Zonde "Hope", tāpat kā pārējie Marsa mākslīgie pavadoņi, sākumā ap Marsu riņķo izteikti eliptiskā orbītā attālumā no viena tūkstoša līdz teju 50 tūkstošiem kilometru no planētas virsmas.
Piemēram, NASA 2005. gadā palaistais pavadonis "Mars Reconnaissance Orbiter" misijas sākumā orbītas tālākajā punktā no Marsa bija ap 47 tūkstošu kilometru attālumā, taču tuvākajā punktā – vien dažu simtu kilometru attālumā. Taču drīz vien vairāku manevru sērijā pavadonis tika ievadīts darba orbītā, kas ir daudz mazāk eliptiska. Nu "Mars Reconnaissance Orbiter" jau 15 gadus ap sarkano planētu riņķo augstumā starp aptuveni 250 un 316 kilometriem. Vienu apriņķojumu veicot nepilnās divās stundās. Tas ļauj detalizēti pētīt Marsa virsmas reljefu, bet ne redzēt visu planētu kopumā.
Taču AAE pavadonim ir citi uzdevumi – tā galvenā misija ir pētīt Marsa klimatu gada griezumā, tāpēc arī "Hope" darba orbīta aizvien būs visai eliptiska, daudz "izstieptāka" un lielākā attālumā, lai varētu redzēt visu planētu vienā kadrā. Plānots, ka tuvākajā punktā pavadonis būs ap 20 tūkstošu kilometru attālumā no Marsa, bet tālākajā – ap 43 tūkstošu kilometru attālumā, vienu apriņķojumu veicot 55 stundās.
Viens no rīkiem "Hope" arsenālā ir augstas izšķirtspējas kamera, ar kuru arī uzņemts šis kadrs no aptuveni 24,7 tūkstošu kilometru attāluma. Attēla kreisajā augšējā pusē redzams Marsa ziemeļpols. Trīs punkti līnijā ir iespaidīga izmēra vulkāni – "Ascraeus Mons", "Pavonis Mons" un "Arsia Mons". Neviens no tiem gan nav virsrakstā minētais augstākais vulkāns Saules sistēmā. Lai to atrastu, lūko nedaudz zemāk zem ziemeļpola uz tā dēvētā terminatora jeb līnijas jeb līnijas, kas atdala planētas dienas pusi no nakts puses. Milzis pa visai labi noslēpies ēnā. Pamanīji? Tas ir "Olympus Mons" jeb Olimpa kalns (no latīņu valodas aizgūto "mōns" jeb "kalns" lieto, apzīmējot tās virsotnes, kas neatrodas uz Zemes).
Olimpa kalns ir patiesi iespaidīgs vairogveida gigants. Grieķijā esošais Olimpa kalns ar saviem nepilniem trim kilometriem virs jūras līmeņa nobāl Marsa Olimpa priekšā, kas ir vairāk nekā 21 kilometru augsts, ja mēra no Marsa globālā atskaites punkta, taču izmaiņas pacēlumā var sasniegt pat 25 kilometrus, ja mēra no vulkāna vairoga rietumos esošā līdzenuma. Tiesa, nekādu 20 kilometrīgu "pīķi" debesīs mēs, stāvot šī vulkāna pakājē, neredzētu – tas ir arī vairāk nekā 600 kilometru diametrā un platības ziņā daudz neatpaliek no visas Francijas teritorijas. Tiesa, kaut augstuma ziņā Olimpa kalns ir nepārspēts, daži no šī vulkāna "radiniekiem" platības ziņā ir vēl grandiozāki, piemēram, Albas kalns, kas ir aptuveni divas reizes lielāks.
Šī ir vien pirmā no virknes bilžu, ko tuvāko gadu laikā varam sagaidīt no "Hope" zondes, ar kuras palīdzību zinātnieki cer iegūt pilnvērtīgāku priekšstatu par Marsa klimatu dažādos gadalaikos.
Nupat orbītā ap Marsu tika ievadīta arī Ķīnas zonde "Tianwen-1", savukārt jau 18. februārī gaidāms vēl viens liels notikums Marsa izpētē – NASA lūkos uz Marsa virsmas nogādāt savu līdz šim lielāko un sarežģītāko roveru "Perseverance", kura uzdevums – meklēt senas mikroskopiskas dzīvības atstātās pēdas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
