Foto: AFP/Scanpix/LETA
Senākā mums zināmā amputācija notikusi pirms 31 tūkstoša gadu Borneo salā, liecina arheoloģiskie dati. Tas nozīmē, ka mērķtiecīga ekstremitāšu amputācija ir daudz senāka prakse, nekā bieži pieņemts domāt, vēsta izdevums "Discover Magazine".

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature" – uzmanības centrā ir kāda pusaudža mirstīgās atliekas, apglabātas pirms apmēram 31 tūkstoša gadu Borneo salā. Skeletam trūkst pēdas un daļa apakšstilba, un vairākas pazīmes liecina par mērķtiecīgu amputāciju.

Ierasts uzskatīt, ka mednieku-vācēju laikā nekādu sarežģītu medicīnisku procedūru nebija, un cilvēki iztikuši ar pavisam vienkāršu ārstēšanos. Tādas sarežģītas procedūras kā operācijas vai amputācijas kļuvušas izplatītākas vien pirms kādiem 10 tūkstošiem gadu, cilvēkiem pamazām pārejot uz lauksaimnieku sabiedrībām. Šis daudz senākais skelets nu liek apšaubīt līdzšinējos pieņēmumus – izrādās, Borneo iedzīvotāji ķirurģiskas prasmes sākuši apgūt un izmantot jau pleistocēna epohā (ģeoloģiskajā laika skalā posms, kas sākās pirms apmēram 2,5 miljoniem gadu un noslēdzās pirms 11,7 tūkstošiem gadu).

"Šie negaidītie, agrīnie pierādījumi par veiksmīgu ekstremitātes amputāciju vedina domāt, ka vismaz dažas no vācēju grupām Āzijas tropu joslā bija apguvušas sarežģītas medicīniskās prasmes un zināšanas krietni pirms neolīta lauksaimnieku kopienām," spriež pētījuma autori.

Minētais skelets atrasts arheoloģisko izrakumu vietā kādā alā. Kaulu un apkārt esošo nogulumu analīze liecina, ka tas bija aptuveni 20 gadus vecs cilvēks (dzimumu vēl nav izdevies noteikt), kas dzīvojis pirms 31 tūkstoša gadu. Viņam trūka aptuveni trešdaļa kreisās kājas, un griezuma vieta liecina par amputāciju, nevis negadījumā vai dzīvnieka uzbrukumā norautu kāju.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Tāpat kaulos netika atrastas infekcijas pazīmes. "Intensīva aprūpe pēc procedūras bijusi vitāli svarīga," norāda darba autori un spriež, ka tas paveikts godam. Ir ari versija, ka cilvēks pēc operācijas drīz nomiris, un tāpēc brūce palika "tīra" un bez infekcijas pazīmēm. Taču pētnieki uzskata, ka šī amputācija notikusi jau bērnībā, un pēc tam cilvēks dzīvojis vēl sešus līdz deviņus gadus.

Nav gan zināms, vai šī amputācija ir bijis viens atsevišķs gadījums, vai tomēr minētajā reģionā izplatītas zināšanas un prakse, norāda pētnieki. Tas tomēr ir tikai viens vienīgs paraugs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!