Amerikāņi gatavojas teikt ardievas 'Soyuz' pakalpojumiem
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ja viss noritēs veiksmīgi, šonedēļ pirmo reizi deviņu gadu laikā amerikāņu astronauti dosies kosmosā ar ASV būvētu kuģi – "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon". Pēdējo reizi no ASV teritorijas cilvēki kosmosā devās 2011. gadā ar atspoļkuģi jeb šatlu "Atlantis". Kopš tā laika NASA astronautu nogādāšanai Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nācās paļauties uz Krievijas "Soyuz", kas bija gan dārgi, gan daudzos aspektos nepraktiski, gan droši vien arī iedragāja ASV kā kosmosa lielvalsts lepnumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2011. gada 21. jūlijā NASA atspoļkuģis "Atlantis" piezemējās pēdējo reizi. Dārgajai šatlu programmai, kur kopsummā 135 lidojumi izmaksāja 200 miljardus ASV dolāru, tika pielikts punkts.

Tāpat cilvēkiem labā atmiņā bija gan salīdzinoši nesenā "Columbia" katastrofa 2003. gadā, gan atspoļkuģa "Challenger" avārija 1986. gadā. Kopš tā laika amerikāņi kosmosā devās no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā Krievijas kapsulā "Soyuz". Tikmēr iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā NASA sāka "Commercial Crew" programmu, lai iesaistītu privātā sektora spēlētājus cilvēku nogādāšanā kosmosā. Divi galvenie sāncenši šajā – "SpaceX" ar "Dragon" kapsulu un "Boeing" ar "CST-100 Starliner" kapsulu.

Priekšplānā izvirzījusies Īlona Maska dibinātā "SpaceX", kuras būvētā kapsula un raķete "Falcon 9", ja visi apstākļi būs labvēlīgi, jau trešdien – 27. maijā – pirmo reizi aptuveni deviņu gadu laikā nogādās kosmosā cilvēkus no ASV teritorijas. Tikmēr "Boeing" kapsulu "CST-100 Starliner" vajā dažādas likstas, tostarp šogad izmēģinājuma lidojumā piedzīvotā kļūme programmatūrā, kas tika novērsta attālināti, kapsulai jau esot Zemes orbītā.

Savukārt "SpaceX Crew Dragon" startu klātienē vēros arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš nolēmis izkliedēt jebkādas šaubas par ASV kā vadošo kosmosa apguves lielvalsti un norīkojis, ka NASA līdz 2024. gadam atkal jānogādā cilvēki uz Mēness – laika logā, ko daudzi uzskata par sasteigtu un ne pārāk reālistisku.

Amerikāņi gatavojas teikt ardievas 'Soyuz' pakalpojumiem
Foto: AFP/Scanpix/LETA


Ņemot vērā situāciju ar Covid-19 izplatību ASV, kas nu ir pandēmijas vissmagāk skartā valsts, cilvēkiem vēsturisko startu ieteikts vērot attālināti – tiešraidē. Tā kā 27. maijā laika prognoze ar 60% varbūtību nebūs labvēlīga startam, otrs laika logs ir 30. maijs.

Ar "Crew Dragon" uz SKS dosies pieredzējuši NASA veterāni – 49 gadus vecais Roberts Benkens (pa labi) un 53 gadus vecais Duglass Hērlijs (pa kreisi). Zīmīgi, ka tieši Hērlijs pilotēja atspoļkuģi "Atlantis" tā pēdējā lidojumā 2011. gadā.

Amerikāņi gatavojas teikt ardievas 'Soyuz' pakalpojumiem
Foto: AFP/Scanpix/LETA


Kad "Crew Dragon" kapsula savienosies ar SKS, astronautus tur sagaidīs vēstījums – neliels ielaminēts ASV karogs ar pievienotu vēstījumu: "Lidojis STS-1 un STS-135. Noņemt tikai apkalpei, kas startējusi no Kenedija Kosmosa centra." Vēstījuma būtība pavisam vienkārša – šis karodziņš bija uz klāja pirmajā atspoļkuģa lidojumā (STS-1), kad "Columbia" 1981. gadā 54 stundu laikā 36 reizes veica pilnu riņķi ap Zemi, un pēdējā lidojumā (STS-135), kad "Atlantis" nogādāja kravu SKS un atgriezās uz Zemes pēc nepilnām divām nedēļām, pieliekot punktu šī tipa lidaparātu izmantošanai.

Taču, par spīti problēmām, arī "Boeing" ir visai tuvu tam, lai nogādātu cilvēkus kosmosā, un arī plāno to paveikt šogad. Turklāt zīmīgi, ka "Boeing" kapsulu pirmajā misijā, visticamāk, komandēs Čārlzs Fērgusons, kurš bija "Atlantis" komandieris pēdējā misijā.

Tags

NASA SpaceX Starptautiskā Kosmosa stacija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form