Foto: DELFI
Vasaras laikā veselība ir jāstiprina ar ogām, dārzeņiem, augļiem, kas atrodami piemājas dārzos. Noteikti jānovērtē ir arī to ogu sniegtie labumi, kas aug, iespējams, tepat zem istabas loga. Šobrīd ir īstais laiks, kad ievākt jāņogas, upenes, ērkšķogas ēšanai vai noglabāšanai starp ziemas krājumiem, tāpēc nevajag kavēties un gaidīt, līdz tās jau būs nobirušas.

Ogas nevajag laist zudumā, bet sagatavot arī uzglabāšanai ziemā, lai aukstajos mēnešos tās būtu pie rokas, jo, piemēram, jāņogu sastāvā esošais C vitamīns palīdz stiprināt imunitāti. Savukārt ērkšķogas var pagatavot kompotam, jo to uzturvērtība, termiski apstrādājot, nezūd.

Jāņogas

Tase jāņogu satur vien 63 kalorijas un tikai apmēram vienu gramu tauku, tāpēc tās uzturā droši var lietot ikviens, kas ikdienā piedomā pie uzņemto kaloriju daudzuma.

Jāņogu sastāvā ir arī organismam nepieciešamās šķiedrvielas – aptuveni pieci grami uz vienu tasi. Šķiedrvielas palīdz cīņā pret aizcietējumiem un citām gremošanas problēmām. Uzņemot pietiekami daudz šķiedrvielu, var arī uzturēt veselīgu holesterīna līmeni, samazinot risku saslimt ar sirds slimībām.

Jāņogu sastāvā atrodams arī organismam nepieciešamai kālijs – aptuveni 308 miligrami vienā tasē. Dienā ieteiktais kālija daudzums ir 2 tūkstoši miligramu. Kālijs ir nepieciešams muskuļu un kaulu veselībai. Par kālija trūkumu organismā signalizē tādi simptomi kā muskuļu krampji, vājums un neregulāra sirdsdarbība.

Ogu sastāvā ir arī C vitamīns, kas rūpējas par imunitāti un ražo kalogēnu, kas savukārt ir nepieciešams ādas veselībai. Tāpat C vitamīns ir antioksidants un var novērst brīvo radikāļu ietekmi.

Jāņogas satur arī magniju. Šī minerālviela savukārt rūpējas par kaulu veselību , kā arī par sirdi, nerviem un muskuļiem. Magnijs palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu.

Foto: LETA

Upenes

Glāzē upeņu ir milzīgs C vitamīna daudzums – 220 miligrami, tāpat arī kālija – 360 miligrami. To sastāvā ir arī liels daudzums dabīgo bioflavonoīdu. Tie ir pigmenti, kas pastiprina C vitamīna antioksidanta īpašības, kas savukārt var palīdzēt cīnīties ar vēža attīstību un novērst citas slimības.

Upeņu sastāvā esošais antocianīns piešķir ogai tās antibakteriālās un pretiekaisuma īpašības. Kaltētā veidā šīs ogas tiek izmantotas caurejas ārstēšanai, bet to sīrups – pret kakla iekaisumu.

Foto: DELFI

Ērkšķogas

Ērkšķogām ir augsta uzturvērtība – to sastāvā ir šķiedrvielas, vitamīns C un kālijs. Glāzē ērkšķogu ir apmēram 60 grami C vitamīna, bet 270 miligrami kālija. Svarīgi arī, ka, termiski apstrādājot, to uzturvērtība nepazūd.

Ērkšķogas satur arī tādas minerālvielas kā kalciju, fosforu, magniju, mangānu. Tāpat to sastāvā ir arī antocianīns, kas palīdz cīņā ar vēzi, novecošanu, iekaisumu un neiroloģiskām problēmām.
Ērkšķogu sulu iesaka lietot aknu un zarnu slimību ārstēšanai, bet ērkšķogu lapu tēja palīdz novērst menstruālā cikla traucējumus.

Tomēr ērkšķogas uzturā vajadzētu lietot ar mēru, jo ogas satur fruktozi, kas pārmērīgā daudzumā veselībai var būt kaitīga.

Foto: DELFI

Raksta veidošanā izmantota informācija no livestrong.com, nutrion-and-you.com un Rozmarija Stentona "Veselīga uztura rokasgrāmata".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!