Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: NASA

Kad dzirdam runas par kosmosa izpēti, droši vien vispirms domājam par zondēm, robotiem, satelītiem, astronautiem, lidaparātiem, dažādiem mērinstrumentiem un tamlīdzīgi. Lai kas tas arī būtu, šķiet, ka tam ir maz sakara ar Zemi, tās iemītniekiem un to labklājību. Īstenībā ir gluži pretēji – bez vēlmes pētīt kosmosu mums tagad nebūtu vairāku desmitu priekšmetu, kas padara ikdienu ērtāku. Šajā rakstā aplūkosim dažus no tiem!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija pēdējos gados ir spērusi vairākus būtiskus soļus, lai kļūtu par starptautiskās kosmosa kopienas daļu. Kopš 2020. gada jūlija Latvija ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociētā dalībvalsts, bet 2021. gada februārī zinātnes komercializācijas platforma "Commercialization Reactor" un Rīgas Tehniskā universitāte ziņoja, ka Rīgā taps EKA Biznesa inkubācijas centrs. Arī šā gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā bezmaksas konferencē "Deep Tech Atelier" kosmoss ir viena no galvenajām tēmām.

"Kosmoss ir viena no tām jomām, kas patiesi apliecina, ka vienam zinātniskajam atklājumam var būt neskaitāmi pielietojumi – visbiežāk uzlabojot ikdienu arī uz Zemes. Mēs ar cerībām raugāmies uz kosmosa jomas attīstību Latvijā, jo tas būs ieguldījums gan ekonomikā, gan sabiedrības labklājībā," skaidro LIAA Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Bet nu pie lietas – zemāk lasi par astoņām ikdienā plaši izmantotām lietām, kuras tapušas, pateicoties kosmosa izpētes programmām!

Pret skrāpējumiem izturīgās briļļu lēcas

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: Josh Calabrese / cc


Gan tie, kuri ikdienā valkā brilles, gan saulesbriļļu lietotāji šo sāpi labi sapratīs. Nekas nav nepatīkamāks kā saskrāpētas lēcas, kas apgrūtina redzi un bojā estētisko skatu. Savulaik "Lewis Research Center" strādāja pie tehnoloģijas, kas ļautu veidot dimanta cietības pakāpes pārklājumu sistēmām, kuras izmanto kosmosā. Viņi nudien tās arī atklāja un patentēja kā "DiamondHard®" tehnoloģiju, ko nu izmanto ne tikai kosmosa tehnoloģijās, bet arī plaša patēriņa optikas preču ražotāji.

Datora peles


Datora peles dažādās formās un dizainos tagad mums šķiet pašsaprotama lieta. Taču tās, iespējams, nebūtu mūsu ikdienā ienākušas tik drīz, ja vien pagājuša gadsimta 60. gados NASA pētnieki nebūtu izteikuši vajadzību pēc priekšmeta, ar ko vieglāk "pārbīdīt" datus datora ekrānā. Šis izgudrojums tapa Stenforda Universitātes Izpētes institūtā, finansējumu tam piešķīra NASA izpētes un attīstības projektu vadītājs Bobs Teilors. Starp citu, šis ir viens no tiem datorzinātņu ekspertiem, kuriem jāpateicas par globālā tīmekļa tapšanu.

Viedtālruņu fotokameras

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: The Registi / cc


Tiek lēsts, ka pērn pasaulē bija teju trīs miljardi viedtālruņu lietotāju. Varam tikai iztēloties, cik miljardu foto ik dienas tiek uzņemts ar viedtālruņos iebūvētajām kamerām. Visticamāk, ka NASA Reaktīvās kustības laboratorijas eksperti 90. gados, attīstot attēlu sensoru, kas būtu gana kompakts un energoefektīvs izmantošanai starpplanētu zondēs, bet vienlaikus nodrošinātu augstas kvalitātes fotogrāfijas, pat iztēloties nevarēja, ka bez šīs tehnoloģijas nākotnē nevarēs iztikt lielākā daļa tālruņu lietotāju uz Zemes.

Bezvadu austiņas


Pēdējos gados bezvadu austiņas paliek aizvien mazākas un mazākas. Lai arī dzirdes speciālisti joprojām strīdas, cik lielā mērā tās ietekmē cilvēku veselību, tomēr tās daudzi no mums izmanto ik dienas. Taču atcerēsimies, ka savulaik tās tika radītas primāri NASA astronautiem.

Moderni sporta apavi

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: Aman Jakhar / cc


Katrs, kurš valkā sporta apavus, it sevišķi "Nike" zīmola radītos, var teikt, ka izmanto kosmosa tehnoloģijas pavisam burtiski. Pagājušā gadsimta 70. gados NASA inženieris Frenks Radijs "Nike Corporation" piedāvāja ideju, kā ražotājs varētu izmantot kosmonautu ķiveru ražošanas metodi ērtāku apavu radīšanā. Proti, veidnē no gumijas vai cita vajadzīgā materiāla izveido ārējo formu, bet vidu piepilda ar triecienu absorbējošu materiālu (tā dēvētā "hollow rubber molding" metode). ŠĪ metode arī nodrošina, ka produkts ir pēc iespējas vieglāks. Radija koncepts apaviem paredzēja izveidot polsterējumu papēdī un purngalā, ko piepilda ar savstarpēji saistītiem gaisa nodalījumiem. Tā radās pirmie "Nike Air".

Rokas putekļu sūcējs

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: Shutterstock


"Apollo" kosmosa misijām uz Mēness bija nepieciešama viegla, pārnēsājama un jaudīga ierīce nelielo Mēness daļiņu paraugu savākšanai. Lūk, tā radās rokas putekļu sūcējs "Dustbuster", ko savulaik pirmais piedāvāja ražotājs "Black & Decker". Tieši tas pats, kas radīja šo ierīci "Apollo" Mēness misiju vajadzībām.

Regulējams dūmu detektors un elektroniskais "deguns"

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: Pascal Meier / cc


Savulaik tieši NASA izgudroja precīzāku dūmu detektoru, lai izvairītos no viltus trauksmēm. Tikmēr 1990. gados EKA izstrādāja elektronisko "degunu", lai monitorētu gaisa kvalitāti kosmosa stacijā "Mir". Šīs sistēmas pamatā ir inovatīva sensoru tehnoloģija un trīs elementu datu apstrāde, kas darbojas līdzīgi kā cilvēka deguns un smadzenes. Proti, vispirms sensors uztver smakas vai smaržas, mikroprocesors tās klasificē, bet programmatūra interpretē un piemēro rīcību.

Šo tehnoloģiju adaptēja un industriālajām vajadzībām turpināja attīstīt "EADS Rostock System-Technik", kas sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu "Firefly" radīja ugunsdrošības sistēmu, ko pašlaik izmanto Stokholmas tuneļos un dzelzceļa stacijās. Elektroniskais "deguns" esot precīzāka sistēma, un to mazāk ietekmē apkārtējie vides faktori.

Automašīnu drošības spilveni

Astoņi ikdienā lietoti priekšmeti, kuru nebūtu bez došanās kosmosā
Foto: Markus Spiske / cc


ASV ceļu satiksmes drošības administrācija aplēsusi, ka laika posmā līdz 2017. gadam tikai ASV vien automašīnu drošības spilveni ir izglābuši vairāk nekā 50 tūkstošus dzīvību. Tātad pasaulē kopā šis skaits būs krietni, krietni lielāks. Taču retais zina, ka šis izgudrojums pie mums nonācis, pateicoties kosmosa tehnoloģijām.

Starptautiskajās kosmosa stacijā (SKS), lai pārvietotu lielas komponentes un moduļus, tiek izmantotas attālināti vadītas robotizētās rokas (SKS šobrīd saimnieko "Canadarm 2"). Tajā ir iestrādāti sensori, kas reaģē uz spiedienu. Sensors sniedz atgriezenisko saiti par spiediena stiprumu, kas savukārt regulē kustības amplitūdu, lai izvairītos no sadursmēm. Šo tehnoloģiju, ko dēvē arī par "Kinotex", attīstīja Kanādas kosmosa aģentūra, no kuras notika pārnese uz "Controls Inc.", kas attīstīja skārienjūtīgas virsmas un gultu regulēšanas sensorus. Savukārt "Sensors Gmbh" to adaptēja, lai uzlabotu pasažieru drošību automašīnās ar drošības spilveniem, savukārt gājējus pasargājot ar sensoriem, kas aptur auto, ja tās priekšā pēkšņi ir kāds objekts.

"Šādu piemēru ir vēl daudz, kad notiek tehnoloģiju pārnese no vienas nozares uz citām, un no tā iegūst daudz plašāka sabiedrības daļa. Tieši tā ir mūsu cerība un mērķis kopā ar "Commercialization Reactor" jau trešo gadu organizējot "Deep Tech Atelier" – veidot sadarbības, veicināt zinātnē balstīto jaunuzņēmumu dzimšanu un tehnoloģiju pārneses," skaidroja LIAA Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Konference "Deep Tech Atelier" norisināsies no 14. līdz 16. aprīlim tiešsaistē un tiešraidē no Hanzas perona Rīgā. Trīs dienās uz trīs skatuvēm uzstāsies vairāk nekā 40 lektori. Reģistrācija ir bez maksas un iespējama līdz 13. aprīlim ieskaitot. Pasākuma darba valoda – angļu. Plašāka informācija un reģistrācija tīmekļa vietnē deeptechatelier.com.

Viens no lektoriem konferencē būs arī par kosmosa vizionāru dēvētais Riks Tamlinsons, ar kuru mēnesi pirms konferences sarunājās "Delfi". Sarunu ar Tamlinsonu divās daļās vari lasīt, klikšķinot šeit un šeit.

Tags

Kosmoss Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra NASA Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam