Foto: Arhīva foto

Tumsas aizsegā labi bruņotas bandītu grupas ielaužas armijas kazarmās un sāk šaut uz guļošiem karavīriem, citi teroristi mēģina ieņemt pastu, dzelzceļa staciju un ministriju ēkas, kā arī spridzina tiltus. Aiz robežas kaujas gatavībā ir krievu karavīri, kuri puča izdošanās gadījumā dotos "palīgā" dumpiniekiem. Notikumi, kas līdzinās 2014. gada Krievijas iebrukumam Ukrainā, ir viena no pirmajām šis valsts realizētajām hibrīdkara operācijām 90 gadus senā pagātnē. 1924. gadā vietējie komunisti ar Padomju Krievijas palīdzību bruņotā dumpī centās gāzt neatkarīgās Igaunijas varu. Ja mūsu ziemeļu kaimiņi nebūtu komunistu puču ātri apspieduši, nākamā varēja būt Latvija.

1924. gads Eiropas Austrumos bija satricinājumu pilns, 1924. gada 21. janvārī nomira Padomju Savienības līderis Vladimirs Ļeņins, bet Kremlī sākās cīņa par varu. Viens no PSRS līderiem tobrīd bija Grigorijs Zinovjevs, kurš vadīja starptautisku komunistu organizāciju "Komunistiskā internacionāle" jeb Kominterne. Zinovjevs gribēja parādīt savu lietderību, tādēļ ar Kominternes palīdzību nolēma īstenot komunistisku apvērsumu Igaunijā.

Kā publikācijā portālā "Sargs.lv" norāda vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, līdz pat 1924. gada nogalei Kominternes vadība plānoja gāzt vairākās kaimiņvalstī pastāvošos, "darbaļaudīm" naidīgos režīmus un pievienot šīs valstis Padomju Savienībai ar "revolūciju" jeb iesūtītu un iekšienē savervētu teroristu rīkotu apvērsumu palīdzību. Pēc pēdējā šāda mēģinājuma Tallinā 1924. gada decembrī minētā taktika tika atlikta kā pārlieku dārga gan kadru jeb cilvēku, gan naudas līdzekļu ziņā un nesekmīga.

Kāpēc Igaunija

Vēsturnieks Arturs Žvinklis pieļauj, ka Igaunijas kā vietas izvēle komunistu apvērsumam bija daļēji nejauša ar domu – "varbūt sanāks, varbūt nesanāks". "Turklāt Igaunijas kompartijas vadība tajā laikā izrādījās diezgan kaujinieciska

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!