Foto: DELFI

Meža nozare bez IT nav iedomājama. Latvijas 'Nokia' – LVM GEO platforma


Informācijas tehnoloģijas un digitālie risinājumi arvien spējāk un uz stabilu palikšanu ienāk gan biznesā, gan ikdienas dzīvē, tostarp arī mežsaimniecībā, kas mūsdienās vairs nav iedomājama bez informācijas tehnoloģiju atbalsta. To sarunā apliecināja arīdzan AS "Latvijas valsts meži" LVM GEO platformas izstrādātāji Māris Kuzmins un Alīna Čekstere.

LVM GEO platformā vienkopus ir pieejams plašākais karšu un datu slāņu klāsts gan tiešsaistes režīmā, gan lejupielādēšanai, savukārt mežsaimniecisko darbu veicējiem tā kalpo kā datu un informācijas aprites mākonis, kurā pieejams viss nepieciešamais gan darba plānošanai, gan izpildei, gan kontrolei. Sākotnēji platforma tika radīta LVM vajadzībām, bet nu tā izaugusi par dažādu digitālo risinājumu un moduļu sistēmu, kas izmantojama ne tikai mežsaimniecībā. 

"LVM darbu pie šīs sistēmas uzsāka jau tālajā 2008. gadā. Iemesls tam bija ļoti vienkāršs – ņemot vērā, ka mēs apsaimniekojam 1,6 miljonus hektārus, kuri ir "izkaisīti" pa visu Latviju, ļoti svarīgi ir savu saimniecisko darbību skatīt telpiski. Proti, operatīvi spēt noskaidrot, kur un kas atrodas, kādi darbi tiek veikti, kur ko vajadzētu darīt, kādus lēmumus pieņemt,” stāsta LVM Biznesa sistēmu risinājumu direktors Māris Kuzmins. 

Lietotne radīta, ņemot vērā gan labās prakses piemērus no ārvalstu meža nozares uzņēmumu darbības, gan pašu vēlmes, vajadzības, vīzijas un darba pieredzi, gan arī ieviesti inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi, kādi iepriekš nemaz nav eksistējuši. 

Pēcāk, 2015. gadā, komanda nonākusi pie atskārsmes, ka produkts varētu būt noderīgs citiem meža nozares uzņēmumiem, tāpēc tika veikti pielāgošanas darbi. Un pagāja vien pāris gadi, kad lietotnes lietderība tika saskatīta arī ārpus meža nozares. "Šobrīd Latvijā ar šo sistēmu strādā vairāk nekā 20 uzņēmumu – gan nozarē, gan vispār ar nozari nesaistīti uzņēmumi, piemēram, AS "Augstsprieguma tīkls" un "Altum"," atklāj Kuzmins.

LVM GEO platformas izstrādātāji Māris Kuzmins un Alīna Čekstere

"Lietotāju vajadzības ir ļoti dažādas, un tā kā lietotāju skaits ir liels, tad mums ir "jāizvelk vidējais aritmētiskais", koncentrējoties uz vairākumu," stāsta Alīna Čekstere, kura pirms 10 gadiem darbu LVM uzsākusi lietotāju atbalsta centrā, pēc tam bijusi digitālo produktu testētāja, bet nu ir biznesa sistēmu un risinājumu analītiķe, tādējādi izprot informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas procesu gan no biznesa, gan praktiskā aspekta. 

Viņa atklāj, ka panākumu atslēga ir spēja izstrādes procesā atsijāt lieko. To LVM GEO izstrādes komanda, pirmkārt, panāk ar vizualizāciju – visas idejas un vīzijas pirms izstrādes tiek vizualizētas, sākot no gaužām praktiskiem funkcionalitātes aspektiem kā, piemēram, kurā vietā un kādā krāsā atradīsies izvēlnes pogas, un beidzot ar darbam nepieciešamo atsevišķu moduļu integrēšanu individualizētā kopējā sistēmā. 

Nākamais solis ir lietojamības testi, kuros piesaista reālus lietotājus produkta demo versijas testēšanai. "Šis ir ļoti būtisks izstrādes posms, kas jāveic pēc iespējas ātrāk, jo idejas un prasības mēdz tapt vadītāju birojos, kas savukārt var atšķirties no ikdienas praktiskā darba darītāju idejām un prasībām," atklāj Čekstere.

Ātrāk, precīzāk, efektīvāk

"Kāpēc meža nozarē ienāk šādi tehnoloģiski risinājumi? Jo mēs vēlamies nekļūdīties un darīt efektīvāk. Digitāli produkti var krietni vien atvieglot ikdienas darbu, palīdzot ietaupīt gan laiku, gan naudu. Viens no populārākajiem piemēriem – darba plānošana, piemēram, stādīšana vai jaunaudžu kopšana. Kad pie datora šie darbi ir saplānoti, tos ātri un ērti kopā ar citu darbam nepieciešamu informāciju (par dabas aizsardzību, ceļiem utt.) var izsūtīt uz mobilajām ierīcēm, un pēc tam ar to strādāt neatkarīgi no tā, vai ir mobilā tīkla pārklājums, vai nav. "Kā mums atklāja kāds kolēģis Latgalē, pirms bija izveidota šāda platforma, parasti visu svētdienu viņš pavadījis gatavojot un drukājot darba uzdevumus, bet pēc tam visu pirmdienu braukājot ar sadarbības partneriem pa mežiem, ierādot un stāstot, kas un kur jādara. Šobrīd tās esot vien pāris stundas pirmdienas rītā," lietotnes praktisko pusi ieskicē Kuzmins. 

LVM GEO platformu aktīvi lieto ne tikai meža un citu nozaru profesionāļi darba vajadzībām, bet arī "parastie cilvēki" brīvā laika pavadīšanai un organizēšanai, piemēram, dodoties dabā (lietotnē pieejama LVM tūrisma objektu, dabas taku, atpūtas vietu, kā arī Latvijas pilskalnu karte), plānojot pārgājienu maršrutus (ortofoto karte un "OpenStreetMap" karte), meklējot potenciālus īpašumus (VZD kadastrs, ZMNĪ meliorācijas kadastrs un LAD lauku reģistrs) vai kā navigāciju, braucot pa meža ceļiem. Tāpat, izmantojot LVM GEO mobilo lietotni, ikviens var viegli saprast, kur drīkst cirst savu Ziemassvētku eglīti, jo kartē marķēti LVM apsaimniekotie īpašumi.

Tas, ka mums ir tik daudz klientu, kuri izmanto mūsu tehnoloģiskos risinājumus, jau parāda to, ka tie ir lietderīgi un atvieglo dzīvi. Lietotāju skaits aug, produkti tiek novērtēti un ar tiem strādā arvien vairāk un vairāk. Publiskajā mobilajā lietotnē mēs tuvojamies 100 tūkstošiem lietotāju, bet publiskajai mājaslapai, kurā ir pieejamas tādas kartes, kādas nav nekur citur, katru dienu ir vairāki simti lietotāju. Māris Kuzmins

Vaicāts par šķēršļiem un izaicinājumiem, veidojot un uzturot tik specifisku digitālo produktu, viņš atzīst, ka regulāras nākas atdurties pret vienotu datu bāžu neesamības: "Tas neattiecas uz datiem, kas rodas mūsu uzņēmumā, bet gan uz ārēju organizāciju radītiem un uzturētiem datiem. Dati un to pieejamība ir joma, kur, manuprāt, Latvijā vēl daudz kas būtu jāizdara. Mums ļoti trūkst centralizētu datu bāžu. Piemēram, mums nav vienotas upju datu bāzes, taču tas ir svarīgi, jo ap upēm ir jāievēro aizsargjoslās noteiktie nosacījumi. Ja vairāki uzņēmumi neviennozīmīgi interpretē datus, īsti nesaprotot, kur šī upe patiesībā tek, vai tur ir aizsargjosla un cik tā ir liela, tad var rasties būtiski pārpratumi par veicamajiem darbiem. Nav arī autoceļu datubāzes, kur vienkopus būtu gan valsts, gan pašvaldību, gan LVM autoceļi," atklāj LVM Biznesa sistēmu risinājumu direktors.

Latvijas 'Nokia'

Mežsaimniecība jau izsenis ir viena no Latvijas balsta nozarēm gan IKP, gan eksportā, tāpēc nevilšus rodas jautājums, vai mežs apvienojumā ar informācijas tehnoloģijām nepretendē kļūt par Latvijas "Nokia". 

"Mēs ļoti ceram, ka tā būs un, ka kaut kādā mērā jau ir. Jauno tehnoloģiju lietošana LVM ļauj strādāt efektīvi, netērējot lieki līdzekļus. Daudzi mūsu izmantotie matemātiskie modeļi mežsaimnieciskās darbības modulēšanai ir unikāli, un ne daudzās vietās pasaulē strādā ar tādu efektivitāti, ar kādu strādājam mēs. Tie, kuri mūsdienās spēs pareizajā virzienā attīstīt savas informācijas tehnoloģijas un pilnvērtīgi tās izmantot, būs ieguvēji," atklāj Kuzmins.

Mūsu nozarē tehnoloģiju nozīme arvien pieaug – tas ir saistīts gan ar cilvēkresursu pieejamību, gan izdevumu samazināšanu. Šobrīd meža nozare bez informācijas tehnoloģijām nav iedomājama nekādi. Un ticams, ka nākotnē tās attīsties vēl vairāk un vēl vairākos virzienos. Mūsdienās mežsaimniecībā ir nepieciešamas ne vien praktiskas iemaņas, kā, piemēram, izaudzēt mežu, bet arī prasme strādāt ar informācijas tehnoloģijām, lai tas notiktu pēc iespējas precīzāk un veiksmīgāk. Labā ziņa – jau šobrīd esam tālu ceļu veikuši, jo meža nozare jau šobrīd atzīta kā digitalizētākā nozare Latvijā. Taču ideju priekšdienām netrūkst – trūkst tikai laiks, lai tās visas īstenotu. Māris Kuzmins

Šim apgalvojumam sarunas izskaņā pievienojas arī Čekstere, apliecinot, ka nozarē, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un pat citām Eiropas valstīm, esam krietnu soli nākotnē: "Par to nākas pārliecināties ik reizi, kad nokļūstam kādos nozares pasākumos citviet – mēs esam vairākus soļus priekšā. Un tāpēc būtu ļoti vēlams, lai šo labo praksi pārņemtu arī citas nozares. Ietu pa digitalizācijas ceļu, sadarbojoties, padarot pieejamus datus un veidojot kopīgas datubāzes. Latvija nav liela, tāpēc mēs noteikti spētu sarunāties, sadarboties un kopā izveidot ko labu un lietderīgu visiem!"

Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Cilvēks mežā'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Kristīne Melne, foto – Viesturs Radovics, Kristīne Melne, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.