Visu uzskaitīto kategoriju pārstāvji nevar ne acu galā ciest gaļu un zivis. Tomēr ir arī svaigēdāji gaļēdāji - tā sauktās paleodiētas (the Paleo diet) ievērotāji. Galvenais šā uztura sistēmas propagandētājs amerikānis Loreins Kordeins ir izveidojis tai teorētisko bāzi: uzturā esot jālieto tikai tas, ko ēduši pirmatnējie cilvēki. Gaļu un zivis drīkst ēst jebkādas, galvenais, lai tās būtu jēlas. Plus vēl dārzeņi un augļi. Maize - tā ir lauksaimniecības produkts, tāpēc tiek svītrota no ēdienkartes. Vēl vairāk - dzenoties pēc autentiskuma, daži paleodiētas cienītāji katru mēnesi nodod asinis, to pamatojot tā, ka pirmatnējie cilvēki pastāvīgi savainojās un viegls asiņu zudums organismā tos turējis tonusā. Šo atziņu atstāsim bez komentāriem...
Spageti no kokosa
Lai arī svaigēšanas mode pasaulē pastāv jau sen, Latvijā tādu cilvēku pagaidām nav daudz. Viena no viņiem - Dagnija Brūvere, Sulu kūres dibinātāja un svaigēdāja ar pieredzi. "Kādreiz man bija nopietnas problēmas ar veselību. Es biju nogurusi no nemitīgās slimošanas un, meklējot izeju no šīs situācijas, intuitīvi izmainīju savus ēšanas paradumus - pamatā sāku ēst neapstrādātus, svaigus produktus. Lai arī daudzi ārsti neatbalsta svaigēšanu, es jau vairākus gadus ievēroju šādu uztura sistēmu un, pateicoties tai, esmu atbrīvojusies no daudzām ar veselību saistītām problēmām. Tieši tāpēc arī noorganizēju tagad jau daudziem pazīstamo sulu terapijas kursu Sulu kūre un tagad vēl arī Dzīves vitalitātes klubu. Pērnruden pie mums ar lekcijām bija ieradies Eiropā pazīstamais vitalitātes treneris, raw food piekritējs Kails Vjalli (Kyle Vialli) un viena no visslavenākajām pavārēm un atveseļošanas uztura ekspertēm Inga Konradsdotira (Inga Konradsdottir)."
Jāpiebilst gan, ka baumas par svaigēdāju nabadzīgo ēdienkarti ir stipri vien pārspīlētas. Rietumos šā uztura sistēma ir pārvērtusies par īstu gastronomisku atrakciju. Meistarīgi pavāri gatavo makaronus no kokosrieksta mīkstuma, sieru no Indijas riekstiem, tortes no svaigām kakao pupiņām un dažādus citus gardēžu brīnumus. Arī šie pavāri ir tālu no karojošā vegāna tēla - simpātiski, pievilcīgi un sabiedriski cilvēki, un pietiek viņiem uzmest skatienu, lai tūlīt pat sāktu atbalstīt viņu idejas. Tāda, piemēram, ir latviešu izcelsmes amerikāniete Sarma Melngaile - Ņujorkas populārā restorāna Pure Food and Wine īpašniece un kompānijas One Lucky Duck dibinātāja, kura ražo ekoloģiski tīrus produktus svaigēdājiem. Finansiste pēc izglītības, viņa savā biznesā apvienojusi finanses un mīlestību pret ēdiena gatavošanu. Lai arī Sarma sevi neuzskata par šefpavāri, viņa ir savas kompānijas dvēsele un seja (visnotaļ pievilcīga). Viņas restorāniņā maltīti nobaudīt iegriežas daudzas slavenības: Gvineta Paltrova, Bila Klintona ģimene, Pols Makartnijs, supermodele Žizele Bundhena un virkne citu pazīstamu personu. Ļoti daudzi svaigēdāji pasūta viņas produktus internetā. Sarma ir uzrakstījusi divas populāras grāmatas par svaigēšanu - Raw Food Real World: 100 Recipes to Get the Glow un Living Raw Food. Bet mūsu pašu slavenais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, apmeklējis Sarmas restorānu, bijis pārsteigts par to, cik garšīgi un izsmalcināti var būt ēdieni no termiski neapstrādātiem produktiem.
Plusi un mīnusi
Kāpēc gan par tik postošu tiek uzskatīts vārīšanas un cepšanas process? Medicīnas pētījumi apstiprina: ļaudīm, kuri ēd daudz svaigu dārzeņu un augļu, daudz retāk ir problēmas ar veselību. Termiskas apstrādes rezultātā daudzi produkti zaudē līdz pat pusei savu barības vielu, vitamīnu un mikroelementu. Klasisks piemērs - ķiploki un sīpoli, kuru spēcīgās baktericīdās īpašības sasildot praktiski zūd. Vai arī dzeltenie un sarkanie dārzeņi un augļi - to sastāvā esošie karotinoīdi (vielas, kurām piemīt antioksidantu iedarbība) termiskas apstrādes rezultātā sabrūk. Vēl jāpiebilst, ka mūsu organisms, pārstrādājot vārīto un cepto ēdienu, tērē pats savus fermentus, bet no "dzīviem" ēdieniem tas tos, tieši otrādi, iegūst. Svaiga ēdiena lietošana uzturā paaugstina vitalitātes līmeni, t. i., organisma dzīvīguma enerģiju ("dzīvie" produkti ar jums dalās ar tajos uzkrāto saules enerģiju). Galu galā svaigēšana veido pareizus ēšanas paradumus. Sagremojot burkānus, nav iespējams pārēsties: signāls par sāta sajūtu nonāk smadzenēs daudz agrāk, nekā jūs pabeigsiet maltīti, līdz ar to liekie kilogrami jums nedraud.
Tomēr līdz ar svaigēšanas plusiem tajā ir arī acīmredzami mīnusi. 90. gados Hesenes universitātē Vācijā tika veikts pētījums, kura laikā svaigēdājiem ar pieredzi tika konstatēts daudzu nepieciešamo vielu trūkums organismā. Piemēram, A vitamīns - un tas tika konstatēts laikā, kad tādu cilvēku organismā aktīvi nonāca beta karotīns (citiem vārdiem runājot, viņu apēsto burkānu tonnas vienkārši organismā netika pārstrādātas). Bez augu eļļas daudzi dārzeņi ir tik vien kā uzturšķiedru avots. Viss nav tik viennozīmīgs arī ar termisko apstrādi. Daži produkti no tās tikai iegūst, piemēram, tomāti - tajos esošais likopīns (spēcīgs antioksidants) augstas temperatūras iedarbībā kļūst aktīvāks. Un ir arī produkti, kuri bez termiskās apstrādes vispār ir bīstami organismam. Piemēram, pākšaugi un daži graudaugi - tajos esošās indīgās vielas var neitralizēt tikai augstā temperatūrā. Vai arī skābenes un spināti - svaigā veidā tajos ir skābes, kuras ne tikai traucē kalcija pārstrādi, bet lielos daudzumos var izraisīt nierakmeņu slimību.
Internetā var atrast interesantu pētījumu, ko veikuši divi brīvprātīgie, kas bija nolēmuši uz savas ādas pārbaudīt svaigēšanas priekšrocības un trūkumus. Katru dienu viņi savā interneta dienasgrāmatā sīki aprakstīja gan savu ēdienkarti, gan pašsajūtu, gan noskaņojumu. Pēc gada viņi izdarīja šādus secinājumus. Lūk, pie kā noved svaigēšana!
Izzūd dažas slimības, ar kurām pirms tam bijusi neveiksmīga cīņa.
Palielinājusies imunitāte pret saaukstēšanās slimībām.
Enerģijas pieplūdums mijas arī ar spēku izsīkumu, depresijām.
Parādās avitaminozes pazīmes, piemēram, bieži plaisā lūpu kaktiņi.
Izdaudzinātās nesvīšanas jeb sviedru nepatīkamās smakas neesamību nomaina īsi ārkārtīgi lielas svīšanas periodi naktī.
Visu laiku nākas domāt par ēdienu, ir jāpērk produkti ar pamatīgu rezervi un gandrīz vienmēr jānēsā līdzi nepieciešamā ēdamā rezerve.
Kvalitatīvu daudzveidīgu dārzeņu un augļu trūkums, īpaši ziemas periodā.
Ārsti tam visam klāt vēl nosauks citas blaknes: galvas reiboņus, matu izkrišanu, negaidītu temperatūras paaugstināšanos, bet sievietēm - sāpīgas menstruācijas vai pat pilnīgs to zudums. Rodas jautājums - vai ir vērts kļūt par svaigēdāju? Tiešas atbildes uz šo jautājumu nav. Jebkuras galējības organismam ir bīstamas. Tikai un vienīgi svaigu produktu ēšana kādam var sniegt labumu, bet kādam citam kaitēt ne mazāk, kā lietojot tikai hamburgerus vai čipsus. Vairākums dietologu uzskata, ka ideālai svaigo un termiski apstrādāto produktu proporcijai jābūt 60:40 (patlaban mūsdienu lielpilsētu lielākajai iedzīvotāju daļai tā ir 10:90). Tāpēc kļūstiet par svaigēdāju kaut vai par 50% - ēdiet vairāk zaļumu, svaigu dārzeņu un augļu, un jūs noteikti sajutīsiet dzīvas enerģijas pieplūdumu, ko nespēs mazināt pat retumis apēstā karbonāde.