojama šāda anamnēze, veselīgi ieradumi var šo procesu aizkavēt. Piedomājot pie sava uztura, izkustoties un ieviešot citus veselīgus paradumus, ar hipertensiju sastapsies nevis 30 vai 40 gadu vecumā, bet gan 60 vai 70.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!