Agrā pirmdienas rītā no Eiropas Kosmosa aģentūras centra Franču Gviānā ar "Vega" raķeti orbītā nogādāti 12 satelīti. Viens no tiem – "ESTCube-2" – izstrādāts un būvēts, iesaistoties arī latviešu speciālistiem. "Ap pulksten 10 ceram saņemt pirmo signālu," "Campus" informē "ESTCube-2" programmas vadošais zinātnieks Andris Slavinskis.

Sākotnēji bija plānots, ka "ESTCube-2" startēs 5. oktobrī, vēlāk starts tika pārcelts uz 7. oktobri, taču arī šis starts atcelts. Nedēļas nogalē "Arianespace", kas ir nesējraķetes "Vega" operators, apstiprināja, ka nākamais mēģinājums būs agrā pirmdienas rītā ap pulksten 4.36 pēc Latvijas laika. Šoreiz viss veiksmīgi. Šis bija pirmais "Vega" raķetes standarta modifikācijas starts kopš 2021. gada novembra. Raķetes jaudīgākā versija "Vega-C" kopš tā laika gaisā devusies divas reizes, 2022. gada jūlijā un decembrī.

""ESTCube-2" ir sekmīgi nogādāts orbītā. Ap pulksten 10 ceram saņemt pirmo signālu, bet tas būs vājš, jo satelīts tad atradīsies tikai sešus grādus virs horizonta. Nākošā iespēja būs ap pulksten 11.30, kad signālam vajadzētu būt daudz labākam," bilst Slavinskis.

Ja starts būtu noticis sākotnēji plānotajā laikā, 5. oktobrī, tad to klātienē būtu vērojis arī Tartu Universitātes doktorants, Parīzes observatorijas pētniecības inženieris Jānis Dalbiņš, zināja teikt Slavinskis.

"ESTCube-2" šajā braucienā kosmosā piebiedrojās tādi satelīti kā THEOS-2, kas ir 417 kilogramus smags Zemes novērošanas pavadonis, un 241 kilogramu smagais "FormoSat-7R/Triton", ar kuru tiks vākti meteorologiem nepieciešami dati, lai labāk prognozētu tādas stihijas kā taifūnus. Šie ir lielākie no visiem pavadoņiem kravā, kuras kopējā masa bija 1,242 kilogrami.

Igaunijā ar Latvijas inženieru dalību būvētā "ESTCube-2" galvenais eksperiments ir elektriskā bura jeb E-bura. Tā ir kosmosa dzinējsistēma, kura uzlādē tievus un garus vadus jeb pavedienus, lai novirzītu Saules vēja daļiņu trajektoriju un tā rezultātā iegūtu enerģiju kosmosa kuģu ceļošanai starpplanētu telpā un nokļūtu ārpus Saules sistēmas. Zemajā Zemes orbītā E-buru var izmantot kā jonosfēras plazmas bremzi satelīta orbitālā augstuma samazināšanai jeb deorbitācijai, kas ir viens no nepieciešamajiem rīkiem, lai risinātu pieaugošo kosmisko atkritumu problēmu. Par problēmu ar atlūzām orbītā vairāk vari lasīt arī šajā rakstā:

"Mūsu mērķis ir mainīt kosmosa tehnoloģiju nākotni, nodemonstrējot elektrisko buru un dodot jaunas iespējas gan Visuma izpētē, gan kritisku problēmu risināšanā zemajā Zemes orbītā. Starptautiskā inženieru un zinātnieku komanda ir smagi strādājusi, lai gūtu vēl vienu iespēju kopš "ESTCube-1" E-buras eksperimenta nesekmīgās norises," skaidro programmas vadošais zinātnieks Slavinskis. Viņš šobrīd strādā pie "ESTCube-LuNa" misijas koncepta Mēness orbītā un plāno programmu 15 E-buras doktorantiem, lai no dzinējsistēmas tehnoloģijas eksperimenta nokļūtu pie operējošas E-buras tuvākās desmitgades laikā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !