2022. gada izskaņā kosmosā devās jaunais Eiropas meteoroloģiskais satelīts "Eumetsat-12", kas pirmo reizi ļaus reālā laikā virs Eiropas novērot zibens uzplaiksnījumus. Nupat Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) publicējusi video, kurā redzams, cik efektīvi "Eumetsat-12" var novērot pērkona negaisus virs Eiropas un arī daļēji virs Āfrikas.

Satelīts atrodas ģeostacionārajā orbītā, kas ir 36 tūkstošus kilometru attālumā no Zemes. Šis augstums ir izdevīgs tāpēc, ka šajā orbītā satelīti ap mūsu planētu riņķo ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu. Proti, tie nemaina stāvokli attiecībā pret noteiktu vietu uz Zemes virsmas. Tāpēc šajā orbītā bieži ievada ne tikai meteoroloģiskos pavadoņus, bet arī sakaru pavadoņus.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes satelītiem jau ir spēja fiksēt zibeņošanu, taču "Eumetsat-12" būs pirmais Eiropas satelīts, kas nodrošinās šāda veida datus.

Klimata izmaiņām turpinoties, Eiropa biežāk piedzīvos pamatīgus pērkona negaisus un lietusgāzes, krusu un spēcīgas vēja rbrāzmas. "Eumetsat-12" dati ļaus labāk prognozēt šādus ekstrēmus laikapstākļus un tādējādi savlaicīgi brīdināt cilvēkus apdraudētajos reģionos.

"Eumetsat-12" novēros ne tikai Eiropu. Pavadoņa zibens fiksēšanas instruments aprīkots ar četrām kamerām, kas var reģistrēt uzplaiksnījumus atmosfērā gan debesīs virs Eiropas, gan virs Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un daļēji arī virs Dienvidamerikas. Katra no kamerām spēj uzņemt 1000 kadrus sekundē – neviens vērā ņemams zibens spēriens tai nepaliks nepamanīts!

Zibeņošana debesīs virs Āfrikas.

"Pasaulē, kur klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmi laikapstākļi ir biežāka parādība, šādi instrumenti kļūs arvien svarīgāki," vietne "Space.com" citē "Eumetsat" direktoru Filu Evansu.

Drīzumā šim pavadonim pievienosies vēl pieci līdzīgi. Nākamais kosmosā dosies ne ātrāk par 2024. gadu – to plānots palaist ar EKA jauno raķeti "Ariane 6", kas pagaidām vēl ir izstrādes fāzē. "Campus" jau vēstīja, ka nupat aizvadīts pēdējais "Ariane 5" starts. Raķete, kas gandrīz 30 gadus bija EKA "darba zirgs" smagu kravu nogādāšanai kosmosā, vairs netiks izmantota. Par to vairāk lasi šajā rakstā:

Eiropa paliek bez smagās nesējraķetes

Fоtо: AFP/Scanpix/LETA

Kopš 90. gadu vidus Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) "darba zirgs" lielu kravu nogādāšanai kosmosā bija smagā nesējraķete "Ariane 5". Tā bija arī viena no drošākajām, ko apliecina daudzu vērtīgu kravu uzticēšana tieši EKA. Trešdien, 5. jūlijā, "Ariane 5" devās savā pēdējā lidojumā, un nu Eiropa ir palikusi bez smagās nesējraķetes, jo darbs pie "Ariane 6" vēl nav galā.

Lasīt vairāk

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !