Foto: no pirivātā arhīva

Ir nemitīgi jāiet dziļumā. Saruna ar meža zinātnieku Agri Zimeli


Mežs ir plašs – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, aptverot gan teoriju un praksi, gan pētniecību un inovācijas, bez kurām nozarē pilnvērtīgi un produktīvi darboties īsti nav iespējams. Latvija ar savām izkoptajām mežsaimniecības tradīcijām šajā ziņā ir karognesēja, jo gan izglītība un zinātne, gan praktiskais darbs un tehnoloģijas kotējas pasaules līmenī. To sarunā apliecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes studiju programmas "Mežinženieris" direktors un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" zinātniskais asistents Agris Zimelis.

Savu nemitīgās pilnveidošanās un arvien jaunu izaicinājumu pilno ceļu meža zinātnē Zimelis sākotnēji dēvē par nejaušību un laimīgu apstākļu sakritību. Tad, kad pirms vairāk nekā 10 gadiem iestājās LLU Meža fakultātē, patiesa priekšstata par meža nozari, izglītību un karjeru tajā nemaz nav bijis: "Tajā laikā vēl bija jāliek iestājeksāmeni, un es atbraucu uz augstskolu tiem sagatavoties. Aktīvi piedalījos apmācībās, nokārtoju matemātiku, nopelnīju ļoti labu vērtējumu. Tad bija jāizvēlas, uz kurieni iet. Izvēles iespēja bija starp meža nozari un IT. Ja godīgi, tad stingra pamatojuma, kāpēc es aizgāju uz "mežiem", man nav. Vienmēr ir patikusi daba, pastaigāties pa mežu – varbūt tam arī bija sava loma. Katrā ziņā nevienu brīdi savu izvēli neesmu nožēlojis!" 

Arī studiju novirziena izvēle bijusi gluži nejauša: "Toreiz bija divas izvēles iespējas – Meža zinātnes studiju programma un Mežinženieru studiju programma. Atšķirības es tajā laikā nesapratu un izdomāju, ka vārds "inženieris" mani uzrunā. Interesanti sanācis, ka šī nejaušā izvēle par labu skanīgajam vārdam "inženieris" kļuva liktenīga. Izvēlētais virziens tika turpināts arī maģistrantūrā un nu arī doktorantūrā," stāsta Zimelis, kurš decembra beigās grasās aizstāvēt doktora disertāciju "Skuju koku celmu ieguves un transportēšanas tehnoloģiskais risinājums". Tas ir risinājums, kas nodrošina iespēju izcirtumos sagatavot koksnes bio­kurināmo ar minimālu tehnoloģiskajā procesā izmantojamās enerģijas daudzumu. 

Par studiju procesa uzsākšanu Zimelis stāsta: "Tolaik man arī īsti nebija, pie kā pakonsultēties. Daudzi no Meža fakultātes studentiem jau dinastijās ir mežinieki, tāpēc viņiem ir vieglāk. Taču studēt nāk ļoti daudz arī tādi, kuriem ģimenē ar mežu nav nekādas saistības. Tas gan nav nekāds šķērslis – ja mēs paskatāmies globāli, mūsu studenti strādā ne tikai meža nozares uzņēmumos, bet arī citās saistītās nozarēs. Mežs nodrošina daudzveidīgas iespējas," atklāj Zimelis, kas studentiem lasa lekcijas kursā "Biomasas izmantošana enerģētikā" un "Inovācijas meža nozarē". 

Vaicāts, vai studenti viņa auditorijā redz nākotnes mērķi un saprot, kur un kāpēc ir nokļuvuši, vai arī ir meklējumos, līdzīgi kā viņš savulaik, Zimelis atklāj, ka situācijas ir ļoti dažādas. "Daļa uz Meža fakultāti nāk ļoti mērķtiecīgi, bet tāpat ir daļa, kas vēl taustās un īsti savu mērķi nesaprot. Mans mērķis, raugoties uz to visu no lektora krēsla, ir pasniegt studiju kursu tā, lai radītu interesi un vēlmi apgūt to tālāk padziļināti. Otrs būtisks uzdevums – parādīt, kāpēc bija nepieciešams apgūt citus studiju kursus un kā tie ir integrēti studiju programmā. Piemēram, matemātika, fizika vai rasēšana, – apgūstot ko vienu, students to tālāk izmanto citur." 

Šis starpdisciplinārais aspekts tad arī ir jāņem vērā, meža nozari izvēloties par savu profesionālās izaugsmes virzienu, jo tā paģēr gan praktiskas un pat radošas, gan arīdzan ļoti teorētiskas un eksaktas prasmes un iemaņas, kas mijiedarbojas un cita citu papildina. 

"Viens no pirmo lekciju uzdevumiem – studentam man ir jāpastāsta, kādas zināšanas nozarē NAV nepieciešamas. Vairumā gadījumu studenti sāk saukt visu ko pēc kārtas, savukārt es pretī lieku attiecīgus piemērus, kuram amatam izvēlētajā nozarē šādas zināšanas vai prasmes tomēr IR nepieciešamas. Piemēram, informātika. Mēs nevaram iedomāties meža nozari bez IT! Mums katru dienu nākas ar to saskarties. Vai, piemēram, izplatīts ir uzskats, ka mežizstrādē nav vajadzīga fizika. Tad es studentam stāstu gadījumus no dzīves, kad meža mašīnu operators ir apgāzis forvarderu tikai tāpēc, ka viņam ir bijis "robs" fizikā un nav sapratis, kur atrodas tehnikas smaguma centrs. Šis ir visu mācībspēku viens no smagākajiem uzdevumiem – pilnīgi visos studiju kursos parādīt, kur šīs zināšanas būs vajadzīgas, neatkarīgo no tā, vai tā ir rasēšana, matemātika, fizika vai koksnes biomasas izmantošana. Arī laboratorijas vai praktiskajiem darbiem ir jābūt saistītiem ar nozari, lai students redz, kur tas dzīvē ir vai būs nepieciešams. Lai nav sajūtas, ka viņš vienkārši atsēž un atreferē grāmatas," skaidro Zimelis. 

Vaicāts, kas pašu motivē un dzen uz priekšu nodarboties ar meža pētniecību, par galveno iemeslu Zimelis min zinātkāri.

"Esmu ļoti skaidri sapratis – jo vairāk studē un strādā nozarē, jo vairāk saproti, ka ir tik daudz nezināmā. Bieži vien, lai atrisinātu nezināmo, ar pamatstudijām nepietiek. Ja tas ir kaut kas specifisks, ir nepieciešamas cita veida zināšanas un darba metodes. Lai pētītu un rastu atbildes uz nezināmo, ir nemitīgi jāiet dziļumā." Agris Zimelis

Pētījuma rezultātiem ir jābūt pārnesamiem uz nozari

Tiesa, arī nokļūšana meža zinātnes lauciņā notikusi līdzīgi kā studiju izvēle, taču ne bez pamatota iemesla. "Arī šī ir veiksmīga apstākļu sakritība ar ļoti lielu paša neatlaidības devu, proti, gan mans bakalaura darbs, gan maģistra darbs bija saistīts ar zinātni. Savā bakalaura darbā (GPS izmantošana cirsmas stigošanā) pētīju tehnoloģijas, kādu Latvijā vēl tolaik nebija. Komisijā sēdēja pārstāvis no zinātnes – pētnieks Valentīns Lazdāns. Absolvējot Meža fakultāti, tiku uzrunāts, vai man būtu interese pievienoties LVMI "Silava" kolektīvam. Protams, ko gan vēl man kā jaunam studentam vairāk vajag – ja kāds ir gatavs maksāt par to, kas man patīk. Tad tas jau vairs nav darbs, bet gan kaut kas vairāk! Un tā tas ir vēl aizvien – savu profesionālo darbību neuztveru kā darbu. Man maksā par to, kas man patīk. Man ir palaimējies – nekad nav bijis no rīta jāceļas ar domu "Kaut ātrāk pienāktu piektdiena!"" 

Svarīgi ir redzēt sava pētnieciskā darba rezultātu īstenošanu dzīvē.

"Pētījuma rezultātiem ir jābūt pārnesamiem uz nozari, lai tā gūtu labumu. Lielu daļu no veiktajiem pētījumiem nozare šobrīd izmanto – ir aprobētas mežizstrādes darba metodes un paņēmieni, kā arī jaunas tehnikas vienības. Piemēram, agrāk pie mums nebija iespējas mašinizēti zāģēt sīkos kokus. Arī tā saucamā mazgabarīta tehnika – mazi hārvesterīši un forvarderi. Latvijā tādas vispār nebija un pat neko par to īsti nezināja. Tikai pētniecības rezultātā situācija mainījās, un šobrīd šādas tehnikas vienību skaits Latvijā strauji pieaug. Protams, ir gandarījums par izdarīto – īpaši tādēļ, ka tas ir komandas darbs!" Agris Zimelis

Gandarījums ir arīdzan redzēt savus studentus īstenojam dzīvē fakultātē iegūtās zināšanas un prasmes. "Mana nostāja un pārliecība, sēžot divos krēslos, proti, zinātnē un izglītībā, – atziņas no zinātnes pa īsāko ceļu ir jāpārnes uz izglītību, lai radītu profesionālās “darba rokas". Protams, ne jau visi fakultātes studenti strādās nozarē, bet veiksmes stāsti, kuru nav mazums, kalpo tam par apliecinājumu." 

Vaicāts par profesionālajām iespējām meža nozarē pēc LLU Meža fakultātes absolvēšanas, Zimelis atbild, ka iespējas ir plašas, tomēr viss ir atkarīgs no katra paša ambīcijām. Lielākoties tie ir ar meža nozari saistīti darbi, arīdzan uzņēmējdarbība gan mežā, gan būvniecībā, kā arī ceļu būve, loģistika, ostas, lauksaimniecība un eksports.

"Ja augstākā izglītība ir, bet vēlamais amats prasa ko klāt, tad to var vienmēr apgūt papildus. Tiesa, jāsaprot – izglītība ir svarīga, bet katram ir jāatrod savs virziens. Nav vērts patērēt četrus gadus tam, kas patiesībā absolūti neinteresē. Pirms nākotnes profesijas izvēles studentam tomēr vajadzētu ar kādu pakonsultēties. Svarīgākais – saprast, ka augstskolā māca domāt plašāk un redzēt tālāk. Iespējams, tieši to studenti, kuri izņem dokumentus, nepabeidzot mācības, ne līdz galam izprot. Augstskolā ir jāmācās risināt problēmas, nevis jāizpilda komandas," atklāj Zimelis. 

Kopumā Latvijas situāciju gan izglītībā, gan profesionālajā, gan arīdzan zinātnes jomā Zimelis vērtē ļoti pozitīvi un perspektīvi, sakot, ka attīstība notiek ciešā sadarbībā ar nozari un tā ir ļoti spēcīga. "Mūsu zinātne un, protams, uzņēmējdarbība ir vērsta uz attīstību un inovāciju ieviešanu. Mēs ejam pasaulē ja ne gluži pa priekšu, tad esam otrie vai trešie. Arī meža sektorā – mēs ražojam manipulatorus, griezējgalvas un teleskopus, kas kotējas pasaules līmenī. Rezultāti no zinātnes un izglītības uz nozari tiek pārnesti iespējami ātri. Mēs saprotam, ka nozarei vajag studentus, kuri ir nevis jāmāca, bet gan jau atnāk kā profesionāļi. Pat ja tie ir tikai teorētiskie profesionāļi. Un pie mums par tādu var kļūt!"

Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Cilvēks mežā'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Kristīne Melne, foto – Viesturs Radovics, Kristīne Melne, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.