Veselības inspekcija izstrādājusi rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem. To mērķis ir veicināt bērnu drošību moderno tehnoloģiju lietošanā, mazinot moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību un tehnoloģiju radīto apdraudējumu, kā arī veicināt jēgpilnu moderno tehnoloģiju lietošanu bērniem dažādās vecuma grupās.
Rekomendācijas paredzētas izglītības iestādēm un to darbiniekiem, pedagogiem, bērniem, bērnu vecākiem, likumīgajiem pārstāvjiem, kuri ikdienā ir kontaktā ar dažāda vecuma bērniem, sākot ar pirmsskolas vecumu līdz pat vidusskolas vecāko klašu izglītojamajiem.
Ieteikumi ekrānlaika ierobežojumiem bērniem:
- Bērniem no 0 līdz 24 mēnešiem ekrānlaiks nav ieteicams;
- Bērniem no divu līdz četru gadu vecumam nav ieteicams pārsniegt vienu stundu mazkustīga
- ekrānlaika dienā; jo mazāk, jo labāk;
- Bērniem no piecu līdz 17 gadu vecumam nav ieteicams pārsniegt divas stundas brīvā laika
- ekrānlaika dienā.
Ja mācībām pie ekrāna jāvelta pārāk ilgs laiks, centies to steidzami risināt ar pedagogiem
Ekrānlaika ierobežojumu kontekstā būtiska loma ir samērīgi un jēgpilni pavadītam ekrānlaikam, regulārām atpūtas un dinamiskajām pauzēm, regulārām un pietiekamām fiziskām aktivitātēm, kā arī pietiekamam un kvalitatīvam miegam.
Jāņem vērā, ka rekomendācijām ir vispārīgs ieteikuma raksturs un individuālos gadījumos par ekrānlaika ietekmes risku mazināšanu nepieciešams konsultēties ar speciālistiem, piemēram, oftalmologu, fizioterapeitu, ergoterapeitu, psihologu u.c.
Vecākiem ir būtiski sekot līdzi ekrānlaikam, kuru bērns patērē izglītības iestādes doto
uzdevumu izpildei.
Labās prakses piemēri vecākiem
Vecākiem vērtīgi sev uzdot jautājumus un saprast, vai ģimenē moderno tehnoloģiju
lietošana/ekrānlaiks tiek kontrolēts:
- Vai ir atrunāts mobilo ierīču lietošanas ilgums un saturs?
- Vai interneta vidē pieejamais saturs tiek kontrolēts un ierobežots?
- Vai tiek ieturēta konsekvence un robežas netiek pārkāptas, t.i., noteiktais moderno tehnoloģiju lietošanas ilgums un saturs visu laiku tiek ievērots?
Ierīču lietošanas ilgumu mazākiem bērniem nosaka vecāki. Kad bērns ir lielāks, var kopīgi vienoties par noteikumiem, noteikumu izstrādē iesaistot pašu bērnu vai visus ģimenes locekļus. Var uzklausīt bērna viedokli un vienoties par labāko variantu. Visticamāk, bērna vēlmes nesaskanēs ar vecāku viedokli. Šajā gadījumā nevajadzētu kategoriski noliegt bērna vēlmes, bet gan tās uzklausīt un mēģināt piedāvāt vismaz divas alternatīvas, no kurām bērnam izvēlēties. Jāatceras, ka vecāki nosaka robežas un uzrauga, lai norunātie noteikumi darbotos. Ģimenes uzstādītos noteikumus jāievēro visiem ģimenes locekļiem, tai skaitā vecākiem.
Svarīga ir jēgpilna laika pavadīšana, lietojot modernās tehnoloģijas, piemēram, izglītojošu video skatīšanās vai video spēļu spēlēšana kopā ar bērniem, skaidrojot, atbildot uz bērna jautājumiem, veicina kādas tēmas/jautājuma apgūšanu. Kopīga tēmas vai aktualitātes izpēte veicina mācīšanos, savukārt interaktīva pieeja attīsta bērna interesi par jaunām lietām un attīsta sapratni par to, kā pašam izvēlēties vērtīgu saturu.
Jau no mazotnes būtiski ir mācīt bērniem atbildīgi rīkoties ar modernajām tehnoloģijām. Paskaidrot, ka planšetdatori, datori un citas ierīces nav rotaļlietas un ar tām jārīkojas uzmanīgi. Pārrunāt ar bērniem daudzos tehnoloģiju ieguvumus, kā arī riskus. Nebaidīt bērnus, bet apspriest, cik svarīgi ir ievērot privātumu un aizsargāt personas informāciju atbilstoši vecumam. Šīm sarunām vajadzētu turpināties un tām vajadzētu kļūt detalizētākām, kad bērns kļūst vecāks.
Ir nepieciešams noteikt moderno tehnoloģiju lietošanas noteikumus, izvairoties lietot aizlieguma formu, bet gan definējot "kad drīkst", "ko drīkst", "cik ilgi drīkst", "kur drīkst". Mazākiem bērniem noteikumi var tikt izstrādāti plakāta veidā ar zīmējumiem, lielākiem – rakstiski. Vizuāli uzskatāmi un kopīgi veidoti noteikumi darbosies veiksmīgāk. Noteikumi regulāri jāatgādina, jo bērni noteikti mēģinās pārbaudīt vecāku robežas. Skaidras un konsekventas robežas mazinās nesaskaņas vecāku un bērnu vidū. Nevajadzētu ekrānlaiku izmantot kā bonusu vai apbalvojumu. Var apbalvot un izteikt pozitīvu komentāru par to, ka bērns ir ievērojis noteikumus un laikā, piemēram, izslēdzis televizoru. Noteikumu neievērošanas gadījumā var vienoties, ka nākamā reizē ekrānlaiks tiks samazināts līdz brīdim, kamēr bērns ievēros noteikumus.
Mazākiem bērniem var izmantot taimeri – uzstādot noteiktu laiku un tādā veidā kontrolējot, ka ekrānlaiks netiek pārsniegts, kā arī uzstādīt laiku, kad jāuztaisa pārtraukums (vēlamas regulāras atpūtas pauzes ar kādu dinamisku fizisko aktivitāti). Bērni ļoti veiksmīgi ievēro, kad ir laiks beidzies un noskan "zvans".
Svarīgi ir saprast, vai ierīces tiek lietotas ģimenē kā kopīgi pavadīts brīvais laiks vai ģimenei ir arī citas aizraušanās. Kopīgi pavadīts laiks, nedalīta uzmanība bērniem veicina bērna attīstību un psihoemocionālo veselību. Kopīgas ēdienreizes var pasludināt par "no ekrāniem brīvo laiku". Ekrāns nevar aizvietot sociālo prasmju un kontakta veidošanu. Vecāku iesaiste komunikācijā (tiešā, "aci pret aci", nesteidzīgā sarunā) ar bērnu attīsta bērnam valodu un citas sociālās prasmes. Bērniem ir jāatgādina, ka televīzijas skatīšanās un aktivitātes tiešsaistē ir tikai viena no iespējām, kā pavadīt laiku, tāpēc ir nepieciešams akcentēt citas iespējas, kā izklaidēties. Bērni ir jāmudina būt fiziski aktīviem pat tad, ja tiek spēlētas videospēles, kur nepieciešama fiziska aktivitāte.
Svarīgi ir veicināt interesi par apkārtējās vides aktivitātēm. Mudināt bērnu brīvo laiku pavadīt fiziski aktīvi. Apzināt izglītības iestāžu piedāvātās iespējas vai kopīgi ģimenē organizēt fiziskas nodarbes tuvējā apkārtnē.
Var noteikt vienu dienu nedēļā, kas tiek pavadīta bez mobilo ierīču lietošanas. Šādas dienas iesakām pavadīt kopā ar ģimeni, vecākiem, brāļiem, māsām vai citiem tuviniekiem, draugiem. Var veicināt sarunas ar bērnu par nedēļas notikumiem vai pārdzīvojumiem. Bērnus var iesaistīt dažādu viņus interesējošu pienākumu pildīšanā.
Neizmantot tiešsaisti bērnam kā "knupīti" vai "aukli". Nekad nevar zināt, kuru vietni bērns var atvērt un tikt pakļauts nevēlamam saturam.
Nepadoties bērna prasībai izmantot modernās tehnoloģijas, kad vien bērns vēlas. Vecākiem ir jāsaprot, ka bērns, lietojot dažādas modernās tehnoloģijas, iespējams, vēlas izvairīties no saspīlējuma, kas varētu būt saistīts ar mācībām, attiecībām ar vienaudžiem vai gaidāmiem pārbaudes darbiem utt. Vecākiem ir nepieciešams pārrunāt ar bērnu iespējamos iemeslus un meklēt tiem risinājumus.
Ikdienā nevajadzētu slēgt fonā televizoru, tā vietā var ieslēgt mūziku. Vecāki ir labs paraugs saviem bērniem, tāpēc ir nepieciešams ikdienā pavērot savus moderno tehnoloģiju lietošanas paradumus un rādīt labu piemēru.
Ieviest ģimenē ieradumu nelietot modernās tehnoloģijas maltītes laikā. Skatoties ekrānā maltītes laikā, netiek kontrolēts apēstā ēdiena daudzums un ēdiens netiek izbaudīts. Nereti, skatoties ekrānā, tiek apēsts vairāk, nekā tas nepieciešams, tāpēc var pieaug liekā svara risks.
Lietojot dažādas tehnoloģijas mājās, ir jāpievērš uzmanība ergonomikas principiem – pielāgots galds un krēsls, ergonomiska sēdēšana, noteikts attālums starp acīm un ekrānu, pauzes ķermeņa un acu atpūtināšanai, izpildot vingrojumus.
Ir jāievēro noteikti vecuma ierobežojumi sociālo tīklu lietošanai. Nepieciešams atgādināt bērniem par virtuālās identitātes veidošanas ietekmi un riskiem. Neļaut bērnam izmantot pieaugušo sociālo tīklu profilus, lai sazinātos ar saviem draugiem. Tāpat ierobežot bērnu izmantot personīgo sociālo tīklu kontu līdz viņš kļūst pietiekami nobriedis, lai saprastu interneta lietošanas ieguvumus un riskus. Vienlaikus jāvelta laiks, lai skaidrotu, ka arī interneta vidē ir jāievēro nerakstīti ētikas principi komunikācijā un komentāru sniegšanā, dažādās platformās. Ir jāskaidro, kā rīkoties, ja interneta vidē bērns saņem agresīvu komentāru, piemēram, nepieciešams pastāstīt vecākiem vai citam pieaugušajam, nerisināt problēmu vienatnē.
Pievērst uzmanību saturam. Vēlams rīkot atklātas un godīgas diskusijas par to, kuras vietnes un saturs ir aizliegts. Daudzas sociālās platformas, piemēram, "YouTube" piedāvā iespēju iestatījumos uzstādīt ierobežotu režīmu, kad bērniem nepiemērots saturs nav pieejams. Vienlaikus, piemēram, "YouTube" piedāvā arī lejupielādējamu aplikāciju speciāli veidotu bērniem, kurā vecāks var izvēlieties bērna vecumam atbilstošu saturu.
Bērnam var būt grūti noteikt, vai dažas vietnes ir uzticami informācijas avoti. Ir nepieciešams paskaidrot, kāpēc nevajadzētu lejupielādēt nepazīstamas programmas, noklikšķināt uz aizdomīgām saitēm vai kopīgot personisko informāciju nezināmās lietotnēs vai vietnēs. Ir jāpanāk, lai bērns saprastu un respektētu savas un citu personu, tai skaitā ģimenes locekļu, tiesības uz privātumu. Mācīt interneta vidē neizpaust lieku informāciju par savu identitāti svešiniekiem (savu vecumu, ģimenes īpašumiem, dzīvesvietas adresi utt.). Ir jāmāca bērniem neatbildēt uz svešinieku nevēlamiem ziņojumiem un noskaidrot, vai viņi šādas ziņas ir saņēmuši, kā arī skaidrot rīcību šādās situācijās.
Neļaut bērnam bez atļaujas lejupielādēt spēles vai lietotnes, pat ja tās ir bez maksas. Spēlēs vai lietotnēs var būt viņa vecumam neatbilstošs saturs. Atļaujot instalēt spēles bērna viedierīcēs vienlaikus nepieciešams vienoties, vai bērnam būs atļauja par papildus samaksu iegādāties šīs spēles papildus rīkus vai bonusus. Nepieciešams noteikt limitus.
Veicināt draudzību reālajā dzīvē. Daži bērni, kuriem ir grūti saprasties ar vienaudžiem, pavada vairāk laika tiešsaistē nekā aktivitātēs ar draugiem reālajā dzīvē. Ir nepieciešams palīdzēt bērnam attīstīt sociālās prasmes un veicināt viņa reālās dzīves attiecības.
Tāpat ir svarīgi pievērst uzmanību bērnu austiņu klausīšanās paradumiem, izmantojot austiņas. Ir nepieciešams pārbaudīt austiņu maksimālo skaļumu un mācīt to samazināt. Jo intensīvāku skaņas līmeni izvēlās, jo īsāku laiku drīkst klausīties.
