Foto: Shutterstock
Karstajam laikam pieņemoties spēkā, tā vien gribas atbrīvoties no kādas liekas apģērba kārtas, atklājot ķermeni saules stariem. Teju ikviens vēlas iegūt skaistu iedegumu un izbaudīt silto laiku, taču ilgstoša uzturēšanās saulē un lielā karstumā rada risku dabūt karstuma dūrienu.

Lai arī tu spētu laikus atpazīt karstuma dūrienu un saņemt medicīnisko palīdzību, piedāvājam iepazīties ar ''Prevention'' ekspertu atzītiem karstuma dūriena simptomiem.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Ja ķermeņa temperatūra sasniedz 39 grādus vai augstāk, iespējams, tev ir karstuma dūriens. Ja tev vai tavam tuviniekam tomēr nav paaugstināta temperatūra, bet ir citi karstuma dūriena simptomi vai sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, tāpat jādara viss iespējamais, lai ķermeni atvēsinātu un cilvēks saņemtu medicīnisko palīdzību. Ķermeņa temperatūru jācenšas samazināt, jo termometri ne vienmēr ir precīzi.

Muskuļu krampji

Šis ir viens no izplatītākajiem ar karstumu saistīto slimību simptomiem fiziskas slodzes laikā – vienalga, vai tā ir ilgstoša staigāšana, braukšana ar velosipēdu vai vingrojumi svaigā gaisā. Svīstot lielā karstumā, var rasties sāpīgi krampji īpaši kājās, rokās vai vēdera apvidū. Lai gan tos, visticamāk, neizraisa tikai karstums, muskuļu krampji rodas, ja ķermenis nav pieradis pie augstas temperatūras. Arī dehidratācija ir bieži sastopams krampju cēlonis, bet, ja esi pamanījusi šāda veida sāpes kopā ar citiem karstuma dūriena simptomiem, neignorē tos.

Pārspīlēta svīšana vai sviedru trūkums

Pavadot ilgu laiku lielā karstumā, organisms pārstāj censties uzturēt savu normālo iekšējo temperatūru, tāpēc karstuma dūriena laikā svīšana var apstāties, taču atceries, ka tas notiek pakāpeniski nevis uzreiz. Tomēr visbiežāk cilvēki sāk pārspīlēti svīst, ko daudzos gadījumos cilvēki neuzskata par karstuma dūriena simptomu, jo tas lielā karstumā šķiet pavisam normāli.

Apjukums vai apgrūtināta staigāšana

Karstuma dūriens tavu centrālo nervu sistēmu izsit no ierastā līdzsvara, tāpēc koordinācijas trūkums, apjukums, agresivitāte vai nespēja staigāt ir būtiski simptomi, kas liecina, ka tev, iespējams, ir karstuma dūriens. Ja tu vai kāds tavs tuvinieks nespēja atbildēt uz vienkāršiem un loģiskiem jautājumiem, tas nozīmē, ka steidzami ir nepieciešama medicīniskā palīdzībā.

Neizturamas galvassāpes

Pulsējošas galvassāpes ir vēl viena bieži sastopama karstuma dūriena pazīme. Šo simptomu parasti izraisa dehidratācija vai arī karstuma dūriena ietekme uz centrālo nervu sistēmu.

Reibonis, slikta dūša vai vemšana

Turpinot svīst, ķermenis arvien vairāk dehidratējas. Rezultātā karstums var sākt ietekmēt dažādus orgānus, kuru darbības traucējumi var saasināt visus jau minētos karstuma dūriena simptomus, kā arī izraisīt reiboni, ģīboni, sliktu dūšu vai vemšanu.

Ādas apsārtums

Karstuma dūriena ietekmē ķermenis, mēģinot atdzist, virza asins plūsmu uz ādu, tādējādi liekot tai izskatīties sarkanai. Tāpat āda var arī kļūt ļoti mitra vai ārkārtīgi sausa.

Paaugstināts asinsspiediens vai apgrūtināta elpošana

Ķermenim pārkarstot, sirds ir pakļauta milzīgam spriedzei, jo tai asinis jāpumpē intensīvāk un ātrāk, lai nodrošinātu, ka ķermeņa dabīgā dzesēšanas sistēma darbojas, un lai cilvēka iekšējā temperatūra būtu līdzsvarota. Tas var izraisīt elpošanas traucējumus vai hiperventilāciju, kad cilvēks ieelpo vairāk skābekļa nekā viņam ir nepieciešams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!