Atsaucoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, šajā vienādojumā tika pieņemts, ka katrā inficētā cilvēkā ir no 1 līdz 100 miljardiem atsevišķu SARS-CoV-2 daļiņu. Svara mērvienībās rēķinot, tas ir no 1 mikrograma (grama miljonā daļa) līdz 100 mikrogramiem jeb 0,1 miligramam. Ņemot vērā tobrīd aktuālos datus par vidējo inficēto skaitu pasaulē (pētnieki izmantoja diapazonu no 1 līdz 10 miljoniem inficēto), rezultātā tas dod kopējo masu vien no 100 gramiem līdz 10 kilogramiem. Tātad, saskaņā ar Veizmana Zinātnes institūta pētnieku aplēsēm, katrā dotajā brīdī pasaulē cirkulējošā jaunā koronavīrusa kopējā masa svara ziņā ir vien robežās no vidēja ābola līdz apmēram gadu vecam bērnam.
"Ja raugāmies uz šo ar piemēriem no vēstures – atombumbā skaldāmā materiāla ir mazāk par 100 kilogramiem, taču paskat, kādu postu tās ir nesušas," salīdzinājumu sarakstē ar vietni "Live Science" piedāvā Veizmana Zinātnes institūta Augu un vides zinātnes departamenta profesors un viens no pētījuma autoriem Rons Milo. "Līdzīgi – šeit mēs arī runājam par supernelielu vīrusa kopējo masu, bet tas pasaulei nes milzu postu."
Saskaņā ar statistiku, ko regulāri atjaunina Džona Hopkinsa universitāte, līdz šim jaunais koronavīruss inficējis vismaz 173 miljonus cilvēku, bet vīrusa izraisītās slimības Covid-19 rezultātā miruši ap 3,7 miljoni cilvēku.
Bet nu nedaudz detaļu par to, kā tieši tika aplēsts aptuvenais vīrusa daudzums vienā inficētajā. Zināms, ka katras vīrusa daļiņas svars ir aptuveni viens femtograms (tas ir nieka 0.000 000 000 000 001 grams). Mērot vīrusa daļiņu daudzumu rēzus makakos, kas ir laboratoriskos eksperimentos bieži izmantoti dzīvnieki, uzmanība tika pievērsta noteiktiem orgāniem, kuros parasti vīruss strauji replicējas. Tās bija, piemēram, plaušas, mandeles, limfmezgli un gremošanas sistēmas orgāni. Tika noteikts, cik vīrusa daļiņu ir gramā audu. Pēc tam šis skaitlis tika reizināts ar attiecīgo cilvēka orgānu masu gramos, tādējādi tiekot pie aplēsēm, cik vīrusa daļiņu kopā varētu būt, piemēram, plaušās vai mandelēs inficētam cilvēkam. Detalizētāks izklāsts redzams tabulā apakšā.
Tiesa, jāatgādina, ka vīrusa daudzums ļoti variē no cilvēka uz cilvēku, reizēm runa ir pat par piecām vai sešām nullēm galā. Proti, vienam inficētajam vīrusa daļiņu daudzums organismā var būt pat miljoniem reižu lielāks nekā kādam citam.
"Mēs zinām, ka cilvēki ar mazāku vīrusa slodzi organismā tik tiešām ir ar mazāku risku aplipināt citus," norāda pētījuma autori. Taču vēl īsti nav visaptverošu datu par to, vai tā dēvētie "supersprederi" vīrusu vairāk iznēsā un citus aplipina galvenokārt tāpēc, ka viņu organismā vīrusa daļiņu ir daudz vairāk nekā vidēji citiem inficētajiem (bioloģiskais faktors), vai tāpēc, ka šie cilvēki biežāk uzturas publiskās vietās un biežāk uztur tuvus kontaktus ar daudziem cilvēkiem, piemēram, iekštelpu pasākumos (sociālais faktors). "Mēs ceram, ka šis pētījums iedvesmos jaunas idejas un jaunus eksperimentus," spriež Rons Milo un viņa kolēģis Rons Senders.
Pētījums, kas veikts pērn un recenzēšanai iesniegts 2020. gada decembrī, publicēts 3. jūnijā un pilnā apjomā lasāms, klikšķinot šeit.
