Foto: Viesturs Radovics

Mežkopības mācībstunda: kā izaudzēt kvalitatīvu un skaistu mežu

Lai izaudzētu lielu, kvalitatīvu, ražīgu un skaistu mežu, kur gan nodoties pastaigām un meža velšu vākšanai, gan pēcāk gūt ienākumus, ir nepieciešama secīga, pārdomāta un atbildīga saimnieciskā darbība. Darbu mežā netrūkst, un starp tiem ir arīdzan regulāra jaunaudžu kopšana un to aizsardzība pret briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem. Tuvāk ar meža rūpalu un darba veicējiem iepazīstina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.

Audzes kopšanas darbos mežkopībā izšķir agrotehnisko meža kopšanu un jaunaudžu kopšanu. Agrotehniskā kopšana ir zāles appļaušana ap jaunajiem stādiem, savukārt jaunaudžu kopšanu veic ar mērķi saglabāt perspektīvākos kokus un attīrīt jaunaudzi no konkurējošajām sugām, tādējādi palielinot nākotnes meža ražību un audzē atstāto koku vērtību. Pareizi izkopjot jaunaudzes, kokiem palielinās augšanas telpa, kā arī samazinās meža audzēšanas cikla ilgums. 

Nogabalā, kurā strādā mežkopības darbu veicēji Māris Valcis un Sandis Gulbis, pamatsuga ir priede, kas aizaug ar konkurējošo koku sugām – bērzu un lazdu. Darba procesā vīri ņem ārā konkurējošo sugu un atbilstoši valdaudzes koku augstumam retina arīdzan pamatsugu. Ja priedes augstums ir viens metrs, tas nozīmē, ka audzē ir jābūt 3000 koku uz vienu hektāru. Jo priede aug garāka, jo koku skaits uz vienu hektāru kļūst mazāks. Kad tiks novākta galvenā raža, tad koku skaits būs aptuveni 700 uz vienu hektāru.

Kā atklāj abi mežkopības darbu veicēji, darba diena mežā ir nenormēta un ļoti atkarīga no laikapstākļiem – ne vienmēr meža darbus kvalitatīvi ir iespējams veikt lietū vai sniegā, kā arī darbs tumsā noteikti būs šķērslis. Tiesa, pārsvarā darba režīms ir gluži līdzīgs kā biroja darbiniekiem – piecas dienas nedēļā, astoņas stundas dienā. 

Arīdzan veicamā darba izpildes laiks ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, tostarp meža biezības. Māra Valča pieredzē ir bijusi jaunaudžu kopšana, kur jāņem ārā ieaugušas lazdas. Tas ir darbs, kas sokas ļoti lēni – divatā pa dienu var nokopt vien 0,3 hektārus. 

Jaunaudzē, kur tika veikti kopšanas darbi dienā, kad mežā viesojās portāls "Delfi", bija paredzēts izkopt 1,63 hektāru lielu platību – tas ir paveicams divās dienās diviem cilvēkiem. Savukārt lielākā meža platība, ar ko nācies strādāt, ir nedaudz virs pieciem hektāriem. 

Vaicāti par iemesliem, kādēļ mežkopība izvēlēta par profesionālo darbības jomu, abi vīri atzīst, ka tas noteikti ir svaigais gaiss un brīvības sajūta, kādu sniedz dabas tuvums. Meža zvērus gan darba procesā satikt nav nācies, jo tehnikas troksnis tos atbaida, tomēr, kā atklāj Sandis Gulbis, tad teju katru dienu iespējams atrast kādus brieža vai aļņa ragus. To meklēšana arī ir kļuvusi par hobiju no darba brīvajās dienās. Kā smejot pats atklāj – līdzīgi kā citiem ir slepenās sēņošanas takas, tā viņam ir ragu meklēšanas vietas.

Kā stāsta Juris Katrevičs, pret iespējamajiem dzīvnieku bojājumiem mežkopībā tiek pielietoti dažādi aizsardzības līdzekļi. Līdzekļa izvēle atkarīga no audzes vecuma un vidējā koku augstuma. Tai pat laikā tie ir regulāri jāmaina, jo dzīvnieki ar laiku pierod un līdzeklis zaudē efektivitāti. 

Plaši izmantots aizsardzības līdzeklis ir "Cervacol Extra" – pasta no līmvielas un silikāta smiltīm, ko pielieto koku aizsardzībai ar vidējo augstumu līdz vienam metram. Lielākām audzēm lieto šķīstošo pulveri "Plantskydd" (sausās asinis) ar izteikti specifisku smaku, kas briežu dzimtas dzīvniekiem asociējas ar plēsējiem, un līdzīgi lieto arī aizsardzības līdzekli "Trico", kas veidots uz aitu tauku bāzes. Aizsardzības līdzekļa iedarbība ir vienu sezonu. Kvalitatīvi apstrādājot koku ar aizsardzības līdzekli, tas ir redzams līdz nākamā gada aizsardzības darbu sezonas uzsākšanai. Savukārt lielākām mežaudzēm tiek izmantotas koku stumbru aizsargspirāles un nemazgāta aitas vilna, ko apliek ap koku stumbriem.

Mežkopības darbu veicējas – māsas Liene un Ieva Riekstas – stāsta, ka parasti mežā pavada 4-5 stundas. "Ir, protams, reizes, kad ejam uz visiem 100% un strādājam astoņas stundas, taču mežā astoņu stundu darba diena ir ļoti gara darba diena," atklāj Liene. 

Tā kā meža darbos uzkrāta 10 gadu pieredze, ir izstrādātas gan produktīvākās darba metodes, gan arīdzan pielāgots darba inventārs, lai maksimāli ērti un ātri varētu izpildīt darba uzdevumu. Piemēram, divus hektārus Liene un Ieva divatā var apstrādāt trīs stundās. Protams, tas ir atkarīgs no tā, kādu aizsardzības līdzekli izmanto, un audzes raksturojuma (vidējais koku augstums, aizzēlums). 

Vaicātas par iemesliem, kādi ir bijuši pamatā izvēlei par labu mežkopībai, māsas atklāj, ka tas ir gana brīvais un nesaspringtais darba režīms. Galvenais, kas saista – darba dienu var plānot pašas, tāpēc mežkopību var apvienot arī ar citu darbu. Tāpat svarīga ir arīdzan kustība svaigā gaisā, kas kalpo par līdzsvaru sēdošajam pamatdarbam. 

Pakalpojuma sniedzēji darba uzdevumu no mežkopības meistara saņem elektroniski un strādā LVM GEO platformā, kur pieejama visa darba izpildei nepieciešamā informācija – nogabala atrašanās vieta, veicamais darbs, izpildes termiņš, valdošā koku suga, u. tml.

Savukārt tad, kad mežkopības darbu veicēji savu ir padarījuši, veikumu novērtēt dodas mežkopības meistars Kristaps Ūdris. Pēc paškontroles akta saņemšanas no pakalpojuma sniedzēja, viņš dodas uz attiecīgo nogabalu un atbilstoši kvalitātes prasībām ar speciālu 2,82 metrus garu mērinstrumentu, kas atbilst 25 kvadrātmetriem, veic mērījumus un novērtē, kā izpildīti darbi pret iespējamajiem briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem. 

Kā skaidro Kristaps Ūdris, uz hektāru minimālais parauglaukumu skaits ir četri, taču precīzākas informācijas gūšanai viņš lielākoties ierīko vairāk nekā četrus parauglaukumus. Tikpat svarīga kā precīza darba veikšana ir arīdzan komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm – sākot no darba pasūtītāja un beidzot ar darba veicēju. 

"Manā iecirknī strādā ļoti daudz pakalpojumu sniedzēju, un ar visiem vienmēr tiek rūpīgi komunicēts. Ja ir kādas neskaidrības, vienmēr tiek uzdoti jautājumi un saņemtas atbildes. Ja piekopj tādu darba stilu, tad vienmēr dabā viss ir kārtībā. Svarīgākais ir komunicēt, un tad darbs veicas un ir kvalitatīvs!"

Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Cilvēks mežā'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Kristīne Melne, foto – Viesturs Radovics, Kristīne Melne, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.