Mežs ir dzīvs organisms, kas mainās
Saruna ar kartogrāfi Lauru Vilsoni
Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Viesturs Radovics, "Delfi"
Mežs nav tikai koki un krūmi, kas aug paši savā vaļā, bet gan vesela pasaule, kas jākopj, un jāseko līdzi izmaiņām, lai cilvēka saimnieciskā darbība būtu gan saskaņā ar likumdošanu, gan dabas procesiem. Cilvēks, kas aktualizē meža ģeotelpiskās izmaiņas, ir kartogrāfs, tiesa, viņš nestrādā viens – darbs norit ciešām sazobē ar mežziņiem un citiem nozares profesionāļiem. Kāds ir kartogrāfa arods – atklāj Valsts meža dienesta Meža resursu reģistra izstrādes un uzturēšanas daļas kartogrāfe Laura Vilsone.
Vaicāta par saikni ar dabu un mežu, Laura atbild, ka tas nāk no ģimenes: "Jau kopš divu trīs gadu vecuma mēs pa vasarām braucām atpūsties mežā pie ezera uz vairākām nedēļām. Tēvs man ir ļoti aktīvs, jaunībā daudz ceļoja, brauca uz Sibīriju, Karēliju, tā ka man tas vienkārši ir ieaudzināts. Vēlāk mēs saņēmām mantojumā īpašumu Cēsu apkaimē – ļoti ainaviska vieta Gaujas Nacionālajā parkā, kur arī ir mežs, un jau no bērnības es tur palīdzēju darbos – kupicas dzīt, bebra dambjus jaukt, kopt mežaudzi. Lai gan nebijām mežinieku ģimene, mēs vienmēr gājām dabā."
Tāpēc arī profesijas izvēle nākusi gaužām organiski: "Es jau no bērnības zināju, ka mani ļoti interesē eksaktās zinātnes. Vidusskolā daudz variantu nebija – apsvēru vēl medicīnu, taču daba tomēr man šķita tuvāka. Iestājos tepat Jelgavā Meža fakultātē. Tiesa, es esmu "mežinieks" – neesmu "tīrs" kartogrāfs, jo man ir bakalaurs meža zinātnē. Pēc absolvēšanas es iestājos tālāk maģistrantūrā studēt meža ekoloģiju un mežkopību un atnācu strādāt uz Valsts meža dienestu."
Tāpēc arī profesijas izvēle nākusi gaužām organiski: "Es jau no bērnības zināju, ka mani ļoti interesē eksaktās zinātnes. Vidusskolā daudz variantu nebija – apsvēru vēl medicīnu, taču daba tomēr man šķita tuvāka. Iestājos tepat Jelgavā Meža fakultātē. Tiesa, es esmu "mežinieks" – neesmu "tīrs" kartogrāfs, jo man ir bakalaurs meža zinātnē. Pēc absolvēšanas es iestājos tālāk maģistrantūrā studēt meža ekoloģiju un mežkopību un atnācu strādāt uz Valsts meža dienestu."
Tiesa, sākotnēji Laura strādājusi par mežzini – lai gūtu pieredzi, jo šis arods prasa apgūt visu iespējamo. "Tā nav tikai mežsaimniecība, bet arī medību uzraudzība, dabas aizsardzība, ugunsapsardzība, ugunsgrēku dzēšana – mežzinis ir universālais kareivis. Man bija lielisks mežzinis, kas mani apmācīja, – Vairis Stūris. Es sapratu, ka man tas viss ļoti patīk, un tad jau sāku apgūt arī to, kas man nepieciešams šobrīd kartogrāfa amatā. Pāris mēnešu pastrādāju par mežzini, līdz man piedāvāja kartogrāfa vietu. Tas laikam bija tāpēc, ka intervijā biju izteikusies, ka mani interesē arī IT. Izgāju apmācības un ar kolēģu atbalstu sāku strādāt," stāsta Laura.
Kartogrāfs nav tikai cilvēks, kas visu dienu pie datora zīmē kartes. Mums ir ļoti jāsaprot mežziņa darbs un jākonsultē. Būtībā es esmu atbalsta darbinieks, un mans darbs ir cieši saistīts ar citu kolēģu darbu, tāpēc ļoti svarīga ir komunikācija.
— Laura Vilsone, Meža resursu reģistra izstrādes un uzturēšanas daļas kartogrāfe
Lauras galvenais ikdienas rūpals ir VMDĢIS ģeotelpisko datu kopu uzturēšana, aktualizēšana, datu atlase un sagatavošana, izmantojot "ArcMap" datorprogrammu. Tāpat ir jāpārzina darbs ar GPS un jāveic instalācijas. Ne mazāk svarīga ir tematisko karšu sagatavošana dažādām VMD vajadzībām, piemēram, mikrolieguma robežu plāni un ugunsapsardzības kartes.
Būtisks aspekts – pa visu Latviju ir tikai 12 kartogrāfi, no kuriem 10 ir piesaistīti kādai konkrētai virsmežniecībai. Laura strādā Zemgales virsmežniecībā, kurā iekļaujas sešas nodaļas un piecas mežniecības.
Būtisks aspekts – pa visu Latviju ir tikai 12 kartogrāfi, no kuriem 10 ir piesaistīti kādai konkrētai virsmežniecībai. Laura strādā Zemgales virsmežniecībā, kurā iekļaujas sešas nodaļas un piecas mežniecības.
Mežs – dzīvs organisms, kas mainās
"Mežā nepārtraukti notiek izmaiņas, un, lai tas uzreiz atspoguļotos tīmekļa vidē, ir nepieciešams visu digitalizēt. Mežs nav viens liels blāķis, kur aug koki. Mežs ir nogabalu kopumi, kas atsevišķi iedalās pēc meža tipa, valdošās koku sugas, sastāva, audzes vecuma, koku vidējā caurmēra, aizsardzības pazīmēm utt., kurus visus mēs detalizēti fiksējam. Kāpēc mēs izdalām ar precīzām koordinātām zīmētus nogabalus? Jo uz katru nogabalu ir attiecināmi savi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka ciršanas apjoma atļaujas u. c. Lai viss notiktu likuma ietvaros, mums ir svarīgi, lai datubāze būtu pēc iespējas precīzāka," skaidro kartogrāfe.
"Datus ievāc inventarizācijas veicējs jeb taksators, kurš iet mežā un nosaka, kur kas aug, un sazīmē robežas, ko tālāk iesniedz mums. Inventarizācija īpašniekam ir jāveic reizi 20 gados. Protams, tas nav obligāti, taču pretējā gadījumā informācija būs novecojusi un īpašnieks nevarēs dabūt, piemēram, ciršanas apliecinājumu," viņa piebilst.
"Datus ievāc inventarizācijas veicējs jeb taksators, kurš iet mežā un nosaka, kur kas aug, un sazīmē robežas, ko tālāk iesniedz mums. Inventarizācija īpašniekam ir jāveic reizi 20 gados. Protams, tas nav obligāti, taču pretējā gadījumā informācija būs novecojusi un īpašnieks nevarēs dabūt, piemēram, ciršanas apliecinājumu," viņa piebilst.
Kartogrāfa darba posmi sadarbībā ar mežzini:
1
Meža īpašnieks vai pilnvarotā persona Valsts meža dienestam nogādā iesniegumu, ko var iesniegt gan papīra formātā, gan digitāli VMDĢIS, un mērķis tiem var būt dažāds: meža inventarizācija, koku ciršana, pārskati u. c.
2
Tālāk šis iesniegums nonāk pie referenta, kurš pārbauda, vai informācija atbilst patiesībai. Izņēmums ir gadījumi, kad tiek iesniegts pārskats par pabeigtu saimniecisku darbību VMDĢIS vidē, tad tas nonāk uzreiz pie mežziņa.
3
Mežzinis pēc vajadzības uzmēra platību un pārbauda, vai nav nesakritību. Pārbaudes tiek veiktas gan dabā, gan kamerāli. Uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, vai nogabala robežas dabā atbilst iesniegtajai informācijai, bet arī tam, vai teritorijā nav kāds mikroliegums, grāvis, upe, meliorācija, kultūras piemineklis utt., kas paredz citus ierobežojumus. Šajā posmā var būt arī konsultācija ar virsmežniecības inženieriem un centrālās administrācijas speciālistiem.
4
Kartogrāfs saņem informāciju, ko izvērtē un aktualizē ģeotelpisko datu kopā. Bieži tās ir īpašnieka iesniegtas vai mežziņa uzmērītas skices, pēc kurām iespējams saveidot meža nogabala robežu.
5
Mežzinis pieņem lēmumu.
Šis process var aizņemt līdz pat 30 dienām, taču, kā stāsta Laura, parasti tas notiek krietni vien ātrāk. "Ļoti svarīga ir komunikācija, lai varētu maksimāli ātri rast risinājumu, jo mežsaimnieks tikmēr gaida un nevar veikt darbu."
Darba dzinulis
Vaicāta par lielāko izaicinājumu, pildot ikdienas darba pienākumus, Laura atsaka, ka tās ir situācijas, kad kaut ko nav iespējams pašas spēkiem uzreiz atrisināt. "Arī digitalizācija ne vienmēr notiek kā pa sviestu – reizēm nesakrīt formāti, nevar skici dabūt iekšā sistēmā utt. Tāpēc jau atkal ļoti svarīga ir savstarpējā komunikācija, lai kopā pa visiem varētu izdomāt risinājumu," stāsta kartogrāfe.
"Es savā darbā jūtos kā zivs ūdenī, man ir ļoti paveicies, jo man ļoti patīk tas, ko es daru. Šis ir gadījums, par ko var teikt – atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā. Un man no sirds patīk tas, ko es daru!" viņa uzsver.
Uz jautājumu, kādām īpašībām ir jāpiemīt kartogrāfam, Laura atbild, ka pats galvenais ir vēlme darīt: "Tas nav darbs, ko var darīt tikai tāpēc, ka kāds tev lika. Tev pašam ir jābūt iekšā vēlmei meklēt risinājumu, jo saproti, ka esi posms no lielāka procesa. Ir jābūt dzinulim un vēlmei mācīties. Meža nozares kartogrāfam nav tikai jāzīmē kartes, bet arī ir jāizprot mežsaimniecība, jo mēs sagatavojam pamatu, uz kā mežsaimnieks pieņem lēmumu."
Kartogrāfa pienākumos ir arīdzan vadīt apmācības mežziņiem, ko Laura ļoti labprāt arī dara, un, tā kā viņai patīk veidot prezentācijas, dažkārt arī top kāda pamācība gan jaunajiem darbiniekiem, gan visiem par jaunumiem VMDĢIS un GPS. "Es cenšos domāt un darīt tā, kā man pašai būtu ērti un saprotami, un tādā veidā mēģinu komunicēt tālāk. Galvenais ir pozitīva komunikācija!" rezumē kartogrāfe Laura Vilsone.
"Es savā darbā jūtos kā zivs ūdenī, man ir ļoti paveicies, jo man ļoti patīk tas, ko es daru. Šis ir gadījums, par ko var teikt – atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā. Un man no sirds patīk tas, ko es daru!" viņa uzsver.
Uz jautājumu, kādām īpašībām ir jāpiemīt kartogrāfam, Laura atbild, ka pats galvenais ir vēlme darīt: "Tas nav darbs, ko var darīt tikai tāpēc, ka kāds tev lika. Tev pašam ir jābūt iekšā vēlmei meklēt risinājumu, jo saproti, ka esi posms no lielāka procesa. Ir jābūt dzinulim un vēlmei mācīties. Meža nozares kartogrāfam nav tikai jāzīmē kartes, bet arī ir jāizprot mežsaimniecība, jo mēs sagatavojam pamatu, uz kā mežsaimnieks pieņem lēmumu."
Kartogrāfa pienākumos ir arīdzan vadīt apmācības mežziņiem, ko Laura ļoti labprāt arī dara, un, tā kā viņai patīk veidot prezentācijas, dažkārt arī top kāda pamācība gan jaunajiem darbiniekiem, gan visiem par jaunumiem VMDĢIS un GPS. "Es cenšos domāt un darīt tā, kā man pašai būtu ērti un saprotami, un tādā veidā mēģinu komunicēt tālāk. Galvenais ir pozitīva komunikācija!" rezumē kartogrāfe Laura Vilsone.
