Zemajā Zemes orbītā riņķo aptuveni 27 tūkstoši atlūzu, kuru lidojuma trajektorijas tiek konstanti monitorētas. Taču daudz, daudz vairāk ir tādu, kas ir pārāk mazas, lai būtu izsekojamas, un bija tikai laika jautājums, kad kāda no šīm atlūzām, lidojot ar ātrumu tuvu pie 8 kilometriem sekundē, ietrieksies arī Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). 12. maijā apsekošanas laikā astronauti secinājuši, ka šāda trieciena rezultātā bojāta stacijas robotiskā roka "Canadarm2".

Lielgabarīta atlūzas, kas ir būtiskākais apdraudējums gan SKS, gan kosmiskajiem teleskopiem, gan sakaru satelītiem (piemēram, "Starlink" tīklam), tiek nemitīgi uzmanītas. Taču izsekot iespējams vien tādas, kuras ir pietiekami lielas, un no augstāk minētajiem 27 tūkstošiem lielākā daļa ir softbola bumbas izmērā vai lielākas. Turklāt ne visi no šāda izmēra "kosmosa krāmiem" tiek izsekoti. Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras aplēsēm, kas atjauninātas 20. maijā, orbītā varētu būt ap 34 tūkstošiem objektu, kas lielāki par 10 centimetriem, ap 900 tūkstošiem objektu izmērā no viena līdz 10 centimetriem un pat 128 miljoni objektu, kas nav lielāki par centimetru.

Taču pat dažus milimetrus liels objekts var nodarīt vērā ņemamus bojājumus lielā ātruma dēļ. Lidojot tajā augstumā, kurā atrodas SKS, atlūzas var sasniegt pat 28 tūkstošu kilometru stundā jeb 7,8 kilometru sekundē ātrumu. Turklāt, ja SKS un atlūzas lidojuma virzieni ir pretēji, abu objektu relatīvais ātrums attiecībā vienam pret otru faktiski dubultojas.

12. maijā astronomi rutīnas apsekošanas laikā pamanīja, ka "Canadarm2" manipulatoram tuvu pie "locītavas" redzams caurums. Nav zināms, kad notika pati sadursme. NASA un Kanādas Kosmosa aģentūra, kas atbild par "Canadaerm2" darbību, apvienoja spēkus bojājuma izvērtēšanai. Par laimi šoreiz kosmiskā "lode" sabojājusi tikai termoizolācijas apvalku, bet nav skārusi manipulatora darbībai kritiski svarīgas detaļas.

"Par spīti triecienam, analīzes rezultāti liecina, ka "Canadarm2" darbība nav ietekmēta. "Canadarm2" turpina veikt iepriekš plānotos uzdevumus," bloga ierakstā pēc indidenta informēja Kanādas Kosmosa aģentura.

Kaut šoreiz paveicās, kosmosa "drazas" problēma kļūst arvien satraucošāka un prasa strauji rast risinājumus, kā orbītu attīrīt no bīstamākajiem atkritumiem. Jau iepriekš bijušas dažas šādas epizodes, kas par laimi beigušās bez katastrofas. Piemēram, 2016. gadā britu astronauts Tims Pīks tīmeklī publicēja attēlu ar bojājumu vienā no SKS iluminatoriem. Objekts, kas šo plaisu izraisījis, visticamāk, bija vien baktērijas izmērā, burtiski mikroskopisks. Toreiz paveicās.

Kā norādīja EKA, jau zirņa lieluma fragments būtu pietiekams, lai izraisītu bīstamus bojājumus. Galda tenisa bumbiņas izmēra atlūzas sadursme ar SKS, visticamāk, beigtos ar strauju stacijas dekompresiju un nopietnu apdraudējumu astronautu dzīvībām.

Procesā ir jau vairāki pilotprojekti tehnoloģijām, ar kurām tuvākajos gados varētu uzsākt orbītas attīrīšanu no bīstamajām atlūzām. Par dažām no tām "Campus" jau ir vēstījis iepriekš. Tāpat turpmākajos startos tehnoloģijas jāizstrādā tā, lai pēc kravas nogādāšanas orbītā tur nekā lieka nepaliktu.

"Lai turpinātu gūt labumu no zinātniskā darba, tehnoloģijām un datiem, ko mums nes darbošanās kosmosā, ir ārkārtīgi svarīgi strikti ievērot jau esošās kosmosa atlūzu ierobežošanai noteiktās vadlīnijas kosmosa kuģu izstrādē un misiju plānošanā," uzsvēris EKA pārstāvis Tims Florels.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!