Pētījuma vadošais astronoms Deivids Ārmstrongs un viņa kolēģi TESS ievākto datu lērumā specifiski meklēja šāda veida objektus, un nu, iespējams, laikietilpīgais darbs vainagojies panākumiem.
Gāzu planētām, gluži kā mūsu Saules sistēmas milžiem Jupiteram un Saturnam, zem bieziem ūdeņraža, hēlija un citu gāzu atmosfēras slāņiem ir cieti kodoli, taču līdz šim tos nav izdevies novērot.
TESS teleskopa (ilustrācijā apakšā), kas ir jaunais NASA "citplanētu" mednieks un pārņēma stafeti no "Kepler", datos Ārmstronga komanda uzgāja un atlasīja vairākus kandidātus, kurus pētīt tuvāk.
"Šis objekts bija viens no šādiem kandidātiem. Turpinājām to pētīt ar HARPS spektrogrāfu (HARPS – High Accuracy Radial Velocity Planet Searcher). Šis objekts, kā izrādījās, bija ļoti masīvs – daudz masīvāks, nekā gaidījām," skaidro Ārmstrongs.
Astronomi sākotnēji domājuši, ka objekts, kas riņķo ap zvaigzni TOI 849 aptuveni 730 gaismas gadu attālumā, ir vēl viena zvaigzne, proti, novērotais ir bināra zvaigžņu sistēma.
Tās rādiuss ir aptuveni 3,5 reizes lielāks par Zemes rādiusu, bet masa aptuveni 39 reizes lielāka. Objekts ap savu zvaigzni riņķo tik tuvu, ka pilnu apli veic 18 stundās, un temperatūra uz virsmas ir vairāk nekā 1500 grādu pēc Celsija. Viss liecina, ka tas varētu būt superblīvs planētas kodols. Runa ir par planētu, kas savu atmosfēru vai nu zaudējusi, vai nekad tā arī nav pie tādas tikusi, proti, ir "izgāzusies" jeb līdz galam neattīstījusies gāzu planēta.
Ja ap šo kodolu reiz bijusi atmosfēra, ir vairāki scenāriji, kā tā varēja pazust, sākot no sadursmes ar citu planētu kādā no planētas veidošanās posmiem līdz pat nonākšanai pārāk tuvu savai zvaigznei.
Tikpat labi šo objektu var izskaidrot arī versija par līdz galam neattīstījušos gāzu planētu, piemēram, ja tā veidojusies protoplanetārā diska (tas ir putekļu un gāzu disks, kas ieskauj jaunas zvaigznes un no kurā esošā materiāla formējas jaunas planētas) konkrētā reģionā, kur izejmateriāla kāda iemesla dēļ bijis ļoti maz vai arī planēta sākusi veidoties pārāk vēlu, kad protoplanetārajā diskā jau vairs nebija materiāla.
Doktors Ārmstrongs uzsver, ka šī objekta novietojums tik tuvu zvaigznei vairāk vedina domāt par pirmo scenāriju, proti, planētai savulaik bijusi atmosfēra, kuru tā zaudējusi, taču "lai būtu par to pārliecināti, mums jāturpina novērojumi."
Ārmstrongs ar kolēģiem cer tādējādi daudz vairāk uzzināt par to, kā veidojas un attīstās gāzu planētas.
