Apdraudētus bruņurupučus pēc darvas noplūdes glābj ar majonēzi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Aptuveni 160 kilometru gara zona Vidusjūrā pie Izraēlas krastiem piesārņota pēc darvas noplūdes, kuras avots pagaidām vēl oficiāli nav noskaidrots. Aizdomas krīt uz tankkuģi "Minerva Helen", kas kuģo zem Grieķijas karoga un jau 2008. gadā, iespējams, bija iesaistīts naftas produktu noplūdē pie Kopenhāgenas. Noplūdē pie Izraēlas pamatīgi cietusi Vidusjūras fauna, arī aizsargājamas sugas. Vienu no tām – zaļos jūras bruņurupučus (Chelonia mydas) palīdz glābt majonēze.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šo ekoloģisko katastrofu Izraēlas Dabas un parku pārvalde uzskata par vienu no smagākajām, ko valsts piedzīvojusi, un sekas būšot jūtamas vēl vairākus gadus. Tostarp krastā izskaloti ar darvu pārklāti zaļie jūras bruņurupuči, kas klasificēti kā apdraudēta suga. Tā kā noplūdušais piesārņojums pārsvarā atrodas ūdens augšējos slāņos, bruņurupučus tas skar jo īpaši smagi – šie dzīvnieki uzturas un barojas tieši tuvu ūdens virsmai.

Daļa no dzīvniekiem, kas izskaloti krastā, jau gājuši bojā, taču vismaz 11 apdraudētos zaļos jūras bruņurupučus Izraēlas Dabas un parku pārvaldes eksperti, iespējams, varēs izglābt, un te talkā nāk pavisam parasts produkts – majonēze.

"Bruņurupuči ir pilni ar darvu. Visa traheja – pilna ar darvu," ziņu aģentūrai "Associated Press" atklāja Gijs Ivgijs, "Sea Turtle Rescue Center" mediķis. Lai iztīrītu gremošanas sistēmu, majonēze un līdzīgas taukvielām bagātas substances ir ļoti noderīgas. "Tās palīdz sašķelt darvu, lai bruņurupuči varētu to izvadīt."

Apdraudētus bruņurupučus pēc darvas noplūdes glābj ar majonēzi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Bet specifiskāk – tieši kā majonēze palīdz? Tā ir emulsija – šķidrā vielā izkliedēti citas šķidras vielas pilieni, un šīs vielas savā starpā nesajaucas, kā, piemēram, eļļa un ūdens. Majonēze tiek gatavota no olas dzeltenuma, eļļas, etiķa vai citronskābes un dažādām garšvielām. Olu dzeltenumos apmēram puse no sastāva ir ūdens, kas ar eļļu nesajauksies. Vienkāršoti – sākumā tiek sajaukts olas dzeltenums ar skābi (etiķi, citronskābi), bet pēc tam pakāpeniski tiek pievienota eļļa. Lai eļļas pilieni tiktu iespundēti ūdenī, šajā gadījumā talkā nāk olu dzeltenumos esošais lecitīns – tas kalpo kā emulgators jeb saistviela, kas palīdz savienot divus normālā stāvoklī nesavienojamus šķidrumus. Lecitīna molekula no vienas puses ir hidrofoba (atgrūž ūdeni), no otras hidrofila (piesaistās pie ūdens), tādējādi arī iespējams tikt pie majonēzes viendabīgas mērces konsistencē.

Tā ka majonēze ir gan hidrofoba, gan hidrofila, tā var iedarboties gan uz eļļaino, hidrofobo darvu, gan hidrofilām molekulām bruņurupuču gremošanas traktā. Darvas produkti, sajaucoties ar majonēzi, kļūst mazāk viskozi un mazāk lipīgi, tādējādi vieglāk izvadāmi. Tieši tāpēc bruņurupuču piebarošana ar majonēzi ir ātrs un efektīvs veids, kā iztīrīt šo nelaimē nokļuvušo dzīvnieku gremošanas sistēmu.

Apdraudētus bruņurupučus pēc darvas noplūdes glābj ar majonēzi
Foto: AP/Scanpix/LETA

Vēlam nelaimē nonākušajiem zaļajiem jūras bruņurupučiem atlabt un atgriezties nepiesārņotos ūdeņos. Un – paldies majonēzei!

Tags

Dabas aizsardzība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam