Tas atrodas ļoti, ļoti tālu un ir viens no masīvākajiem objektiem kosmosā, ko astronomi atklājuši. Melnais caurums vienā no galaktiku kopas "Abell 1201" galaktikām ir tik masīvs kā 30 miljardi Sauļu. Astronomi to atklāja, meklējot ko pavisam citu.

Kā redzēt melno caurumu? Ir vairāki paņēmieni, un viens no tiem ir – novērot, kā liecas gaisma ļoti masīvu objektu gravitācijas ietekmē. Novērojot ļoti tālus objektus, tā dēvētās gravitācijas lēcas astronomiem pat var būt ļoti noderīgas. Gravitācijas lēcas efektu var pieredzēt, kad gaisma no tāla objekta maina izplatīšanās virzienu tuvāk novietotu kosmisko objektu gravitācijas ietekmē. Gravitācija izliec laiktelpu un attiecīgi arī gaismu. Reizēm tādējādi gaisma no tāla objekta tiek daudzkārt pastiprināta vai, piemēram, pat parādīta dubultā. Šādi masīvi objekti, kas rada gravitācijas lēcas efektu, var masīvas galaktikas, galaktiku kopas un, protams, arī supermasīvi melnie caurumi.

Ierasti vairums supermasīvo melno caurumu galaktiku centros ir ar masu, kas ekvivalenta no dažiem miljoniem līdz dažiem miljardiem Saules masu. Bet ne 30 miljardiem – šāds gigants fiksēts pirmo reizi. Kosmosa tumšo milzi pētnieki atklāja, veicot cita objekta novērojumus un izmantojot priekšā esošās galaktikas radīto gravitācijas lēcas efektu. Ar Habla teleskopu uzņemtu attēlu sērija palīdzēja analizēt, tieši cik liels ir gravitācijas lēcas radītais gaismas izliekums un cik lielam jābūt melnajam caurumam galaktikas centrā, lai šādu efektu panāktu.

"Šis melnais caurums, kas ir aptuveni 30 miljardus reižu masīvāks par mūsu Sauli, ir viens no lielākajiem atklātajiem, pietuvojoties melno caurumu masas teorētiskajam maksimālajam slieksnim. Tas ir ļoti aizraujošs atklājums," vietne "Space.com" citē vienu no pētījuma autoriem, Daremas Universitātes astrofiziķi Džeimsu Naitingeilu.

Kaut ļoti milzīgs, šis melnais caurums nav pārāk aktīvs, proti, vairs "nerij" daudz materiāla un arī neemitē spēcīgu rentgenstarojumu. Tieši tāpēc to ar citām metodēm būtu gandrīz neiespējami atklāt. "Lielākā daļa milzīgo melno caurumu, par kuriem zinām, ir aktīvi – tajos tiek ierauta viela, un melnais caurums emitē enerģiju rentgenstarojuma un cita veida starojuma veidā," papildina Naitingeils.
Taču augstāk šī metode – gravitācijas lēcas efekta parametru pētīšana – nākotnē varētu ļaut atklāt daudz vairāk grūti pamanāmo objektu, uzskata Naitingeila komanda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!