Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Gluži kā spēcīga upe, kas plūst prom no krasta un iekšā jūrā – tā dēvētās pārrāvuma straumes var izveidoties arī Baltijas jūras piekrastes ūdeņos. Sestdien Latvijā noslīka pieci cilvēki. Četri no tiem tieši jūrā, un glābēji, brīdinot par riskiem, aicināja rēķināties arī ar spēcīgām straumēm, kas peldētāju nemanāmi var ieraut dziļāk jūrā. Viens no šādiem straumju veidiem ir arī tā dēvētās pārrāvuma straumes. Kas tās tādas, kā tās veidojas un cik bīstamas, to "Delfi" prasīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķim Viesturam Zandersonam.

Kaut soctīklos izskanēja versija, ka dažus no bojāgājušajiem dziļāk ūdeņos varētu būt ievilkusi tieši pārrāvuma straume ("rip current"), tas šobrīd ir tikai pieņēmums. Tā varēja būt arī parastā viļņošanās rezultātā radusies straume. Tomēr ir lietderīgi atgādināt arī par pārrāvuma straumju radīto apdraudējumu.


Atšķirībā no straumēm, kas rodas viļņošanās rezultātā un kam galvenā atpakaļejošā kustība notiek gar gultni, pārrāvuma straumes visspēcīgākās ir tuvu ūdens virsmai. "Tās ir saistītas ar pārrāvumiem sēkļos, piekrastes sērēs. Vienā vietā sēklī izveidojies kāds padziļinājums. Viļņu darbības rezultātā ūdenim, kas pēc uzviļņošanās iet atpakaļ jūrā, ir vieglāk tikt cauri šim padziļinājumam (pārrāvumam) sēklī. Tur izveidojas ātrāka straume. Tā izveidojas šaurā, lokālā vietā, gandrīz kanāla formā. Cilvēks, kas šādā straumē iekļūst, tiek straujāk nests atpakaļ jūrā nekā parastajā atpakaļejošajā straumē," skaidro Zandersons.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!