Zonde, kura savas darbības laikā fiksējusi jau vairāk nekā 500 "marsatrīču" un vismaz 10 tūkstošus putekļu virpuļu (t. s. "dust devils"), nu ir uz spēku izsīkuma robežas. Proti, tās saules paneļi šo gadu laikā ir pārklājušies ar pamatīgu Marsa putekļu slāni, tādējādi vairs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas zondes pilnvērtīgai darbināšanai. Atšķirībā no Geila krātera un Jezero krātera, kur šiverē NASA pašgājēji "Curiosity" un "Perseverance", zondes nosēšanās vietā – Elizejas līdzenumā – vēja pūsmu ir maz.
Turklāt "Perseverance" un "Curiosity" gadījumā tas vairs nav būtiski, jo šos roverus darbina kodolenerģija. Ne "InSight", kas ir pilnībā atkarīgs no saules enerģijas. Spēcīgākas vēja brāzmas ir kritiski svarīgas, lai laiku pa laikam no saules paneļiem nopūstu tur sakrājušos putekļus. Kā redzams attēlā, kas uzņemts ar vienu no "InSight" kamerām šā gada 14. februārī, zondes saules paneļi ir ļoti netīri. Turklāt šobrīd tajā Marsa apgabalā, kur atrodas zonde, ir ziema un pieejamais gaismas daudzums no Saules – niecīgs.
NASA ziņo, ka februārī tie nodrošināja vien 27% no tā enerģijas daudzuma, ko spētu saražot labos apstākļos ar tīrām saules paneļu virsmām. Ar to knapi pietiek, lai pilnvērtīgi nodrošinātu zondes pamatfunkcijas, bet ne lai darbinātu visus zinātniskos instrumentus, tāpēc NASA nolēma ievadīt zondi "dziļā miega" jeb hibernācijas režīmā, lai maksimāli taupītu knapos energoresursus. Teju ik dienu misijas inženieri nosūta zondei komandas citu pēc cita atslēgt dažādus mazāk būtiskus sensorus un instrumentus. Pavisam drīz būs atslēgti visi instrumenti, kas nav nepieciešami zondes "izdzīvošanai".
Šobrīd gan zonde vēl ir stabilā stāvoklī, taču, ja hibernācijas un bezvēja periods ievilksies, drīz var pienākt brīdis, kad tiek izsmeltas pēdējās baterijās uzkrātās rezerves. Protams, varētu rasties jautājums – kas gan zondei var notikt? Lai mierīgi "izguļ" periodu un sagaida brīdi, kad vējš notīra saules paneļus. Baterijas atkal uzlādēsies, viss būs kārtībā! Taču jāatceras, ka uz Marsa naktis var būt superaukstas, temperatūrai noslīdot līdz mīnus 60, mīnus 80 un vairāk grādiem pēc Celsija. Šādā temperatūrā, ja zonde nespēj nodrošināt nepieciešamo apsildi, var tikt bojāti elektroniskie komponenti.
"Mēs, protams, ceram, ka varēsim zondi iedarbināt arī pēc tam, īpaši tad, ja hibernācijas periods vai pilnīgas izslēgšanās posms nav bijis pārāk ilgstošs, bet tas nebūs ar garantiju," izdevumam "Business Insider" atzina "InSight" misijas pētnieks Brūss Banerts.
Ja zonde pārcietīs Marsa ziemu un sagaidīs jūliju, kad Elizejas līdzenums atkal saņems vairāk gaismas, ir labas izredzes zondi tomēr izglābt un turpināt klausīties "marsatrīcēs" un pētīt laikapstākļus uz Marsa vēl vismaz gadu.
Jāatgādina, ka jau janvārī NASA atteicās no enerģijas patēriņa ziņā visai prasīgā eksperimenta – temperatūras mērīšanas zem Marsa virsmas. Zondēšanas iekārta tika darbināta jau kopš 2019. gada februāra, taču dziļāk par dažiem centimetriem tā arī nespēja tikt. Tās darbības princips – nevis urbšana, bet kaut kas līdzīgs nelielam pāļu dzinējam, ar kuru sensorus iedzīt dziļi zemē. Kad iekārtai Marsa virsma nepadevās arī pēc pēdējā lielā mēģinājuma šā gada janvāra sākumā (tika izdarīti ap 500 secīgi triecieni), NASA cerības atmeta un nolēma koncentrēties uz datiem, ko var ievākt ar citiem "InSight" rīcībā esošajiem instrumentiem.
Tāpēc cerams, ka zonde Marsa ziemu pārcietīs – tai vēl ir potenciāls ievākt daudz vērtīgu datu par Marsa seismisko aktivitāti un klimatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
