Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa komanda turpina sagatavot instrumentus darbam, kas pilnvērtīgi sāksies vasarā. Nesen tika pabeigta gan galvenā spoguļa noregulēšana, gan arī spoguļa savāktā un atstarotā gaisma perfekti novirzīta uz katru no četriem galvenajiem zinātnisko instrumentu sensoriem. Rezultāti, kaut šobrīd vēl tālu no tā, ko Veba teleskops ļaus sasniegt vēlāk, jau ir sajūsminājuši astronomus, un nupat publicēts kadrs ļauj arī mums redzēt, kāds ir tehnoloģiju progress aizvadīto 20 gadu laikā.

Pirms Veba teleskopa NASA jaudīgākais kosmiskais teleskops, kas "redz" infrasarkano starojumu, bija Spicera kosmiskais teleskops. Tas tika palaists jau krietni sen – 2003. gadā –, un godam kalpoja daudz ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts. Spicera ekspluatācija tika pārtraukta vien 2020. gada sākumā. Šeit neliels atskats uz to, ko kā astronomiem un mums visiem Visumu ļāva saskatīt šī lieliskā iekārta – "Atvadas no ņiprā 'Spitzer': 20 grandiozi ar kosmisko teleskopu uzņemti attēli".

Par šo aizgājēju tiešām nav ko skumt – darbs tika paveikts lieliski, bet nu Spicera stafeti pārņems, iespējams, šīs desmitgades grandiozākais kosmiskais teleskops. Veba rīcībā ir četri galvenie zinātniskie instrumenti. Jāatgādina, ka infrasarkanā starojuma observatorijām jo aukstāk, jo labāk – jebkurš lieks siltumstarojums ir "troksnis", kas traucē iegūt kvalitatīvus datus. Trīs no četriem sensoriem darba temperatūru sasnieguši ar pasīvo dzesēšanu – tos no Saules izstarotā un Zemes atstarotā siltumstarojuma pasargā iespaidīgais Veba teleskopa piecslāņu vairogs, kas ir apmēram tenisa korta izmērā.

Taču ceturtajam instrumentam – MIRI jeb vidējā infrasarkanā starojuma instrumentam ("Mid-Infrared Instrument") bija nepieciešama aktīvā dzesēšana. Šī sensora optimālā darba temperatūra ir nieka septiņi grādi pēc Kelvina skalas, proti, septiņi grādi virs absolūtās nulles jeb mīnus 266 grādi pēc Celsija skalas. Nu ar MIRI uzņemts attēls apliecina, kāds ceļš veikts šo gadu laikā. Vebs izmēģinājuma laikā vērās tieši tajā pašā debesu pleķītī, kur savulaik Spicera teleskops, proti, uz zvaigžņu kopu Piena Ceļa satelītgalaktikā – Lielajā Magelāna Mākonī.

Ar Spicera teleskopu uzņemtajā katrā fiksēts starojums ar viļņa garumu 8 mikrometri, bet ar Veba teleskopu fiksēts nedaudz īsāka viļņa garuma starojums – 7,7 mikrometru infrasarkanais starojums. Atšķirības veiktspējā ir acīmredzamas jebkuram.

Veba MIRI instruments ļauj šo apgabalu vērot ārkārtīgi detalizēti, tostarp ne tikai pašas zvaigznes, bet arī gāzi starpzvaigžņu telpā. Tostarp šajos datos fiksētas arī policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži. Šiem savienojumiem varētu būt ļoti nozīmīga loma protoplanetāru sistēmu evolūcijas procesā.


Protams, tas bija sagaidāms – ne tikai sensoru tehnoloģijas ir strauji progresējušas, bet arī Veba teleskopa galvenais spogulis ir daudzkārt lielāks par Spicera teleskopa spoguli. Patiesībā katrs no 18 Veba teleskopa spoguļa segmentiem pats par sevi ir lielāks par Spicera teleskopa spoguli. Tomēr, kā preses konferencē norādīja Veba NIRCam instrumenta komandas zinātniece Marsija Rīke, vien pēc pašas bildes ieraudzīšanas patiesi var apjaust, cik būtiskas ir atšķirības. "Iedomājieties tikai, ko mēs spēsim izzināt. Spicera teleskops mums (par Visumu) iemācīja daudz. Bet šis būs jau pavisam cits līmenis."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!