'airBaltic': zinātnieki gandrīz nenokļuva uz Svalbāru lidostas darbinieka kļūmes dēļ
Foto: DELFI

Latviešu polārpētnieku ekspedīcija 7. augustā iestrēga Oslo lidostā apkalpošanas darbinieka kļūdas dēļ, portālam "Delfi" vēsta Alise Briede, "airBaltic" korporatīvās komunikācijas vadītāja. Zinātniekiem nodota neprecīza informācija par bagāžas pārvadāšanu, kā rezultātā tie nokavēja reisu no Oslo uz Svalbāru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar "airBaltic" bagāžas pārvadāšanas noteikumiem, Norvēģijas iekšējos lidojumos nododamo bagāžu var reģistrēt līdz ceļojuma galamērķim, taču pirmajā pārsēšanās vietā tā ir atkal jāsaņem un jāiziet muitas jeb tā sauktā "baggage clearance" procedūra, skaidro Briede.

Tieši šādu informāciju minētā reisa pasažieriem sniedza "Havas Latvia" virszemes apkalpošanas darbinieks lidostā "Rīga", neievērojot, ka Svalbāra ir vienīgais izņēmums attiecībā uz šo kārtību. Lidojot uz Svalbāru, bagāžu var sūtīt līdz pat galamērķim bez muitas procedūras. Trim pasažieriem bagāža tika reģistrēta līdz Svalbārai, bet vienam – tikai līdz Oslo. Sakarā ar to, ka pasažieri pēc sniegtās informācijas gaidīja bagāžu Oslo lidostā, lai izietu muitas procedūru, viņi diemžēl nokavēja reisu uz Svalbāru, norāda Briede.

"airBaltic" piedāvāja pasažieriem alternatīvus lidojumus, no kuriem tie atteicās. Par radušos situāciju Briede aicina pētniekus vērsties pie "airBaltic" klientu attiecības daļas.

Ka portālam "Delfi" pagājušonedēļ vēstīja pētnieki, ekspedīcija uz Svalbāru gandrīz izgāzās, kad tie lidostā nesagaidīja savu bagāžu un tādēļ nokavēja nākošo lidojumu. Lai paspētu uz kuģi, kas komandu nogādāja uz Nikolaja Kopernika universitātes polārstaciju, zinātniekiem nācās iegādāties jaunas lidojumu biļetes pie citas aviokompānijas.

Kā vēstīts, pētnieku komanda četru cilvēku sastāvā devās uz Svalbāru, lai izzinātu tur esošos pulsējošos ledājus. Svalbāra ir svarīga pētījumu lokācija, jo tur atrodas liela tā saukto pulsējošo ledāju koncentrācija, atklāj ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters. Tie ir īpašas kategorijas ledāji, un Svalbārā ir apzināti vairāk nekā septiņi simti šādu dabas fenomenu.

Tāpat ekspedīcijā piedalās arī zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Ingus Pērkons, lai ievāktu datus par noturīgajiem organiskajiem piesārņojumiem (NOP) ledājos. Viens no ekspedīcijas mērķiem ir noskaidrot, kā šie savienojumi veikuši tūkstošiem kilometru tālu ceļu, un kādi ir NOP daudzumi ledājos. Kā otru virzienu pētījumiem Svalbārā Pērkons min antimikrobiālās rezistences izplatību. Pētījumos tiks analizēta antimikrobiālās rezistences gēnu sastopamība savvaļas dzīvnieku starpā un mūžīgā sasaluma zonas ledus un sniega paraugos.

Tags

airBaltic Latvijas Universitāte Oslo Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form