Kosmosa nozare un starptautiskais tirgus piedāvā milzīgu potenciālu uzņēmējdarbības veikšanai. To virza arvien pieaugošais pieprasījums pēc pakalpojumiem, ko šī nozare var nodrošināt, piemēram, attēlu un informācijas apkopošana par to, kas notiek uz Zemes, vai ātra interneta nodrošināšana pat visattālākajos pasaules nostūros, nemaz nerunājot par satelītnavigāciju visa veida transporta līdzekļiem. Tomēr, lai kļūtu par daļu no šīs nozares, valstīm un uzņēmumiem tajā jāiegulda savs laiks un finanšu resursi. Viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir sadarboties ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

EKA īsteno vērienīgas kosmosa misijas un pētniecības projektus, iesaistot vairākas valstis, tostarp Latviju. Tā dibināta, lai veicinātu Eiropas valstu sadarbību kosmosa aktivitātēs. Ir daudz veidu, kā sadarboties ar aģentūru. Valsts līmenī tas var ietvert kļūšanu par dalībvalsti vai sadarbības līguma noslēgšanu. Uzņēmuma līmenī var būt tādi sadarbības veidi kā industriālā partnerība, zinātniskā sadarbība, tehnoloģiju pārnese un tā tālāk. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija vai citas līdzīgas valstis sadarbojas ar EKA, ir pavisam vienkāršs – lai kļūtu konkurētspējīgas kosmosa industrijā.

Ir viena būtiska iezīme, kas atšķir EKA no citām starptautiskām zinātnes organizācijām. EKA dalībvalstis gūst labumu no "taisnīgās atdeves politikas", kas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvija maksā dalības iemaksu, tā var sagaidīt, ka Latvijas organizācijām EKA līgumi tiks piešķirti proporcionāli šai iemaksai.

Investīcijas kosmosa nozarē atmaksājas ilgtermiņā

Sadarbība ar EKA mazām valstīm, piemēram, Latvijai, nodrošina piekļuvi ekspertīzei, tehnoloģiju sasniegumiem, pētniecības iespējām, finansējumam, starptautiskai sadarbībai, infrastruktūrai un kapacitātes stiprināšanas iniciatīvām. Šie ieguvumi sekmē kosmosa nozares attīstību un izaugsmi un sniedz iespēju piedalīties pasaules kosmosa kopienā. Ja uzņēmums ir strādājis kopā ar EKA, tas parāda potenciālajiem investoriem vai klientiem, ka tam var uzticēties.

Domājot par dalību globālajā kosmosa kopienā un sadarbību ar EKA, rodas jautājums – kāpēc valstij vai organizācijai tas būtu jādara? Kāds ir praktiskais ieguvums? Īsā atbilde – tas atmaksājas ilgtermiņā.

Fоtо: Publicitātes foto
Ja pirms 10–15 gadiem kosmoss bija lielvalstu spēļu laukums, tad tagad tas ir mainījies, uzskata Tonis Ērme.
Piemēram, noslēdzot līgumu ar EKA, uzņēmums var attīstīt savus produktus un tehnoloģijas. Bieži vien tās pēc tam var veiksmīgi pārdot arī klientiem, kas nav saistīti ar kosmosa nozari. Turklāt tā ir iespēja uzlabot savus izstrādes un ražošanas procesus. Iegūtās zināšanas un prasmes veicina EKA partneru konkurētspēju. Mazajām dalībvalstīm ir ļoti svarīgi mācīties no EKA ekspertiem. Tas nozīmē, ka, ieguldot finanšu resursus tagad, mēs varam iegūt zināšanas, tehnoloģijas vai prasmes, ko izmantot ilgtermiņā.

Kosmosa nozare nav saistīta tikai ar kosmosu

Vēl viens svarīgs aspekts sadarbībai ar EKA un investīcijām nozarē kopumā ir fakts, ka tas dod labumu arī citām nozarēm. Kā redzams kompānijas "PricewaterhouseCoopers" 2022. gadā veiktajā pētījumā, šobrīd Latvijā satelītdatus dažādā intensitātē izmanto gandrīz 20 valsts sektora organizācijas. Tos izmanto labākai resursu pārvaldībai dažādās saimnieciskās darbības jomās, piemēram, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un daudzās citās.

Turklāt prognozes liecina, ka šādi dati turpmāk būs nepieciešami arvien vairāk. Līdz ar to jau tagad jāsāk domāt, kurš tos varēs piegādāt arvien plašākam patērētāju lokam. Valsts sektorā jāapmāca darbinieki, kas ar tiem varētu darboties, bet privātajā sektorā nepieciešami speciālisti, kas varētu sniegt šādu pakalpojumu. Ja pati valsts vai vietējie uzņēmumi tajā neieguldīs, tad agri vai vēlu starptautiskie uzņēmumi šo nišu pārņems un apkalpos arī Latvijas tirgu.

Pieprasījums pēc kosmosa industrijas tikai pieaugs

Globālā kosmosa industrija ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm pasaulē. Pēc aplēsēm, 2022. gadā pasaules kosmosa industrijas vērtība bija 540 miljardi dolāru, un tiek prognozēts, ka 2028. gadā nozare jau būs 800 miljardu vērtībā. Pastāv komerciāls pieprasījums pēc dažāda veida pakalpojumiem, ko tā sniedz.

Ja pirms 10-15 gadiem kosmoss bija lielvalstu spēļu laukums, tad tagad tas ir mainījies. Daudzās valstīs veidojas dinamiski, tehnoloģiski gudri un veikli privātā sektora uzņēmumi, kas piedāvā kosmosa produktus un pakalpojumus. Raugoties uz nākamajiem 5-10 gadiem, mēs varam redzēt, ka mazo satelītu skaits dramatiski pieaugs. Tā kā satelīti kļūst lētāki, tie būs pieejamāki arī mazām valstīm. Mazie satelīti jau tiek izstrādāti un ražoti tuvējās valstīs, piemēram, Somijā un Lietuvā.

Kosmosa industrija kļūst arvien demokrātiskāka. Tāpēc katras valsts jautājums ir – vai tā vēlas piedalīties nozarē un pilnveidot savas spējas, vai importēt visu nepieciešamo no ārvalstu piegādātājiem.

Līdz ar nozares attīstību nāk arī dažādi izaicinājumi. Raugoties nākotnē, viens no galvenajiem izaicinājumiem būs kosmosa atkritumi un novecojuši cilvēka radīti kosmosa objekti. Palielinoties satiksmei, rodas lielāks sadursmes risks starp satelītiem vai citiem kustīgiem objektiem. Risinājumu atrašana šādiem izaicinājumiem dos iespēju gudriem jauniešiem kļūt par uzņēmējiem un veicināt kosmosa nozares attīstību.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !