Foto: Shutterstock

Pirmo reizi novērojumu vēsturē koronālās masas izvirdums gandrīz vienlaicīgi "ķēris" gan Zemi, gan Mēnesi un Marsu, liecina nupat publiskots pētījums. Ņemot vērā, ka Mēness un Marss nākamajās desmitgadēs ir primārie astronautu galamērķi, zinātnieki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību šādiem notikumiem, kas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.

Saules aktivitātes cikls šobrīd ir fāzē, kur aktivitāte turpina pieaugt. Tas nozīmē arī daudz vairāk koronālās masas izvirdumus. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks, fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis iepriekš "Campus" skaidrojis, ka šo izvirdumu pamatā ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. "Šī viela ir plazma – gāze, kas uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu toreiz īsi izklāstīja zinātnieks.

Izvirdums, kas sastāv no lādētām daļiņām un magnētiskā lauka, var trāpīt arī Zemei. Taču 2021. gada 28. oktobrī daļiņas no prāva izvirduma trāpīja arī Marsam, kas tobrīd atradās Saulei pretējā pusē, un Mēnesim. Šādu gadījumu pētnieki reģistrējuši pirmo reizi. Uz Marsa lādēto daļiņu plūsmu fiksēja Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis "ExoMars Trace Gas Orbiter" kā arī NASA rovers "Curiosity". Uz Mēness daļiņas reģistrēja Ķīnas robers "Chang'e-4" un NASA pavadonis "Lunar Reconnaissance Orbiter", bet Vācijas pavadonis "Eu:CROPIS" radiāciju fiksēja Zemes zemajā orbītā. Pētījums par šo notikumu publicēts gandrīz divus gadus vēlāk – šā gada 6. augustā.

Mums ir paveicies, ka Zemei ir magnētiskais lauks. Tas aizsargā Zemes virsmu un atmosfēru no šīs lādēto daļiņu plūsmas. Marsam un Mēnesim spēcīga magnētiskā lauka nav. Marsam ir atmosfēra, taču aptuveni 100 reižu mazāk blīva nekā Zemei. Savukārt Mēnesim vērā ņemamas atmosfēras vispār nav. Tādējādi arī radiācijas daudzums, kas sasniedz virsmu, visos trīs gadījumos būtiski atšķiras. Pētījums vēsta, ka Zemes virsmu sasniedza ārkārtīgi niecīga daļa no izvirdumā izstarotās radiācijas. Marsa virsma, pateicoties atmosfēras slānim, sasniedza tikai 1/30 daļu no radiācijas, bet Mēness virsmu skāra puse no pilnās dozas. Tieši šādu gadījumu dēļ aizsardzība no radiācijas ir vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, plānojot cilvēku misijas uz Mēnesi un Marsu.

Foto: NASA

Konkrētais koronālās masas izvirdums nebija tik spēcīgs, lai būtiski apdraudētu astronautu dzīvību. Ja parasti par bīstamu dozu (enerģijas daudzumu, kas absorbēts vielā uz masas vienību – to mēra grejos) cilvēkam uzskata 0,7 grejus, tad radiācijas doza no šī izvirduma Mēness tuvumā sasniedza vien 0,031 grejus.

Tomēr vēsture liecina, ka daudz spēcīgāki izvirdumi būtiski apdraudējuši cilvēkus.
Ja tiek absorbēti pieci vai vairāk greji, tad cilvēkam ir niecīgas izredzes izdzīvot ilgāk par divām nedēļām. 1972. gada augustā notikušais izvirdums astronautiem uz Mēness nozīmētu tieši šādu likteni, atgādina vietne "Universe Today". Tobrīd uz Mēnesi vēl devās cilvēki. Par laimi šis izvirdums notika posmā starp divām pēdējām "Apollo" misijām.

Kosmiskā radiācija ir reāls apdraudējums, uzsver "ExoMars Trace Gas Orbiter" pavadoņa zinātnieks Kolins Vilsons. "Pateicoties datiem no šādām misijām, mēs varam labāk sagatavoties, lai pasargātu astronautus." Šie pasākumi ietver gan aizsargslāņu iestrādāšanu jaunās paaudzes kosmosa skafandros, gan tiek plānotas tādas Mēness un Marsa mītnes, kas ļautu droši pārlaist koronālās masas izvirduma raidīto apdraudējumu. Radiācija pēc šādiem spēcīgiem uzliesmojumiem līdz Zemei nenonāk acumirklī, tāpēc ar labu monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēmu astronautiem būtu labas izredzes laicīgi patverties drošā vietā.

Vairāk par Saules uzliesmojumiem, koronālās masas izvirdumiem un potenciālajām sekām vari uzzināt, lasot arī šo rakstu, kura tapšanas laikā "Campus" iztaujāja Saules pētnieku Artūru Vrubļevski:

Mēnešiem ilgi bez interneta? Kā Saules 'supervētras' var apdraudēt moderno dzīvesveidu

Pazūd internets. Un ne tikai. Pazūd arī elektrība. Pirmā doma prātā – cerams, ka ne uz ilgu! Telefonam baterija tikai 15 procenti. Taču pēc stundas, kad atlikuši vien daži procenti, pat nevar par to pasūdzēties tviterī. Izrādās, internets pazudis ne tev vienam, bet visā valstī. Nē – visā kontinentā! "Pastardiena internetam" un "tīmekļa apokalipse" – par šādu iespējamību nesen brīdināja mediju virsraksti, atsaucoties uz komunikācijas tehnoloģiju tematikai veltītajā konferencē "SIGCOMM 2021" izskanējušo informāciju. Zinātnieku prezentētajā pētījumā modelēts, cik noturīga ir globālā interneta infrastruktūra spēcīgas ģeomagnētiskās vētras gadījumā. Vai superspēcīgs Saules koronālās masas izvirdums mūs uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem var "atsviest" mūs atpakaļ laikā pirms interneta un stabilas elektroapgādes?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!