Aizmigt nevietā un nelaikā. Speciāliste skaidro, kas ir retā slimība narkolepsija
Foto: Shutterstock

Iespējams, kādam no jums ir kolēģis, kurš mēdz regulāri iemigt, piemēram, sapulces laikā. Kāds varbūt nosodoši teiks, ka pirms darba dienas nepieciešams izgulēties un krāt spēkus, nevis ballēties cauru nakti. Tomēr – vai tas ir patiesais iemesls? Varbūt šim kolēģim ir narkolepsija – slimība, kas pēc starptautiskiem pētījumiem skar vienu no katriem 2000 cilvēkiem. Tātad Latvijā ar narkolepsiju varētu sirgt ap 900 iedzīvotāju, taču lielākā daļa no viņiem to nezina, jo diagnosticēti tiek vien aptuveni 10%. Kas mediķiem un zinātniekiem patlaban ir zināms par šo reto saslimšanu un tās ārstēšanas iespējām, stāsta pediatre, miega slimību speciāliste Marta Celmiņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Miega slimību diagnostika, izpēte un ārstniecība ir ārstes Martas Celmiņas ikdiena. Tā paiet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā. Mediķe ir Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle un ir bijusi docētāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedrā. Ārste ir novērojusi, ka par narkolepsiju nezina ne tikai lielākā daļa sabiedrības, bet arī daļa mediķu. Reiz kāds dakteris šādu pacientu esot aizsūtījis pie narkologa. Sākas taču ar "narko"! Tomēr narkologs nevarēs palīdzēt, jo tā ir neiroloģiska slimība, kuras rezultātā cilvēks visu laiku jūtas miegains.

Miega speciāliste min salīdzinājumu, ka vesels cilvēks tā varētu justies, ja nebūtu gulējis trīs diennaktis. Pacientam regulāri nāk miegs, viņš var aizmigt pat visnepiemērotākajās situācijās – ne tikai sabiedriskajā transportā, bet pat sarunas laikā ar citiem cilvēkiem, pusdienojot vai arī jebkurā brīdī, kad kļūst nedaudz garlaicīgāk. Vēl viens narkolepsijai tipisks simptoms ir katapleksija. Tas nozīmē, ka emociju, visbiežāk pozitīvu, iespaidā zūd muskuļu spēks.

Vainīgs hormons, kas regulē miegu un nomodu

Slimības iemesls visbiežāk ir hormona oreksīna trūkums. Tā uzdevums ir palīdzēt regulēt nomodu un miegu. Piemēram, kad redzam sapņus, muskuļi parasti ir paralizēti.

Kā stāsta Celmiņa, tas tādēļ, lai, sapņojot par cīņu ar pūķi, cilvēks nesāktu gultā aktīvi cīnīties.


Miega slimību speciāliste Marta Celmiņa.

Narkolepsijas pacients dažkārt var nepilnīgi pamosties no sapņa – apziņa ir skaidra, bet vēl saglabājas miegam raksturīgā paralīze. Slimībai ir raksturīgas arī halucinācijas, tādēļ ārstiem ir svarīgi atpazīt šo reto slimību, un saprast, ka ne visi halucināciju gadījumi ir smagas psihiskas slimības radīti. Ārste stāsta, ka miega paralīze un halucinācijas var kombinēties, un tad sajūta ir patiesi biedējoša.

Viņa saka, ka pirmais trauksmes zvans ir miegainība, tomēr tai var būt visdažādākie iemesli. Arī ģimenes ārsti ne vienmēr māk atpazīt šo slimību un miegainību skaidro ar stresu vai intensīvu darba dienu. Starptautiskie pētījumi liecina, ka visā pasaulē bieži paiet pat vairāki gadu desmiti, kamēr slimība tiek diagnosticēta. Jebkuram cilvēkam, kas sūdzas par miegainību, noteikti jāuzdod arī jautājumi par narkolepsijas simptomiem. Ja rodas aizdomas, ka varētu būt šī slimība, miega laboratorijā veic īpašu izmeklējumu – polisomnogrāfiju un multiplo miega latentuma testu (attēlā zemāk).

Plānotas diendusas un piesardzības pasākumi

Tā kā mēs zinām, ka saslimšanas iemesls lielākoties ir oreksīna trūkums, veiksmīga ārstniecība varētu būt šā hormona papildus ievadīšana. Diemžēl zinātne vēl nav atklājusi, kā to nogādāt smadzenēs, tādēļ šodienas terapija balstās uz simptomu mazināšanu ar dažādiem medikamentiem.
Miega speciāliste skaidro, ka ļoti svarīgi ir arī, kā pacients, zinot savu saslimšanu, spēj pielāgoties, piemēram, ievēro plānotas diendusas, aktīvi piedalās sporta nodarbībās, kas mazina katapleksiju, tālsatiksmes sabiedriskajā transportā nebrauc viens vai lūdz šoferi brīdināt par noteiktas pieturvietas tuvošanos, un kopumā ir piesardzīgs.

Reiz kāds dakteris šādu pacientu esot aizsūtījis pie narkologa. Sākas taču ar "narko"! Tomēr narkologs nevarēs palīdzēt, jo tā ir neiroloģiska slimība, kuras rezultātā cilvēks visu laiku jūtas miegains.

Kvalitatīvam miegam ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienā. Lai to ilustrētu, Celmiņa stāsta par kādu divu nedēļu pētījumu. Daļai dalībnieku diennaktī ļāva gulēt astoņas stundas, daļai – sešas, citai daļai – tikai četras stundas, bet ceturtajai grupai neļāva gulēt pētījuma pēdējās trīs diennaktis. Pēc tam visiem dalībniekiem bija jāveic dažādi atjautības uzdevumi. Protams, tie, kuri gulēja vairāk, izpildīja šos uzdevumus labāk, tomēr interesanti, ka tie, kuri gulēja mazāk un izpildīja uzdevumus sliktāk, to neapzinājās, uzskatot, ka viss ir kārtībā. Tas liecina, ka ikdienā cilvēki bieži neapzinās, cik ļoti miega trūkums ietekmē darba spējas un kvalitāti. Kvalitatīvs miegs ir ne tikai veiksmīgas darba dienas, bet kopumā dzīves kvalitātes priekšnoteikums, tādēļ Celmiņa aicina savlaicīgi doties pie miega speciālista, ja ilgākā laikā ir novērojami miega traucējumi.

Plašāk par narkolepsijas diagnostikas un ārstēšanas iespējām pediatre Marta Celmiņa esošos un topošos mediķus iepazīstinās 11. Latvijas Reto slimību konferencē, ko 22. oktobrī rīko Reto slimību speciālistu asociācija un RSU.

Tags

Miegs Veselības aprūpe
0
RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form