Epidemioloģe norāda, ka šobrīd tendences liecina par līdzīgu situāciju, kā tas ir bijis iepriekšējās slimošanas sezonās. "Ir jau, protams, kādas atšķirības katru sezonu. Vienu sezonu sākums tiek novērots nedaudz ātrāk, citu sezonu – vēlāk. Šobrīd tā situācija ir ļoti raksturīga, kā visbiežāk tiek novērots," stāsta Nikiforova. Viņa piebilst, ka vēl nevar nosaukt, kādi vīrusi būs dominējošie, bet pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) gripas uzraudzības tīkla datiem redzams, ka Eiropā tie ir gan A, gan B tipa gripas vīrusi: "Pagaidām arī par tendencēm grūti spriest, bet mēs redzam, ka izplatās dažādi gripas vīrusi. Pēc to rakstura īpašībām jeb antigēniskās struktūras, ko nosaka virusologi, tie ir līdzīgi pagājušās un iepriekšējo sezonu gripas vīrusiem."
Tipiskākie gripas simptomi
Nikiforova atklāj, ka jebkādu elpceļu slimības gadījumos jābūt uzmanīgiem: "Pirmkārt, jāatceras, ka gripa var noritēt arī vieglā formā. Nereti šādos gadījumos tiek uzskatīts, ka pie vainas ir citas elpceļu slimības, nevis gripa. Jāatceras, ka gripai tomēr raksturīgi tādi tipiskie simptomi kā straujš sākums. Tas nozīmē, ka cilvēks var pateikt pat pulksten cikos viņš ir saslimis. Parasti parādās ļoti stipras galvassāpes, drudzis vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, var būt aizlikts deguns."
Tāpat var parādīties sāpes kaklā, "kaulu laušanas" sajūta, muskuļu un locītavu sāpes. "Tādēļ jebkurā gadījumā, ja cilvēkam ir kaut kādi elpceļu infekcijas simptomi, viņam jāuzmanās. Pareizāk būtu palikt mājās," uzsver Nikiforova. It sevišķi, ja simptomi līdzinās gripai, svarīgi ir to neizplatīt tālāk, palikt mājās, sazināties ar savu ģimenes ārstu un uzsākt ārstēšanu, kādu ir ieteicis ārsts.
Gripas izplatība
"Kā parasti mēs redzam, ka pirmie gripas gadījumi jau ir pat novembrī. Arī decembra sākumā tiek reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi," stāstā epidemioloģe. Viņa norāda, ka gripa var strauji izplatīties, piemēram, skolā, bērnudārzā vai slimnīcā: "Vajag tikai parādīties pirmajam saslimšanas gadījumam, kad vīrusiem, ātri izplatoties gaisa pilienu ceļā vai ar nemazgātām rokām, var parādīties jau vairāki gadījumi. Parasti decembris ir tas mēnesis, kad saslimstība ir zema, taču pakāpeniski tā pieaugt." Savukārt epidēmijas līmeni gripa visbiežāk sasniedz janvāra otrajā pusē, un tās maksimālā intensitāte parasti tiek novērota februāra mēnesī. Vīrusi strauji izplatās bērnu kolektīvos, tādēļ bērni slimo biežāk un no viņiem gripa tiek nodota arī citām iedzīvotāju grupām.
Nikiforova norāda, ka epidēmijas ilgums un smagums var atšķirties, jo tas atkarīgs arī no laikapstākļiem, piemēram, ziemas aukstuma, tomēr lielākoties noteicošais faktors ir cirkulējošie gripas vīrusi. Augstas saslimstības ilgums var ilgt līdz piecām vai pat 10 nedēļām.
Vakcinācija un higiēnas pasākumi – pamats sevis pasargāšanai no gripas
"Gatavoties var sākt jau septembrī, oktobrī un novembrī, decembrī turpināt," par sevis pasargāšanas pasākumiem norāda epidemioloģe. Šajā laikā viņa iesaka padomāt par vakcinēšanos, īpaši, ja ir kādi riska faktori, piemēram, hroniskas saslimšanas, sirds vai plaušu slimības, kā arī vakcinācija ieteicama vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, grūtniecēm un maziem bērniem. Riska grupas iedzīvotājiem gripas infekcija var saasināt pamata slimību vai arī noritēt smagākā formā. Vakcīna ne visos gadījumos pasargā no saslimšanas, taču tā var palīdzēt izvairīties no gripas komplikācijām, samazināt hospitalizācijas un pat gripas izraisīto nāves gadījumu skaitu.
Viens no vienkāršākajiem profilakses pasākumiem, kas būtu jāievēro pastāvīgi, ir higiēnas ievērošana. Nikiforova stāsta, ka lielāka iespējamība iegūt gripu ir lielos kolektīvos, kur ir daudz cilvēku: "Cilvēks var ieelpot gripas vīrusu ar gaisu, ja vienā telpā ir kāds slimnieks." Gripas vīrusi izplatās slimam cilvēkam klepojot, šķaudot un runājot, tomēr vīruss vēršas plašumā arī ar nemazgātu roku palīdzību. "Ja cilvēks klepo, viņš visbiežāk piesedz muti un degunu ar plaukstu, tad vīrusi tiešā ceļā nonāk uz rokām. Tālāk cilvēks vīrusus izplata ar rokām," norāda epidemioloģe.
Savukārt gripas vīrusi, nonākot uz virsmām, piemēram, durvju rokturiem, datora klaviatūras vai citiem priekšmetiem, kuriem pieskaras daudzi cilvēki, var saglabāties uz tiem pat vairākas stundas. "Cilvēkam, atgriežoties no darba vai sabiedriskā transporta un ienākot mājās, vienmēr jānomazgā rokas ar ziepēm. Svarīgi iegaumēt, ka vīrusi ir ne tikai iekštelpu gaisā, bet arī uz virsmām un priekšmetiem, kuriem pieskarās vai lieto vairāki cilvēki," atklāj Nikiforova.
Lai samazinātu vīrusu izplatību, klepojot un šķaudot jāpiesedz mute un deguns nevis ar roku, bet ar vienreizlietojamo salveti. Ja nav salvetes, jāaizsedz mute ar saliektās rokas elkoņa iekšējo virsmu, tad vīrusi nenonāks uz plaukstām. Savukārt salvetes pēc lietošanas jāizmet un rokas jānomazgā. Ja nav pieejams ūdens, rokas jānotīra ar speciālām mitrajām salvetēm.
