Moderna tehnika, jauda, cilvēka un dabas mijiedarbība
Mežizstrādes darbi krāšņos foto

Teksts: Līga Švāne

Foto: Kārlis Dambrāns, "Delfi"

Latvietis un mežs ir gandrīz nedalāmi jēdzieni. Mežs ir dāsns – tas dod patvērumu dzīvajām radībām, ar atplestām rokām uzņem pārgājienos gājējus, ogotājus un sēņotājus. Pēc nogurdinošas darba nedēļas mežs atslābina sasprindzinātos prātus un negausīgiem malkiem ļauj saelpoties svaigu, reibinošu gaisu, kas, šķiet, ar katru ieelpu pa kripatiņai vien iztīra plaušas un piepilda miesu ar spirdzinošu enerģiju. Mežs ir sirdsmiers, garīga attīrīšanās un uzlāde. Tajā pašā laikā mežs ir arī būtisks Latvijas ekonomikas balsts, un, lai gan koku izciršana ir temats, par kuru vienmēr sabiedrībā lauzti šķēpi, mežizstrādes darbi ir ļoti svarīgs meža apsaimniekošanas posms, kas ietekmē katru valsts iedzīvotāju. Kā notiek mežizstrādes procesi un kas tiek dots mežam pretī – par to šajā foto stāstā.
Kvalitatīvai mežizstrādei ir jānodrošina līdzsvars starp cilvēku vajadzībām un dabas resursu saprātīgu izmantošanu. Tas nozīmē, ka mežu izciršanai jāiet roku rokā ar to kopšanu un atjaunošanu. Modernai mežizstrādes tehnikai un instrumentiem, kā arī katrai ciršanas vietai pielāgotām metodēm ir būtiska nozīme, lai cirsmu darbi tiktu paveikti pēc iespējas saudzīgāk, nākamajām paaudzēm atstājot veselīgus mežus, kas spēs dot ražu.
Kas ir mežizstrāde?
Mežizstrāde ir meža izmantošana komerciāliem nolūkiem, un tās pamatmērķis ir apmierināt cilvēku vajadzības pēc kurināmā, koksnes un kokmateriāliem, domājot par meža nenoplicināšanu un tā resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Ko tas nozīmē? Cirsmas tiek koptas, tās atēno, tiek izzāģēti bojātie koki, par tām rūpējas, pēc nociršanas mežu stāda, un cikls sākas no jauna. Ja par saimniecisko mežu nerūpējas, tas neaug, tā ražība ir neefektīva.

Mežizstrādes procesi iedalās vairākās fāzēs, no kurām pirmā ir cirsmu sagatavošana, tajā skaitā robežu iezīmēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem, pameža izzāģēšana, lai tas netraucētu ražīgam harvestera darbam. Krājas kopšanas cirtēs pamežs tiek izzāģēts daļēji, jo tiek uzskatīts, ka sīkajos kociņos mīt daudz dzīvības, tie uzlabo bioloģisko daudzveidību un kalpo arī kā dzīvnieku barības bāze. Cirsmas iedalās vairākos veidos, un katram no tiem ir savi izstrādes paņēmieni.

Harvestera uzdevums ir zāģēt kokus, tos atzarot un garināt. Pēc tam seko kokmateriālu izvešana no meža, bet tālāk – to nogādāšana līdz izlietojuma vietai. Katrā no fāzēm tiek izmantota sava tehnika un metodes, lai darbs noritētu maksimāli efektīvi – atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam un normatīvajiem aktiem.
Dabas un tehnikas mijiedarbība mežā
"Vispirms tiek izvērtēts, kas no meža ir izstrādājams. Pirms mežizstrādes meža meistars atbilstoši normatīvajiem aktiem mežā sazīmē robežas un treilēšanas ceļus. Protams, tiek pievērsta uzmanība tam, lai šie ceļi nevestu pa ieplakām, kur tehnikai pastāv risks nogrimt. Tāpat arī jāskatās, lai ceļā nebūtu, piemēram, skudru pūznis, dzīvnieku alas vai dzīvotnes. Visas šīs nianses ir jāatzīmē. No viena līdz otram treilēšanas ceļam jābūt noteiktu metru atstatumam. Kad šis darbs ir izdarīts, mežā dodas harvesters, kas pa iezīmēto ceļu brauc un zāģē kokus," stāsta mežizstrādes uzņēmuma "Grantiņi 1" valdes priekšsēdētājs Aldis Stūriška.

Mežizstrāde sākas ar galvenās ražas novākšanu atjaunošanas cirtē (kailcirtē) vai audzes kopšanu (krājas kopšanas cirte), kas paredzēta, lai uzlabotu koku augšanas apstākļus un panāktu lielāku koksnes pieaugumu pēc iespējas īsākā laika periodā.
"Šeit mēs redzam krājas kopšanas cirti. Audze tiek izretināta, tiek nozāģēti atpalikušie koki, lai ienāktu vairāk saules gaismas un uzlabotos augšanas apstākļi. Palikušie koki ļoti ātri saņemas, un pieaugums ir straujš. Ar saimniecisko mežu ir tieši tāpat kā ar dārzu – ja nekas netiek nedarīts, ja to nekopj, kaut kas jau turpina augt, bet nekas jēdzīgs. Šī ir starpcirte. Kad tā sasniegs galvenās cirtes vecumu vai koki sasniegs nepieciešamo caurmēru, tos varēs nozāģēt," stāsta Aldis.
"Šeit mēs redzam krājas kopšanas cirti. Audze tiek izretināta, tiek nozāģēti atpalikušie koki, lai ienāktu vairāk saules gaismas un uzlabotos augšanas apstākļi. Palikušie koki ļoti ātri saņemas, un pieaugums ir straujš. Ar saimniecisko mežu ir tieši tāpat kā ar dārzu – ja nekas netiek nedarīts, ja to nekopj, kaut kas jau turpina augt, bet nekas jēdzīgs. Šī ir starpcirte. Kad tā sasniegs galvenās cirtes vecumu vai koki sasniegs nepieciešamo caurmēru, tos varēs nozāģēt," stāsta Aldis.
Krājas kopšanas cirtē var ne tikai izretināt audzi, bet arī, piemēram, izzāģēt atsevišķu sugu kokus. Piemēram, priede un bērzs ne visai labi sadzīvo, un šādā situācijā vienu no sugām var “izņemt”. Savukārt sanitārajā cirtē tiek izzāģēti sausie un bojātie koki, piemēram, tādi, kurus aplauzis vējš. Atjaunošanas cirte jeb kailcirte nozīmē, ka mežs, kas ir sasniedzis galvenās cirtes caurmēru, tiek nozāģēts. Pēc tam vietā tiek iestādīts jauns mežs.
Mežā kokus gāž moderns, jaudīgs harvesters – ražas novācējs. Tas ne tikai nozāģē kokus, bet arī tos atzaro un sagarina jeb sazāģē noteiktā garumā.
Mežā kokus gāž moderns, jaudīgs harvesters – ražas novācējs. Tas ne tikai nozāģē kokus, bet arī tos atzaro un sagarina jeb sazāģē noteiktā garumā.
Daudzi noteikti ir ievērojuši atjaunošanas cirtes, kurās atstāti vairāki lieli koki, un tam ir loģisks izskaidrojums. Galvenās audzes resnāko koku, kas tiek saukti par ekoloģiskajiem kokiem, saglabāšanu pieprasa normatīvie akti ar mērķi veicināt dabas daudzveidību, nodrošinot barošanās un patvēruma vietu putniem un sīkiem zīdītājiem. Savukārt, kad koks jau ir nokritis horizontālā stāvoklī un sāk sadalīties, to pārņem sūnas, ķērpji, dažādi kukaiņi, sēnes un mikroorganismi, kas ir būtiska meža sastāvdaļa.
Forvarders jeb pievedējtraktors, kas paredzēts baļķu iekraušanai un izvešanai no meža, nogāztos stumbrus izved no cirsmas un nogādā vietā, kur tālāk tie tiek pārkrauti kokvedējā.
Forvarders jeb pievedējtraktors, kas paredzēts baļķu iekraušanai un izvešanai no meža, nogāztos stumbrus izved no cirsmas un nogādā vietā, kur tālāk tie tiek pārkrauti kokvedējā.
"Krājas kopšanas cirtē svarīgi ir neizzāģēt par daudz, citādi vējš kokus varēs izšūpot, tie sāks smaržot un kalst, un drīz vien saradīsies dažādi kukaiņi, kas mežam var nodarīt lielu kaitējumu. Tāpat arī izstrādes laikā palikušos kokus nedrīkst nobrāzt. Ir jāskatās, lai saknes netiktu nobraukātas. Lai zemsedze būtu noturīgāka, krājas kopšanas cirtēs zarus biežāk atstāj treilēšanas ceļos, nevis izved no meža. No kailcirtes gan tiek izvesti arī zari," skaidro mežizstrādes pārzinātājs.
Ir būtiska atšķirība starp to, kā mežizstrādes darbi tika veikti agrāk un kā tie norit mūsdienās. Agrāk pēc meža nozāģēšanas pāri palikušie zari bija jāsadedzina, bet tagad tie visi tiek izvesti no meža un pārvērsti biomasā jeb šķeldā.
Mežā obligāti ir jāatstāj neliels pielūžņojums. Mežā tiek atstātas arī kritalas – tās nedrīkst izvest. Bet kas notiek ar celmiem?

"Celmi netiek izrauti. Esam mēģinājuši tos izraut un šķeldot, taču tas ne tikai ir darbietilpīgs process, bet šķelda ir arī ļoti netīra un ar lieliem piemaisījumiem. Tas nepatīk nedz katlumājām, nedz pašai šķeldošanas tehnikai. Pie pašreizējām kurināmā cenām celmu šķeldošanai, iespējams, ir ekonomisks pamatojums, taču ikdienā tas netiek darīts. Turklāt tas celms arī ir daļa no meža. Cirti nevajag pārvērst gludā rudzu laukā," stāsta Aldis.
Pēc tam, kad zari no meža ir izvesti, cirte ar tam paredzētu tehniku tiek uzfrēzēta. Tālāk ir divi varianti – mežu stādīt vai arī ļaut tam atjaunoties pašam.
Pēc tam, kad zari no meža ir izvesti, cirte ar tam paredzētu tehniku tiek uzfrēzēta. Tālāk ir divi varianti – mežu stādīt vai arī ļaut tam atjaunoties pašam.
Kā stāsta SIA "Grantiņi 1" vadītājs, uzņēmuma pieredze rāda, ka mežs lieliski spēj atjaunoties pats. Priedītes ļoti labi sasējas lānos un mētrājos, un laika gaitā veidojas dabiskās audzes. Tur, kur sēklas nav ieaugušās, mežs ir jāstāda.

Interesants novērojums: dzīvnieki dabiski sasējušos kociņus aiztiek nelabprāt. Turpretī stādītos koku stādiņus mēdz apgrauzt – tie pārnadžiem ir teju vai delikatese. Ja izvēlas selekcionētus stādus, ir jārēķinās, ka nāksies ieguldīt laiku un līdzekļus, lai apsmērētu kociņu galotnes ar vielu, kas dzīvniekiem nepatīk, taču tas prasa lielus ieguldījumus.
"Rudenī mežu apstrādā ar frēzi un atstāj. Sēkliņa, kas izkritusi sniegā, tam kūstot, ieskalojas augsnē. Ja ir labs mitruma līmenis un piemēroti apstākļi, sēkla pavasarī sāk augt. Te gan jāsaka – ne katrs gads ir sēklu gads. Bagātīgs sēklu gads periodiski atkārtojas, un meža meistars spēj to paredzēt. Katru gadu, protams, izkrīt sēklas, bet ir gadi, kad to ir ievērojami vairāk. Arī bērzs ļoti labi pats atjaunojas un aug, to var retināt. Tajā pašā laikā, protams, ir vietas, kur mežs dabiski neienāk, tāpēc tas ir jāstāda," pieredzē dalās mežizstrādes darbu pārzinātājs.
Mežizstrādes procesi nav iedomājami bez smagās tehnikas, kas neizbēgami bojā meža ceļus. "Grantiņi 1" ceļu labošanas nolūkiem atvēruši savu karjeru, kurā ir nepieciešamais aprīkojums, lai savestu kārtībā ceļus.
Daļa no mežizstrādes ikdienas ir arī tehnikas labošana un apkope. Katra diena, kuru kāda tehnikas iekārta pavada darbnīcās, ir dīkstāve, kas savukārt nozīmē zaudētu naudu.
Bildē redzams ekskavators ar kniebējgalvu. Ar šo agregātu tiek gatavota biomasa no lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm, grāvjiem, ceļu malām. Biomasu tālāk izmanto kurināmās šķeldas sagatavošanai un tehnoloģiskās koksnes ražošanai, ko var izmantot, piemēram, kokskaidu plātņu vai granulu ražošanai.
Bildē redzams ekskavators ar kniebējgalvu. Ar šo agregātu tiek gatavota biomasa no lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm, grāvjiem, ceļu malām. Biomasu tālāk izmanto kurināmās šķeldas sagatavošanai un tehnoloģiskās koksnes ražošanai, ko var izmantot, piemēram, kokskaidu plātņu vai granulu ražošanai.
Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Cilvēks mežā'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva un Līga Švāne, foto – Viesturs Radovics un Kārlis Dambrāns, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, Žanete Kļaviņa.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.