Fоtо: AFP/Scanpix/LETA

Nupat kļuva zināmi šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti. Par darbu pie iRNS (angliski – mRNA) tehnoloģiju attīstības, kas tostarp ļāvusi radīt efektīvas vakcīnas pret jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, godināti amerikānis Drū Veismans un Ungārijā dzimusī Katalīna Kariko.

Abu zinātnieku ieguldījums iRNS tehnoloģiju attīstībā tika godināts jau 2021. gadā ar "Breakthrough Prize". Tā nav tik plaši zināma un prestiža kā Nobela prēmijas, taču piešķirtā prēmija ir ir daudz prāvāka.

Veismana un Kariko desmitgadēm ilgušais darbs savu lietderību parādīja laikā, kad pasauli pārņēma Covid-19 pandēmija. Taču iRNS tehnoloģijas nebūt nav "viena trika ponijs" un sola arī milzīgu potenciālu vakcīnu un medikamentu izstrādē nākotnē, lai cīnītos pret HIV, vēzi, autoimūnajām un ģenētiskajām saslimšanām.

"Laureātu darbs palīdzēja bezprecedenta ātrumā izstrādāt vakcīnas laikā, kad pasaule cīnījās ar vienu no lielākajiem draudiem cilvēces veselībai, kāds mūsdienās pieredzēts," savu lēmumu pamatoja Nobela prēmijas komiteja.

Kad Kariko un Veismans 2005. gadā publicēja savu darbu par iRNS tehnoloģiju potenciālu, tas bija vien kārtējais pētījums biomedicīnas jomā un plašu publicitāti ārpus zinātnieku aprindām neguva. Tomēr tieši viņu darbs bruģēja ceļu līdz iRNS vakcīnām, kuru nozīme pandēmijas iegrožošanā un cilvēku glābšanā Covid-19 pandēmijas laikā bija nenovērtējama.

“Covid-19 vakcīnas – gan iRNS, gan citu tehnoloģiju vakcīnas, lietotas vairāk nekā 13 miljardus reižu. Tās palīdzējušas izglābt miljoniem cilvēku dzīvību, daudziem palīdzēja izvairīties no smagas slimības gaitas un palīdzēja ātrāk atgriezties normālās sliedēs,” uzsver Nobela prēmijas medicīnas ekspertu paneļa pārstāvis Rikards Sandbergs.

Par to, kā tieši darbojas iRNS vakcīnas, šajā video skaidro pētniece Anna Kiršteina:

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !