Saskaņā ar statistikas datiem sirds mazspēja ir vairāk nekā 60 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam šo pacientu skaits varētu trīskāršoties. Sirds mazspējas izplatība pieaug līdz ar vecumu. Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir diviem procentiem iedzīvotāju; vecuma grupā virs 80 gadiem – 12 līdz 14 procentiem iedzīvotāju. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku.
Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls. Arvien vairāk pētījumu apliecina sirds mazspējas saistību ar citām diagnozēm, tostarp, cukura diabētu un nieru slimību. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā vienu miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem aptuveni 30 procentiem no sirds mazspējas pacientiem ir 2. tipa cukura diabēts, 33 – 64 procentiem no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50 procentiem no 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.
Būtiski paturēt prātā, ka sirds mazspēja var būt saistīta arī ar citām nopietnām diagnozēm. Zināms, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru funkciju un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās un veicināt sirds mazspējas attīstību. Arī traucēta sirds funkcija var negatīvi ietekmēt nieru darbību. Lai neizveidotos šis "apburtais loks", iesakām pacientiem konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus, tostarp, veikt asinsanalīzes, elektrokardiogrammu, nepieciešamības gadījumā arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu un noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu."
Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa: "Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad medicīna un zināšanas ļauj cilvēkiem dzīvot daudz ilgāk, attālinot sirds un asinsvadu slimības, kā arī to izraisītās komplikācijas. Arī sirds mazspēju daudzos gadījumos ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, tādējādi novēršot smagas hospitalizācijas un nāves. Tomēr jāpatur prātā, ka, palielinoties dzīvildzei, pieaug hronisku slimību pacientu, tostarp sirds mazspējas pacientu, skaits. Tāpēc mēs aicinām jau šobrīd mūsu lēmumu pieņēmējus, izstrādājot Sirds un asinsvadu slimību samazināšanas plānu, paredzēt savlaicīgu un pieejamu sirds mazspējas diagnostiku, izmeklējumus un efektīvus medikamentus, lai slimību atklātu laicīgi, ārstētu un tādējādi novērstu komplikācijas."
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof. Kārlis Trušinskis: "Pašreiz svarīgākais ir rast iespēju smagākajai pacientu daļai kompensēt pamatvajadzības sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā. Tā ir nātrijurētisko peptīdu asins analīze, kas ļauj diagnosticēt un monitorēt sirds mazspējas slimības gaitu arī ārpus slimnīcas, savlaicīgi pastiprināt ārstēšanu un izvairīties no turpmākiem sarežģījumiem. Un tās ir zāles – SGLT2 inhibitori, viens no stūrakmeņiem sirds mazspējas ārstēšanā, kas samazina mirstības un hospitalizācijas biežumu un kas jau 2021.gadā iekļautas Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās. Tas ļautu lielai daļai pacientu būtiski uzlabot prognozi, kā arī izvairīties no došanās uz slimnīcu. Ticu, ka Nacionālā Veselības dienesta spēkos ir padarīt šo Sirds (maz)Spējas mēnesi par tādu pēc būtības."
Bezmaksas aktivitātes
Šogad Sirds mazspējas mēneša aktivitātēs piedalās sirds veselības vēstneši no Rīgas un slimnīcām novados:
No 10. maija Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Reģistratūrā (A korp.) un Ambulatorā un diagnostiskā nodaļā (32. korp.) būs pieejami bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju.
No 10. maija tādas pašas aktivitātes būs pieejamas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (Hipokrāta ielā 2, Rīgā): 2. stāvā, Ambulatorā daļā (poliklīnika); Aritmoloģijas nodaļā; Neatliekamās kardioloģijas nodaļā.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (Juglas ielā 20, Rīgā) Kardioloģijas nodaļā, Liepājas Reģionālās slimnīcas, Ambulatorās veselības aprūpes daļā, Vidzemes slimnīcas Kardioloģijas nodaļā, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Ventspils), Kardioloģijas nodaļā – itin visās šajās vietās iedzīvotāji varēs saņemt interesējošo informāciju.
23. maijā pulksten 15 Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcā notiks arī Dr. Ņikitas Nazarenko lekcija "Sirds mazspēja FAQ: biežāk uzdotie jautājumi".
Savukārt 20. maijā no pulksten 9 līdz 12 Jelgavas pilsētas slimnīcas Ambulatorās daļas konferenču zālē paredzēts izglītojošs pasākums iedzīvotājiem "Sirds veselība-diagnosticēt nediagnosticēto".
Programmā:
- Jauno ārstu konsultācijas iedzīvotājiem dažādos jautājumos par sirds veselību;
- Visu pasākuma laiku būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par sirds veselību un sirds slimību profilaksi, diagnostikas iespējām;
- No pulksten 10 līdz 11 – dr. Marinas Kovaļovas lekcija "Jautājumi un atbildes par sirds mazspēju: simptomi, profilakse, veselīgs uzturs".
- Visu pasākuma laiku būs pieejami bezmaksas informatīvie materiāli par sirds mazspēju un sirds veselības profilaksi.
Fakti par sirds mazspēju
- Vienam no pieciem cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja.
- Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu.
- Biežākie sirds mazspējas iemesli – koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.
Sirds mazspējas izplatītākie simptomi
- pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
- elpas trūkums;
- nogurums un nespēks;
- paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
