Video: Ārsti par vīriešu veselību – prostatas vēzi, profilaksi un atbalstu
Foto: Nik Shuliahin / cc

Novembra beigās foruma vīriešu veselības atbalstam "Vīrieti, dzīvo!" ietvaros tiešsaistē satikās vairāk nekā 20 Latvijas veselības nozares speciālistu, kuri informēja kungus un viņu līdzcilvēkus par prostatas vēža profilaksi, pirmajām pazīmēm, diagnostiku un ārstēšanu, psiholoģisko atbalstu onkoloģisko slimību pacientiem un ģimenēm, kā arī paliatīvo aprūpi. Visi speciālistu video apkopoti un skatāmi Latvijas Urologu asociācijas "YouTube" kanālā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Speciālisti iezīmē, ka izteiktākas izmaiņas vīriešu organismā, tajā skaitā prostatas veselībā, sāk norisināties pēc 40 gadu vecuma. Tādēļ nepieciešams veikt regulāras veselības pārbaudes, it īpaši, ja vēzis bijis kādam ģimenes loceklim. Tiek uzskatīts, ka, ja tēvam ir bijis prostatas vēzis, dēla risks sasarkties ar šo saslimšanu palielinās par 50 procentiem. Jāņem vērā, ka agrīnā stadijā vēzim nav nekādu simptomu, tādēļ regulārām pārbaudēm ir ļoti liela nozīme. Ja vīrietis izjūt simptomus – problēmas ar urinēšanu, sāpes muguras lejasdaļā u.c. – vēzis potenciāli ir jau ielaistā stadijā. Atklājot vēzi agrīnās stadijās, to iespējams veiksmīgi izārstēt. Pateicoties mūsdienīgajām ārstēšanās metodēm, tas iespējams ar mazinvazīvām metodēm, saīsinot ārstēšanās un atkopšanās procesu, kā arī samazinot blakusparādību iespējas. Ārsti uzsver, ka ārstēšanās procesā ir ļoti svarīga pacienta līdzdalība, tāpēc jāatceras svarīgākie jautājumi, kuri jāuzdod savam speciālistam – ar ko es slimoju; vai mans audzējs ir labdabīgs vai ļaundabīgs; kādas ir man piemērotās ārstēšanas metodes; vai es varu izārstēties; kādi ir mani ierobežojumi pirms un pēc ārstēšanās.

Nereti ārstēšanas process var būt saistīts ar dažādām blakusparādībām – nespēku, kaulu un muskuļu sāpēm, sliktu dūšu, karstuma viļņiem, apetītes trūkumu u.c. Ārsti min, ka blakusparādībām ir piemeklējami dažādi risinājumi. Runājot par uzturu, ārstēšanās procesā ļoti svarīgi uzņemt pietiekami daudz uzturvielu, jo organisms kā pirmo bieži vien zaudē muskuļu masu, kas potenciāli var kaitēt iekšējiem orgāniem. Piemērots uzturs tiek pielāgots katram pacientam individuāli, atkarībā no blakusparādībām. Ir pieejami arī medikamenti, kas palīdz cīnīties, piemēram, ar sliktu dūšu vai citām blakusparādībām. Pašsajūtai palīdz arī regulāras un pareizi piemeklētas fiziskās aktivitātes, kas stiprina organismu un ļauj vieglāk panest ārstēšanas procesu. Tāpat ārsti iesaka būt uzmanīgiem ar uztura bagātinātājiem, tā kā tie ne vienmēr nepieciešami, bet ja tie nepieciešami – tos izrakstīs ārsts.

Foruma laikā tika apskatīta ne tikai prostatas vēža ārstēšana un diagnostika, bet arī profilakse. Viena no svarīgākajām profilakses sastāvdaļām ir veselīgs dzīvesveids un uzturs. Sabalansēts uzturs, iekļaujot ēdienreizēs pākšaugus, pilngraudu produktus, augļus, dārzeņus un olbaltumvielas, var nozīmīgi uzlabot vispārējo veselības stāvokli, tajā skaitā novērst veselībai bīstamā liekā svara rašanos. Divām trešdaļām uztura būtu jāsastāda augu valsts produktiem. Pētījumi liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana var veicināt prostatas vēža attīstību. Līdzīgu efektu rada smēķēšana. Tādēļ speciālisti aicina par veselību aizdomāties laicīgi, maksimāli samazinot kaitīgos ieradumus. Profilaksē vienu no svarīgākajām lomām spēlē regulāras fiziskās aktivitātes. Bieži vien pietiek ar vienkāršiem vingrinājumiem, kas ļauj uzlabot savu pašsajūtu un audzēt fizisko izturību.

Pamata vingrinājumus ikvienam vīrietim video formātā iesaka olimpiskie čempioni, Latvijas 3x3 basketbola izlases spēlētāji!

Vēzis ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli smaga diagnoze. Tādēļ foruma laikā speciālisti sniedza padomus pacientiem un to ģimenēm – kā pieņemt diagnozi, rast sevī spēkus lūgt palīdzību un nezaudēt cīņas sparu. Speciālisti uzsver, ka, lai pieņemtu diagnozi noteikti, nepieciešams iziet visiem diagnozes pieņemšanas etapiem – šokam, emocijām (tajā skaitā dusmām, aizvainojumam un netaisnības sajūtai), stratēģiskai rīcības plāna apspriedei, iesaistot tuviniekus. Runājot par stratēģisko rīcības plānu, eksperti iesaka izveidot sarakstus ar to, ko pacients var izdarīt pats – vienoties ar darba devēju par slimības lapu, padarīt funkcionālāku savu mājokli, aicināt palīgā ģimenes locekļus – kā arī to daļu, kur noteikti nepieciešama palīdzība. Piemēram, ēst gatavošana ārstēšanas procesā, ceļš uz un no slimnīcas, došanās uz veikalu utt. Arī ģimenes locekļiem jābūt gataviem sniegt emocionālo atbalstu. Tuviniekiem ļoti svarīgi censties saglabāt mieru un likt savam mīļajam saprast, ka ikdienā, smagajā procesā, būsiet viņiem blakus un palīdzēsiet.

Ja nepieciešams, ģimene kopā vai atsevišķi var meklēt psiholoģisko palīdzību pie profesionāļiem. Kā min speciālisti, pats galvenais neļauties sērām un noliegumam, šajā fāzē pastiprināti lietojot apreibinošās vielas. Diemžēl daži cilvēki, nesaņemot piemērotu palīdzību, pat cenšas atņemt sev dzīvību, pie speciālistiem vēršoties vien pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem. Cilvēkiem, kas sirgst ar onkoloģiskajām saslimšanām un to ģimenes locekļiem, Latvijas Onkoloģijas centrā ir pieejams Psihoemocionālā atbalsta kabinets. Tas sniedz konsultācijas arī tiem cilvēkiem, kas vēzi jau uzvarējuši, tomēr ir palicis kāds emocionāli neatrisināts jautājums, piemēram, bailes no slimības atgriešanās. Speciālisti ne tikai sniedz akūtu palīdzību, bet arī konsultē par medicīniskās un sociālās aprūpēs iespējām, piedāvā uztura speciālista un fizioterapeita konsultācijas.

Forumā veselības aprūpes speciālisti pieskārās arī sabiedrībā plaši neapspriestai, bet nozīmīgai tēmai – paliatīvajai aprūpei. Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tās uzdevums ir nodrošināt vislabāko iespējamo dzīves kvalitāti līdz pat nāves brīdim, ieskaitot sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontroli. Tas ievērojami var atvieglot ikdienu ne tikai pacientam, bet arī tā tuviniekiem. Paliatīvā aprūpe pieejama ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Pakalpojumu var saņemt gan mājās, gan, ja tas nepieciešams, – slimnīcā, atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa. Paliatīvā aprūpe ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir valsts apmaksāta. Speciālisti aicina nebaidīties lūgt palīdzību un vērsties pēc palīdzības!

Latvijas Urologu asociācija forumu vīriešu veselības atbalstam organizēja otro gadu pēc kārtas. Statistikas dati liecina, ka 2016. gadā Eiropas Savienībā no prostatas vēža miruši 38 vīrieši uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt 2017. gadā Latvijā tika atzīmēta visaugstākā šī vēža mirstība, proti, 74 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pasaules Veselības organizācija atzinusi Latviju par valsti ar īpaši augstu mirstību darbspējīgā vecumā – 52 procenti no prostatas vēža jaunatklātiem gadījumiem tiek atklāti vīriešiem vecumā līdz 69 gadiem. Viens no šo skumjo datu iemesliem – vīrieši nevēlas izrādīt vājumu, dodoties pie ārsta un šķietami atzīstot, ka viņi ir ievainojami. Tāpat sabiedrībā izveidojies aplams priekšstats par to, kā īsti notiek prostatas veselības pārbaude, savukārt daudzi nemaz nezina, kur meklēt palīdzību, pie ārsta vēršoties vien tad, kad ir jau par vēlu. Mūsdienās no prostatas vēža nav jāmirst – to laicīgi atklājot, ārstēšana var sniegt lieliskus rezultātus un ļaut dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Tags

Pasaules Veselības organizācija
0
Onkoloģija
0
Vēzis
0
Vīriešu veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form