Foto: Shutterstock
Jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās slimības Covid-19 pacientu skaitam pasaulē arvien pieaugot, ārstiem darba vairāk, savukārt pētniekiem – lielāka datu kopa un iespēja saskatīt jaunas likumsakarības. ASV reģistrēto pacientu skaitam pārsniedzot miljonu, šīs valsts Slimību kontroles un profilakses centrs jau esošajiem simptomiem pievienojis sešus jaunus.

Sākotnēji saistībā ar Covid-19 izskanēja trīs galvenie simptomi – tie bija norādīti gan Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā, gan attiecīgi arī Latvijā Slimību profilakses un kontroles centrs informēja, ka pamats aizdomām ir, ja pacientiem ir pēkšņs slimības sākums un vismaz viens no šiem simptomiem – paaugstināta temperatūra jeb drudzis, rīkles iekaisums, sauss klepus un elpas trūkums.
Jau iepriekš, novērojot pacientus, tika secināts, ka daļā gadījumu šie nav vienīgie simptomi.

Piemēram, daļai pacientu kā pirmais no simptomiem, kas liecināja par veselības likstām un beigās izrādījās inficēšanās ar SARS-CoV-2, bija tieši caureja.

Nu ASV Slimību kontroles un profilakses centrs savā vietnē pie trim pamatsimptomiem – drudža, sausa klepus un grūtībām elpot – pievienojis arī šādus: salšanas sajūtu, drebuļus un trīcēšanu, muskuļu sāpes, galvassāpes, kakla sāpes, kā arī ožas un/vai garšas sajūtas pasliktināšanos vai pazušanu.

Tādējādi ASV oficiāli minēto iespējamo simptomu sarakstā nu kopā ir deviņi simptomi. Vietnē arī skaidrots, ka simptomi var parādīties 2-14 dienu laikā pēc inficēšanās, bet vidēji tas notiek piektajā dienā. Tomēr būtiski uzsvērt, ka daļā gadījumu saslimšana var noritēt asimptomātiski, proti, daļa cilvēku ir vīrusa pārnēsātāji, paši par to nemaz nenojaušot.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs uzsver, ka mediķu palīdzība jāmeklē tikai gadījumā, ja Covid-19 norise ir smaga un izpaužas kā grūtības paelpot, pastāvīgas sāpes vai spiediena sajūta krūtīs.

Tāpat ierakstā minēts, ka šis simptomu saraksts nav pilnīgs un visaptverošs, tāpēc citu nopietnu simptomu gadījumā cilvēki tiek mudināti sazināties ar savu ārstu.

Tikmēr labākais veids, kā sevi pasargāt, ir distances ievērošana publiskās vietās un regulāra roku mazgāšana. Par sliktu nenāks arī sejas aizsargmaskas nēsāšana. No kāda materiāla tās labāk pagatavot, ja esi nolēmis nodarboties ar rokdarbiem – to palīdzēs saprast Čikāgas Universitātes un Argonas Nacionālās laboratorijas pētnieku komandas atklātais par dažādu audumu caurlaidību – datus un infografiku vari aplūkot, klikšķinot šeit!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!