Tik detalizētus attēlus zinātniekiem izdevies uzņemt ar tieši Saules izpētei paredzēto teleskopu, kura spoguļa diametrs ir četri metri un kurš pilnvērtīgi sācis darboties vien šogad, bet atsevišķi papildu instrumenti, piemēram, Saules magnētiskā lauka mērīšanai, tiks uzstādīti vēl šī gada gaitā.
"Šīs ir visaugstākās izšķirtspējas fotogrāfijas, kādās Saules virsma iemūžināta. Tas, ko iepriekš redzējām kā vienu gaišu punktu jeb vienu struktūru, nu, kā redzams šajā izšķirtspējā, veidots no daudzām mazākām struktūrām," par "Inouye" teleskopa spējām gandarījumu pauž šī izpētes projekta direktors Tomass Rimmele.
30 kilometru izšķirtspēja (viens pikselis atbilst 30 kilometriem dabā) sākotnēji var nešķist daudz, taču ņemot vērā objekta attālumu, vidēji 150 miljonus kilometru, šis ir iespaidīgs zinātnes sasniegums. Ja salīdzinām, tad ar "Inouye" Saules virsmu var nofotogrāfēt tādā izšķirtspējā, kur vienā pikselī ietilptu aptuveni tik liels apgabals kā no Baltezera līdz Jaunolainei un no Salaspils līdz Lielupes ietekai jūrā. "The Guardian" raksta, ka "Inouye" izšķirtspēja ir vairāk nekā divas reizes augstāka par līdz šim izmantoto Saules observatoriju iespējām.
Attēli atklāj, ka Saules virsma ir granulāras uzbūves un šādā izšķirtspējā atgādina zelta gabaliņu klājumu, kur katra struktūra ir aptuveni Francijas izmērā. Gaišākie apgabali struktūru vidū ir superkarstas plazmas kolonnas – epicentri siltuma izvadei no Saules iekšējiem slāņiem līdz virsmai. Plazmai atdziestot, tā atkal atkal virzās lejup, kas attēlā redzams kā tukšās, struktūras atdalošās līnijas.
Šādas izšķirtspējas attēli ļaus astronomiem daudz rūpīgāk un labāk izprast Saulē notiekošos procesus un nākotnē precīzāk prognozēt Saules aktivitātes ciklus.
