Pirmā "porcija" ar Īlona Maska dibinātās kompānijas "SpaceX" platjoslas interneta sistēmas "Starlink" satelītiem tika palaista kosmosā pirms nepilniem diviem gadiem. Nu to skaits drīz sasniegs tūkstoti, kas ir tikai neliela daļa no Maska iecerētajiem 42 tūkstošiem. Jau drīz pēc pirmo kravu palaišanas tika apjausta būtiska problēma – spilgto punktiņu virknes naksnīgajās debesīs, kaut var iepriecināt dažu labu vērotāju uz Zemes, ir pamatīgs traucēklis astronomiskajiem novērojumiem. "SpaceX" apņēmās to risināt, un nu pirmie rezultāti ir klāt. Taču vai problēma atrisināta?
Ja problēmas ieskicējās jau pēc dažu simtu satelītu palaišanas, nav grūti iztēloties, ko nozīmētu 12 tūkstoši šādu satelītu orbītā ap Zemi (par tik lielu skaitu jau saņemta atļauja) un vēlāk ieplānoto vēl 30 tūkstošu palaišana. Turklāt Maska "SpaceX" nav vienīgā kompānija, kas sākusi īstenot projektus par interneta pārklājuma nodrošināšanu, liekot lietā satelītus Zemes orbītā. Protams, astronomijai nāksies pielāgoties.
Kā rakstā "Pilnas debesis viltus zvaigžņu. Maska megaprojekta ēnas puses" norādīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills, novērojumi varēs turpināties, taču būs nepieciešams pielāgoties jaunajam spēles laukumam. Par laimi, sakaru satelītu orbītas ir precīzi zināmas, nav problēmu prognozēt, kur tie konkrētajā brīdī atrodas naksnīgajās debesīs.
"Būs "dzīvajā" jāuztur datubāze ar visiem tiem desmitiem tūkstošu pavadoņu – tas ir daudz reižu vairāk nekā šobrīd. Ja ir ieviesta automatizēta, robotizēta debess novērojumu sistēma, tad kamera varētu selektīvi fotografēt brīžos, kad ir zināms, ka nekas nelido cauri kadram un to nebojās," sprieda Gills.
Taču būtiska ir arī pašu satelītu operatoru pretimnākšana, un "SpaceX" mēģina rast veidus, kā spožos punktiņus debesīs padarīt tumšākus. Pērn pavasarī tika palaisti pirmie satelīti ar īpašiem vizieriem, kam jābloķē gaisma no Saules, lai tā netiktu atstarota no satelīta spožākajām virsmām. Nu šādi vizieri ir jau vairāk nekā 400 orbītā esošajiem "Starlink" sistēmas satelītiem. Caurmērā ar vizieriem aprīkotie satelīti atstaro vien trešdaļu no gaismas, ko atstaro vēl pirms tam palaistais pustūkstotis. Tādējādi "Starlink" satelītu "tumšā versija" no Zemes ar neapbruņotu aci teju vairs nav saskatāma. Vēl pirms gada, ja zināja debespusi un konkrētu laiku, varēja vērot sīku, kustīgu punktiņu virtenes, kas šķērsoja debesjumu – "Starlink" satelītu tā dēvētos "vilcieniņus".
Tomēr astronomu problēmas ar to nav galā. Arī ar vizieriem aprīkotie satelīti ir krietni spožāki nekā "SpaceX" uzstādītais mērķis.
Šis ir uzlabojums, taču "nav pilnīga uzvara", jauno satelītu versiju izdevumam "Business Insider" vērtē astronoms Džonatans Makdovels. Parastais naksnīgo debesu baudītājs gan, astronoma ieskatā, vairs var nesatraukties, jo arī ar šo risinājumu izdevies novērst ainavas izmainīšanu līdz nepazīšanai, kur starp īstajām zvaigznēm kārtīgās rindās virzās tūkstošiem mirgojošu punktiņu.
Taču novērojumos no Zemes ar teleskopiem šīs "viltus zvaigznes" tāpat būs redzams un sajūtams traucēklis, īpaši novērojot objektus, kas neilgi pirms rītausmas atrodas vien nedaudz virs horizonta.
"Dažiem projektiem satelīti netraucēs vispār. Dažus citus projektus mums nāksies krietni pārdomāt, bet daži būs vienkārši neiespējami," sprieda Makdovels.
Tā kā satelīti ne tikai atstaro gaismu, bet emitē tostarp arī siltumstarojumu, tas var traucēt novērojumus ar teleskopiem, kas darbojas infrasarkanajā spektrā.
"Mēs esam jaunā kosmosa apguves fāzē. Šī ir jaunā kosmosa industriālā revolūcija, situācija mainās, un tā ietekmēs arī astronomiju. Mums jānodrošina, ka esam iesaistīti sarunā," uz kopēju risinājumu meklēšanu sadarbībā ar komerciālo kosmosa apguves projektu īstenotājiem aicina astronoms Makdovels.
Bažas vieš ne tikai "SpaceX" gaidāmie satelītu tūkstoši, bet arī, piemēram, "OneWeb" tīkls. Šī kompānija plāno savus satelītus sūtīt daudz augstākā orbītā, kas nozīmē – tie pie debesīm būs redzami ilgāku laiku.
Pērn septembrī Gills, lūgts komentēt "Maska satelītu problēmu", minēja, ka viens no risinājumiem būs arī jaunu attēlu apstrādes algoritmu ieviešana. "Jāliek lietā speciāli algoritmi. Noteikti būs zinātniskie darbi par jauno attēlu apstrādi. Piemēram, mēs gribam kaut ko fotografēt un vienlaikus braucam pa ceļu, bet mums ik pa brīdim skatu aizsedz koki, taču gribam dabūt labu bildi ar to, kas ir aizmugurē. Skaidrs, ka kaut kādu bildi dabūsim, bet pa virsu būs švīkas, kaut kas būs aizsegts. Taču, ja taisām daudzu attēlu sēriju un mākam automātiski gudri izgriezt ārā nevajadzīgās daļas, beigās tiekam pie vēlamās bildes. Tas arī būs jaunais izaicinājums. Drīzāk ne tikai astronomu, bet attēlu, datu apstrādes ekspertu izaicinājums. Tā būs tāda multidisciplināra joma. Būs jānodarbojas ar interesantu kadru montāžu, jāsajūdz kopā dažādas nozares un sistēmas, lai koordinētu šo procesu," astronomisko novērojumu nākotni sakaru satelītu gigantisko tīklu laikmetā prognozē eksperts, bet piebilst: "Tas gan būs uz zinātnieku un inženieru rēķina. Ne jau "SpaceX" to apmaksās."
