Foto: Claudia Marsicano

Aizvēsturisko briesmoņu plejādi papildinājis jauns čūskveidīgs dzīvnieks, kas terorizējis kādreizējā superkontinenta Gondvānas purvus pirms 280 miljoniem gadu, vēsta ārzemju mediji.

"Gaiasia jennyae", iespējams, varēja izaugt divarpus metrus garš un bija "bruņots" ar milzu zobiem un unikālu sakodienu, lai aprītu visu, kas mēģināja peldēt tam garām. Šis jaunatklātais tetrapods ar dīvainas formas galvu ir aprakstīts pētījumā, kas publicēts 3. jūlijā žurnālā "Nature".

"Gaiasia jennyae" iespējams, dzīvoja purvu un ezeru dibenā. Tam bija liela, plakana, tualetes poda vākam līdzīgas formas galva, kas ļauj plaši atvērt muti un iesūkt upuri. Komplektā nāca milzīgi ilkņi, visa mutes priekšpuse bija pilna ar milzu zobiem. "Tas bija liels, bet, iespējams, salīdzinoši lēns plēsējs, kas uzbruka no slazda," teikts pētījuma līdzautora un Čikāgas Fielda muzeja pēcdoktorantūras doktora Džeisona Pardo ziņojumā.

"Gaiasia jennyae" dzīvoja agrīnajā Permas periodā (apmēram pirms 280 miljoniem gadu). Milzu salamandras atliekas atrastas mūsdienu Namībijā. "Gaiasia" bija agrīns tetrapods jeb četrkājains sauszemes mugurkaulnieks. Ar vairāk nekā pusmetru garu galvaskausu "Gaiasia" ir potenciāli viena no lielākajām šāda veida radībām.

"Kad atradām šo milzīgo eksemplāru uz atseguma kā milzu sacietējumu, tas bija patiešām šokējoši. Es sapratu, ka tas ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Mēs visi bijām ļoti satraukti," paziņojumā sacīja pētījuma līdzautore un Buenosairesas Universitātes paleontoloģe Klaudija Marsikano. "Pēc galvaskausa apskates manu uzmanību piesaistīja priekšējās daļas struktūra. Tobrīd tā bija vienīgā skaidri saskatāmā daļa, un tajā bija redzami ļoti neparasti savstarpēji slēdzami lieli ilkņi, rādot agrīnajiem tetrapodiem unikālu sakodienu."

Foto: Roger M. H. Smith

Izrakumu laikā komanda atrada vairākus paraugus, tostarp labi saglabājušos galvaskausu un mugurkaulu. Veselais galvaskauss ļāva komandai gūt skaidru priekšstatu par to, kā šis radījums izskatījās. Tomēr tā lielais galvaskauss nav vienīgais, kas padara "Gaiasia" par interesantu atradumu.

Lielākā daļa zināšanu par tetrapodu agrīno attīstību nāk no fosilajiem paraugiem, kas atklāti tagadējās Eiropas un Ziemeļamerikas teritorijā, bet "Gaiasia" dzīvoja daudz tālāk uz dienvidiem. Namībija atrodas ziemeļos no Dienvidāfrikas, bet pirms aptuveni 300 miljoniem gadu šīs valsts teritorija atradās tālāk uz dienvidiem, netālu no 60. paralēles, aptuveni vienā līnijā ar Antarktīdas tālāko ziemeļu punktu.

Šis milzīgais purvu iemītnieks dzīvoja lielā dienvidu superkontinentā Gondvānā laikā, kad Zeme tuvojās ledus laikmeta beigām. Purvainā zeme pie ekvatora izžuva un arvien vairāk pārklājās ar kokiem. Tomēr apgabalos, kas atradās tuvāk poliem, joprojām bija purvi, kas, iespējams, atradās blakus ledus laukumiem un ledājiem.

Siltākajās un sausākajās pasaules daļās sāka attīstīties jaunas dzīvnieku formas. Daži agrīnie četrkājainie mugurkaulnieki – cilmes tetrapodi – sāka atšķirties un sadalīties atsevišķās līnijās, kas galu galā kļuva par zīdītājiem, rāpuļiem un abiniekiem. Senākas šo dzīvnieku formas uzietas atsevišķās vietās, piemēram, mūsdienu Namībijas teritorijā.

""Gaiasia" ir cilmes tetrapods – agrākās grupas paliekas, pirms tie attīstījās un sadalījās grupās, kas kļūtu par zīdītājiem un putniem, rāpuļiem un abiniekiem," sacīja Pardo. "Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka "Gaiasia" ir tik arhaisks. Tas ir saistīts ar organismiem, kas izmira, iespējams, vēl 40 miljonus gadu iepriekš."

Foto: Gabriel Lo

Ilustrācija, kā varētu izskatīties "Gaiasia jennyae".

Autori uzskata, ka "Gaiasia" klājās diezgan labi, kā jau dominējošajam plēsējam. Pirms 300 miljoniem gadu dzīvoja vēl arhaiskāki dzīvnieki, taču tie bija mazāki un mazākā skaitā. Fosilie atradumi liecina, ka "Gaiasia" bija liels un, iespējams, ekosistēmas dominējošais dzīvnieks. Lai gan "Gaiasia jennyae" pārstāv tikai viena sugu, tas var sniegt norādes par to, kā Zeme mainījās Permas periodā.

"Šis atradums rāda, ka tas, kas notika tālākajos dienvidos, ļoti atšķiras no tā, kas notika pie ekvatora. Un tas ir patiešām svarīgi, jo šajā laikā parādījās daudz dzīvnieku grupu, par kurām mēs īsti nezinām, no kurienes viņi cēlušies," saka Pardo. "Fakts, ka mēs atradām "Gaiasia" tik tālu dienvidos, liecina, ka pastāvēja plaukstoša ekosistēma, kas varēja atbalstīt šos ļoti lielos plēsējus. Pētot tālāk, mēs varētu atrast vairāk atbilžu par šīm galvenajām dzīvnieku grupām, piemēram, zīdītāju un mūsdienu rāpuļu senčiem."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!