Ap vienu no Piena ceļa senākajām zvaigznēm riņķo 'superzeme'
Foto: Mākslinieka interpretācija par TOI-561 sistēmu. Ilustrācija: W. M. Keck Observatory/Adam Makarenko

280 gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas nelielas zvaigznes TOI-561 sistēma. Ar ko šis oranžais punduris un dažas ap to riņķojošās planētas ir interesantas? Izrādās, šī sistēma ir viena no senākajām mums zināmajām Piena ceļā. Šobrīd astronomi apstiprinājuši, ka ap šo zvaigzni riņķo trīs citplanētas, turklāt viena no tām ir tā dēvētā "superzeme".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Oranžie punduri jeb K klases galvenās secības zvaigznes caurmērā ir mazākas par Sauli, kas ir G klases zvaigzne. To rādiuss parasti svārstās no 0,7 līdz 0,96 Saules rādiusiem, bet masa ir no 0,45 līdz 0,8 Saules masām. Šīs zvaigznes caurmērā ir arī nedaudz vēsākas par Saulei līdzīgām zvaigznēm un izraisījušas īpašu astronomu interesi tieši dzīvībai labvēlīgu citplanētu meklējumu kontekstā.

Šajā gadījumā gan par dzīvībai labvēlīgu vidi runas nav. Viena no trim planētām, kas riņķo ap TOI-561, ir cietzemes planēta – TOI-561b. Tā ir aptuveni par 50% lielāka nekā Zeme (šādas planētas arī dēvē par "superzemēm") un ap trīs reizes masīvāka. Tās blīvums ir visai līdzīgs Zemes blīvumam. Novērojumi veikti ar Keka observatorijas Havaju salās teleskopiem (attēlā apakšā) un kosmisko teleskopu TESS (no tā arī ar šo teleskopu atklāto citplanētu nosaukumi – TOI ir abreviatūra no "TESS Object of Interest").

"Tas ir visnotaļ pārsteidzoši, jo bijām sagaidījuši, ka blīvums būs lielāks," vietne "Space.com" citē pētījuma līdzautoru, Kalifornijas Universitātes Riversaidā astronomu Stīvenu Keinu. Tieši planētas blīvums vedina domāt, ka šī "superzeme" ir ārkārtīgi veca. Smagie elementi, piemēram, dzelzs, rodas kodolsintēzes rezultātā masīvu zvaigžņu iekšienē. Tādējādi smago elementu daudzums Piena ceļā un citās galaktikās kļūst lielāks ar laiku, zvaigznēm tos sintezējot un pēc tam izsviežot izplatījumā, kad zvaigznes beidz savu dzīvi kā pārnovas.

Nelielais TOI-561b bīvums liecina, ka tās sastāvā ir visai maz smago elementu, tādējādi tā varētu būt veidojusies sen, iespējams, pat pirms 10 miljardiem gadu, kad smago elementu Visumā bija mazāk.

"TOI-561b ir viena no senākajām cietzemes planētām, kāda ir atklāta. Tas pierāda, ka Visumā cietzemes planētas veidojušās jau teju kopš tā pirmsākumiem pirms aptuveni 14 miljardiem gadu," uzstājoties ar prezentāciju ikgadējā Amerikas Astronomu biedrības sanāksmē, skaidroja pētījuma vadošā autore Lorena Veisa.

Ap vienu no Piena ceļa senākajām zvaigznēm riņķo 'superzeme'
Foto: Keck Observatory

Taču ir vairāki faktori, kas to padara par visnotaļ nelabvēlīgu vidi dzīvei. Visbūtiskākais – tā atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei. Astronomi lēš, ka vidējā temperatūra uz šīs planētas virsmas ir ap 1700 grādiem pēc Celsija, stipri par karstu, lai spētu eksistēt kāda no mums zināmajām dzīvības formām.
"Kaut šī planēta, visticamāk, nav apdzīvojama, TOI-561b atklāšana varētu būt priekšvēstnesis tam, ka nākotnē atklāsim vēl virkni cietzemes planētu riņķojam ap vecākajām no mūsu galaktikas zvaigznēm," sprieda Veisa.

Pārējās divas planētas, kuras astronomi atklājuši, riņķojam ap zvaigzni TOI-561, ir pārāk lielas un ar pārāk mazu blīvumu, lai būtu cietzemes planētas.

Šis pētījums publicēts izdevumā "The Astronomical Journal".

Tags

Astronomija Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form