Tā teikt – ir tie mūžīgi pozitīvie cilvēki un ir tie negatīvie. Es uzskatīju, ka esmu tā otrā un tādai man tagad būs jādzīvo visu dzīvi.
Es negribu rakstīt par to, kas ir depresija, kas to izraisa un kas īsti notiek galvā depresijas pacientiem no medicīniskā viedokļa. Jo informācijas par šo te ir daudz, lūk, jums linki, kuru varat izlasīt, lai gūtu aptuvenu priekštatu!
Es gribu uzrakstīt par to, kā tas ir – dzīvot ar depresiju. Būtībā es ar šo teikumu arī varētu beigt šo rakstu – grūti ir. Ļoti grūti, bet ne neiespējami.
Sabiedrībā valda dažādi stereotipi par to, kas ir depresija un kā tā rodas. Viens no izplatītākajiem uzskatiem ir tāds, ka depresija rodas no kādas smagas traumas, zaudējuma vai smagiem pārdzīvojumiem. Jā, tā ir, bet ne tikai.
Man dzīvē ir paveicies ar to, ka man nav bijušas nekādas lielas dzīves traumas, nelaimes vai traģiski zaudējumi Man ir bijusi lieliska bērnība, un joprojām man ir fantastiskākā ģimene pasaulē, man ir mīloši vecāki un māsa, vismīlošākie vecvecāki un divi suņi, kas jau vien ir bezizmēra mīlestība pāri visam. Es nedzīvoju nabadzīgā ģimenē, bet neesmu arī pārtikušu vecāku izlutināts bērniņš. Es nevarētu teikt, ka man dzīvē kādreiz kā ir pietrūcis. Man varbūt nav bijušas dārgākās spēļmantiņas vai šikākais velosipēds, bet es nekad neesmu bijusi apdalīta. Respektīvi – es esmu dzīvojusi pilnīgi normālu dzīvi. Gājusi skolā, tikusies ar draugiem, gājusi uz ārpusskolas nodarbībām. Bet man ir depresija. Kā tad tā? Nezinu, ja zinātu, tad pateiktu arī jums.
Viss sākās jau vidusskolā
Pēkšņi biju vidē, kur neviens tevi nezina, kur tu neko nevienam nenozīmē, un matemātikas skolotāja taviem vecākiem pasaka, ka tā jau ir, ka lauku bērni nevar pavilkt ģimnāzijas uzliktos standartus.
Pēc katras pozitīvās domāšanas diētas – smaga negatīvisma pierīšanās fāze
Visas emocijas pārvērtās vienā attieksmē, jo par emociju to īsti nevar nosaukt – "kāda jēga?"
Depresija paņem ļoti daudz enerģijas – pat vienkāršu lietu izpildei
Depresija paņem ļoti, ļoti daudz enerģijas. Pilnīgi elementāru lietu izpildē. Jo viss liekas tik bezjēdzīgs.
Apreibināšanās: ātrākais, bet ne vienīgais veids kā justies labi
Smagākajā depresijas beigu posmā (pat tad, kad jau biju vērsusies pēc profesionālas palīdzības) man sāka palikt bail pašai no sevis, jo sapratu, ka var pienākt tas brīdis, kad es atvēršu dzīvokļa logu un pa to izlēkšu.
Nemazgāti mati, netīras drēbes, viss vienalga
Ne velti depresiju nereti sauc par sliņķu slimību. Jā, tā ir sliņķu slimība. Bet depresija nerodas tāpēc, ka tu esi slinks. Slinkums rodas tāpēc, ka tu esi depresīvs.
Par problēmām signalizē arī ķermenis
Aizbraukšana pie psihiatra – viens no vērtīgākajiem lēmumiem
Psihiatriskā klīnika
Depresija kā nebeidzama cīņa ar deviņgalvainu pūķi
Katrs var atrast savu ceļu, kā ārstēt depresiju – ar tradicionālo, netradicionālo medicīnu, vienalga, ar ko, ir tikai jāsaprot, ka tas viss ir nopietni un par to nav jākaunas.
Depresija nenozīmē būt klasiskam "tvaiķenes" rezidentam
Latvijas sabiedrībā atklāti paziņot to, ka man ir depresija, ir aptuveni kā... iznākt no skapja. Bet nu es esmu nonākusi līdz tam brīdim, kad saprotu, ka man ir vienalga, ja kāda saujiņa cilvēku turpmāk mani uzskatīs par nepieskaitāmu.
