Vakcinācija pret Covid-19 grūtniecības laikā: speciālistu atbildes uz svarīgiem jautājumiem
Foto: Shutterstock

Lai gan par vakcinēšanos pret koronavīrusu Covid-19 runāts jau daudzkārt, Rīgas Dzemdību nama (RDN) valdes priekšsēdētaja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Santa Markova norāda, ka jautājumi jaunajām māmiņām ir aizvien, turklāt viņu bažas var lieliski saprast: "Informācijas ir ļoti daudz, un topošajai māmiņai nav jābūt medicīnas zinātņu doktorei. Tieši tāpēc ieteicams uzticēties speciālistu komentāriem un, ja saņemtā informācija nav pārliecinoša, vērsties pie vēl kāda speciālista."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No kā bīties vairāk – vakcīnas vai saslimšanas ar Covid-19?

Ar Covid-19 infekciju sadzīvot mācāmies jau kopš 2020. gada agra pavasara, un informācijas par nezināmo un baiso vīrusu tagad ir krietni vairāk, tieši tāpat arī informācijas par vakcīnu pret Covid-19. Speciāliste vēsta, ka saņem jautājumus par to, kādēļ vakcīnu anotācijā norādītā informācija ir neviennozīmīga. "Informācija, kas ir norādīta anotācijā, pārsvarā ir reģistrācijas brīdī pieejamā. Protams, pētījumu dati bija ievērojami citādi. Nu jau pasaulē savakcinēts simtiem tūkstošu grūtnieču, un šajā laikā veiktie pētījumi un pierādījumi ir daudz pārliecinošāki nekā reģistrēšanas brīdī," skaidro Markova, norādot, ka jaunākie pētījumi par ASV, Norvēģijas, Izraēlas un Anglijas pieredzi rāda, ka nav konstatēta vakcīnu pret Covid-19 nelabvēlīga ietekme uz māti vai augli nevienā no grūtniecības trimestriem.

Savukārt pavisam cita aina vērojama pētījumos par to, kā saslimšana ar Covid-19 ietekmē topošās māmiņas un bērniņus. "Tajos apliecināts, ka Covid-19 ļoti nelabvēlīgi ietekmē grūtniecības norisi. Ir trīs līdz piecas reizes lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks gan pašas infekcijas dēļ, gan tādēļ, ka, lai labāk varētu ārstēt māmiņu, grūtniecību nākas atrisināt ātrāk. Līdz ar to jaundzimušajam ir ievērojami lielāks nelabvēlīga iznākuma risks – lielāks risks, ka būs nepieciešama intensīvā terapija pēc dzimšanas, – un visas ar neiznēsātību saistītās problēmas. Ar Covid-19 slimām mammām diemžēl ir ievērojami lielāks nāves un smagu komplikāciju – preeklampsija, pneimonija, augļa retardācija – risks, ievērojami lielāks plaušu mākslīgās ventilācijas un intensīvās terapijas nepieciešamības risks.

Latvijā diemžēl bijuši pat divi nāves gadījumi, un anamnēzē nekādu apgrūtinošu faktoru, piemēram, onkoloģiska slimība, liekais svars vai citas fona slimības, kas varētu būt priekšnosacījums smagai slimības gaitai, nebija. Santa Markova, RDN valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste

Vakcīna – vienīgais drošais ceļš

Vakcinācija pret Covid-19 grūtniecības laikā: speciālistu atbildes uz svarīgiem jautājumiem
Foto: Shutterstock

RDN valdes priekšsēdētāja stingri uzsver, ka vakcinācija ir vienīgais drošais ceļš, kas var pasargāt gan mammu, gan mazuli, atgādinot, ka neviena vakcīna simtprocentīgi nepasargā no saslimšanas, bet gan no smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves. "Pētījumi pārliecinoši pierāda, ka antivielas, kas ir mammas organismā, nokļūst arī bērna asinsritē. Uzreiz pēc bērna piedzimšanas ir ņemti nabas saites asins paraugi, un tajos antivielu līmenis ir pietiekams, lai pasargātu arī bērniņu." Un, ja sākotnēji piesardzības un ne tik lielas pieredzes dēļ vakcinēties ieteica tikai grūtniecēm, kas ir riska grupā (ar blakus slimībām, virs 35 gadiem vai atrodas paaugstināta riska grupā nodarbinātības dēļ, piemēram, ir ārstniecības persona, sociālā darbiniece vai policiste), tad pašlaik visas pasaulē vadošās ginekologu, dzemdību speciālistu un reproduktīvās medicīnas asociācijas rekomendē vakcinēties visām grūtniecēm, jo vakcinācija ir droša un – galu galā – vienīgais drošais veids, kā pasargāt sevi un bērnu no Covid-19 delta paveida, kas, salīdzinot ar citiem vīrusa paveidiem, ir ievērojami lipīgāks un kam slimības gaita ir smagāka un straujāk progresējoša. Tāpat pierādīts, ka vakcinētās māmiņas pavisam droši var zīdīt savu mazuli – bērniņš antivielas saņems arī caur mātes pienu, turpretī vakcīnas ziņneša un citi fragmenti nenonāk pienā. Pat ja teorētiski šīs daļiņas varētu nokļūt mātes pienā, Markova uzsver, ka tās, nonākot bērniņa kuņģa skābajā vidē, inaktivējas.

Vakcinācijā teju vairs neizmanto dzīvu patogēnu (pacients netiek inficēts ar vīrusu vai baktēriju), bet organismā tiek ievadīta noteikta informācija, kas izveidota tā, lai šī vakcīna, to ievadot muskulī, izraisītu imūno atbildi. Imunoloģe Tatjana Ļiņova

Dažādu fizioloģisku izmaiņu dēļ, piemēram, augstāk novietota diafragma un līdz ar to samazināta plaušu ekskursija, samazināta imunitāte, Covid-19 gadījumā grūtniecei slimība noritēs smagāk nekā tāda paša vecuma sievietei, kas nav bērniņa gaidībās. "Diemžēl pat jaunām, veselām grūtniecēm, kurām līdz šim nebija konstatēts nekas tāds, kas varētu būt kā nelabvēlīgs blakus faktors. Latvijā diemžēl bijuši pat divi nāves gadījumi, un anamnēzē nekādu apgrūtinošu faktoru, piemēram, onkoloģiska slimība, liekais svars vai citas fona slimības, kas varētu būt priekšnosacījums smagai slimības gaitai, nebija. Diemžēl neviens nav pasargāts, un mēs nevaram paredzēt, kā šī slimība noritēs."

Vislielākais smagas Covid-19 norises risks ir tieši trešajā trimestrī, tātad pēc 28. grūtniecības nedēļas. "Svarīgi, lai uz šo laiku topošā māmiņa jau būtu vakcinēta. Ja sieviete vakcinējas tikai pēc dzemdībām, tad tas, protams, jādara pēc iespējas ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka imunitāte neizveidojas uzreiz," tā speciāliste, uzsverot, ka aizsardzības nebūs ne tikai māmiņai, bet arī mazulim. Vakcinēties var jebkurā grūtniecības trimestrī – nekādas nelabvēlīgas ietekmes uz augli un bērniņa ieņemšanu pētījumos nav novērotas. "Turpretī ir pierādījumi, ka Covid-19 var nelabvēlīgi ietekmēt vīriešu reproduktīvo funkciju, tāpēc visiem pāriem, kas vēl to nav izdarījuši un plāno bērniņu, tomēr rekomendējam vakcinēties, lai viss ir droši. Pārslimošana var radīt gana nepatīkamas sekas."

Kuras vakcīnas ir vislabāk piemērotas?

Vakcinācija pret Covid-19 grūtniecības laikā: speciālistu atbildes uz svarīgiem jautājumiem
Foto: F64

Latvijā grūtnieces tiek vakcinētas ar tā sauktajām RNS ziņneša vakcīnām – "Pfizer-BioNTech" vakcīnu "Comirnaty" un "Moderna" ražoto vakcīnu "Spikevax". Šīs vakcīnas kā piemērotākās grūtniecēm atzīst arī pasaules vadošās ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas. Pašlaik visvairāk lietotā vakcīna ir "Cormirnaty". Savukārt "Moderna" vakcīna "Spikevax" droši ieteicama grūtniecēm pēc 25 gadiem, jo, kaut gan iespēja ir ļoti maza, "Moderna" vakcīnas gadījumā, salīdzinot ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu, ir nedaudz lielāka miokardīta iespējamība. Savukārt "AstraZeneca" ražotā vakcīna "Vaxzevria", kā arī Covid-19 vakcīna "Janssen" grūtniecēm netiek rekomendēta ļoti retās, bet nopietnās blaknes – trombozes ar trombocitopēniju – riska dēļ. "Ir valstis, kur sākotnēji šīs vīrusu vektoru tehnoloģijas vakcīnas tika izmantotas un nekādi nelabvēlīgi notikumi netika konstatēti, bet, ja runājam par grūtniecēm, tad vakcīnu izvēlei vienmēr jābūt rūpīgai un piesardzīgai, lai jebkādi riski tiktu minimizēti līdz maksimālai pakāpei." Vienīgais iemesls, kādēļ grūtniecei nevajadzētu vakcinēties, ir anafilakse – smaga alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām.

Antivielas veido plazmas šūnas jeb B limfocīti, kas informāciju par sastapto patogēnu glabā teju visas dzīves garumā. Imunoloģe Tatjana Ļiņova

Markova norāda, ka grūtniecība pavisam noteikti nebūs iemesls izteiktākām pēcvakcinācijas blaknēm. Dažu pētījumu rezultāti rāda, ka grūtniecēm pēcvakcinācijas reakcijas ir mazāk izteiktas nekā populācijā kopumā. "Grūtniecēm, kas vakcinētas pie mums, nopietnu reakciju pēc vakcīnas nav bijis. Turklāt, ja ir sāpes injekcijas vietā, muskuļu sāpes vai citas blaknes, grūtnieces droši var lietot paracetamolu, kas ir grūtniecēm drošs preparāts un neietekmē ne grūtniecību, ne piena sastāvu. Jāpiebilst gan, ka šo preparātu nevajadzētu lietot profilaktiski, kā reizēm to mēdz darīt. Zāles nav tēja, tās jālieto tikai tad, ja tiešām nepieciešams."

Nedaudz par pasīvo imunizāciju

Runājot par pasīvo imunizāciju, jāsaprot, ka mūsu imūnsistēma ir sarežģīts orgānu, šūnu un dažādu aktīvo vielu sistēmu kopums. "Vispārīgi ar terminu "imunitāte" apzīmē mūsu organisma aizsardzības spēju pret dažādiem iebrucējiem jeb patogēniem (patogēns var būt vīruss, baktēriju ražotie produkti jeb toksīni, kā arī dažādi parazīti), izraisot pret tiem imūno atbildi," stāsta "Anti-Aging Institute" imunoloģe Tatjana Ļiņova. "Mūsu imunitāte nav viens orgāns. Tie ir dažādi orgāni, piemēram, sarkanās kaulu smadzenes, liesa, reģionālie limfmezgli, vesela šūnu armija – baltie asinsķermenīši leikocīti, kas pilda imūnās uzraudzības funkciju, kā arī dažādi proteīni, kas, sinerģiski darbojoties, nodrošina mūsu imūno aizsardzību."

Imūno sistēmu klasiski mēs iedalām nespecifiskajā jeb iedzimtajā imūnsistēmā un specifiskajā jeb adaptīvajā imūnsistēmā. Iedzimtie imūnreakcijas mehānismi ir ātri, bet ļoti nespecifiski, turklāt tiem nepiemīt atmiņa. Savukārt inteliģentā jeb iegūtā imūnsistēma tiek veidota visas dzīves laikā, tai piemīt atmiņa. Imūnā atmiņa nozīmē: ja mēs atkārtoti dzīvē sastopamies ar šo patogēnu, imūnsistēma spēj ar to ātri tikt galā, neizraisot klīniskos simptomus. Diemžēl ir dažādas slimības, kuras var izraisīt paliekošas komplikācijas un bieži pat novest pie letāla iznākuma, īpaši bērna vecumā, ja nav veikti profilaktiskie pasākumi – imunitātes iepazīstināšana ar informāciju, ko satur patogēns. Tādēļ arī tiek īstenota pasīvā imunizācija jeb vakcinācija.

"Ar vakcināciju jeb pasīvo imunizāciju mēs jau iepriekš trenējam savu imūno sistēmu, lai sagatavotu to brīdim, kad sastapsimies ar patogēnu. Vakcinācijā teju vairs neizmanto dzīvu patogēnu (pacients netiek inficēts ar vīrusu vai baktēriju), bet organismā tiek ievadīta noteikta informācija, kas izveidota tā, lai šī vakcīna, to ievadot muskulī, izraisītu imūno atbildi," stāsta imunoloģe. "Ievadot specifisko informāciju (antigēnu), mūsu primārās imūnsistēmas šūnas to nodod tuvākajos limfmezglos esošajām inteliģentajām šūnām. Antivielas veido plazmas šūnas jeb B limfocīti, kas informāciju par sastapto patogēnu glabā teju visas dzīves garumā. Tomēr jāatceras, ka viss nav tik viennozīmīgi – ja ir pagājuši, piemēram, seši mēneši kopš pēdējās vakcinācijas reizes (kā tas ir Covid-19 vakcīnas gadījumā), mūsu imunitāte patogēnu lēnām sāk piemirst un nav kaujas gatavībā. Antivielu daudzums mazinās." Imunoloģe Ļiņova atgādina, ka mūsu iedzimtās imūnsistēmas pirmā reakcija vienmēr būs vienāda – nespecifisks iekaisums, kas parādīsies aptuveni pēc 24 stundām, turklāt pēc jebkuras vakcīnas ievades. Taču antivielas pret šo patogēnu veidojas tikai septiņu līdz 14 dienu laikā. "Pašreiz ir pandēmija, un labāk pandēmijā būt sagatavotam pret slimību. Neviens nevar paredzēt, kā mēs slimosim, jo tas ne vienmēr ir atkarīgs tikai no mums un mūsu imūnsistēmas, jo, cilvēkam sastopoties ar vīrusu, svarīga ir arī vīrusa virulences pakāpe un tas, cik ilgs bija ekspozīcijas (kontakta) laiks ar patogēnu."

Nākamais svarīgais aspekts, ko ieskicē imunoloģe, ir tas, ka cilvēkiem, kuru imūnsistēmas darbība ir vājāka (piemēram, cilvēki pēc 65 gadiem, cilvēki ar blakus saslimšanām, tostarp arī grūtnieces un jaunās māmiņas pēc dzemdībām), var tik efektīvi neveidoties neitralizējošās antivielas pret Covid-19. "Imūnsistēma jau ir aizņemta ar citām lietām, līdz ar to aizsardzības spējas ir zemākas. Līdzīgs stāsts ir arī par gripu. Šiem cilvēkiem ir svarīgi iegūt antivielas, jo, sastopoties ar vīrusu, viņi var saslimt, taču ir daudz mazāka varbūtība, ka slimības gaita būs smaga, nonāks slimnīcā vai reanimācijā. Visu nevajag vērtēt kā tikai labu vai sliktu. Dzīve nav tikai melna vai balta – ir arī pustoņi. Un mums jāsaprot, kādā situācijā mēs atrodamies un kas ir nepieciešams, lai visi no šīs bedres tiktu ārā."

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Grūtniece Grūtniecība Vakcīna
0
Gatavojoties grūtniecībai
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form