Trauksme, bailes, bezjēdzības sajūta, dusmas – tās ir dažas no emocijām, ko Latvijas iedzīvotājos izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Reizēm nepatīkamas un negribētas emocijas ir tik intensīvas, ka tās traucē pildīt savus pienākumus, koncentrēties dažādiem uzdevumiem un gulēt. Kā ar to tikt galā? Kā mazināt trauksmi un uzlabot dzīves kvalitāti pašlaik? Par to sarunā ar "Delfi" stāsta biedrības "Skalbes" vienotā krīžu tālruņa 116123 vadītāja Anda Švinka.

Līdz ar kara Ukrainā sākumu pieaudzis zvanu skaits uz krīžu tālruni, atklāj "Skalbes" pārstāve. Ja parasti tie ir bijuši apmēram 40 zvani dienā, tad pašlaik uz tālruni zvana vairāk nekā 50 cilvēku katru dienu. "Šobrīd dominē tādas emocijas kā trauksme, bailes, nedrošība, nedrošība par sevi, bailes par bērniem," situāciju ieskicē speciāliste, "es noteikti, gribu uzsvērt, ka šādas emocijas piedzīvot ir normāli tik nenormālos apstākļos. Tas ir normāli, ka mēs šādi jūtamies, ka mēs piedzīvojam šādas emocijas."

Situācija kopš kara sākuma jau ir nedaudz mainījusies. "Pirmajā kara dienā bija klusums, jo cilvēkiem bija šoks," stāsta Švinka, "un tas arī ir pilnīgi normāli. Tad trauksme sāka augt. Un tā turpina augt." To veicina dažādas ziņas par apdraudējumu, kas lasāmas katru dienu. "Varētu būt, ka šobrīd cilvēki tam ir jau nedaudz pielāgojušies." Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka, iespējams, pašlaik cilvēki jau ir iemācījusies nedaudz dozēt ikdienā uzņemto ziņu apjomu. "Sāk vairāk adaptēties, jo psihe nevar izturēt tik ilgi tādu spiedienu. Tas, kas, protams, ir riskanti, ir tas, ka joprojām ir šis ārējais faktors – tas nekur nav zudis." Pašlaik ir grūti pateikt, vai kopumā cilvēku trauksme ir mazinājusies, bet tā varētu būt citāda nekā kara pirmajās dienās, stāsta eksperte. Viņa atklāj, ka cilvēki saskaras arī ar panikas lēkmēm un daudziem nepieciešams atbalsts, plecs un saruna.

Pieņemt emocijas un palīdzēt sev

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!