Alkatība uz bērnu dzīvību rēķina – lielā vakcīnu zādzība 1959. gadā Kanādā

Kur ir liels pieprasījums un nepietiekams piedāvājums, tur arī potenciāls melnajam tirgum. Prece var būt jebkas, ne jau tikai asa sižeta filmās ierastā buķete – narkotikas, alkohols, vērtīgi dati, dārglietas, ieroči, eksotiski dzīvnieki vai cilvēku orgāni. Pandēmijas apstākļos viena no visvērtīgākajām lietām pasaulē ir vakcīnas, un šī brīža situācija to lieliski ilustrē. Tostarp ik pa laikam izskan pamatotas bažas arī par Covid-19 vakcīnu melno tirgu. Taču šī nebūt nav pirmā reize, kad vakcīnas izrādījušās noziedznieku iekārota prece vispārējas veselības krīzes apstākļos, un nez vai kāds gadījums to ilustrē tik labi kā lielā vakcīnu zādzība 1959. gadā Kanādā, kad valstij pāri vēlās poliomielīta jeb bērnu triekas epidēmijas vilnis.

Šajā rakstā uzzināsi:

Kā notika vērienīgā vakcīnu zādzība;
Kādas sekas tā atstāja uz cīņu pret slimību;
Kādas kļūdas pieļāva vakcīnu zagļi;
Vai vakcīnas izdevās atgūt;
Vai vainīgie saņēma sodu par nodarījumu.

Uzliesmojums pēc uzliesmojuma

20. gadsimta pirmā puse daudzviet pasaulē mazu bērnu vecākiem bija bažu pilns laiks, un šoreiz nav runa par diviem pasaules kariem un to šausmīgajām "blaknēm", bet par neredzamu posta nesēju – poliovīrusu. Parasti vislielākais risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, un bez efektīvas vakcīnas šī smagā slimība atgriezās atkal un atkal, virknei bērnu sagandējot dzīvi uz mūžu, bet vēl simtiem – dzīvību laupot.

19. gadsimtā ļoti plaši poliomielīta uzliesmojumi netika dokumentēti, bet jau 20. gadsimta sākumā gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā dokumentētas lokāla mēroga epidēmijas. Piemēram, 1916. gada vasarā ASV vien fiksēti 27 tūkstoši gadījumu, kad poliomielīta rezultātā pacienti paralizēti, bet ap sešiem tūkstošiem miruši. Liela daļa tur, kur infekcijas slimībām visvieglāk izplatīties, – pilsētā ar lielu iedzīvotāju skaitu. Tikai Ņujorkā vien bija ap diviem tūkstošiem nāves gadijumu.