Sekoja 'astē' Zemei
Ja, piemēram, daudziem labi zināmais Habla kosmiskais teleskops riņķo orbītā ap Zemi (aptuveni 545 kilometru augstumā), tad Spicera teleskops bija pirmais kosmiskais aparāts, kas pētījumus neveica, riņķodams ap mūsu planētu. Tā vietā Spicera teleskops ir orbītā ap Sauli, turklāt gandrīz identiskā kā Zeme. Spicera teleskops gan kustās lēnāk par Zemi, tādēļ ar gadiem arvien vairāk atpaliek no mūsu planētas, "velkoties astē".
Šādai orbītai ir vairākas priekšrocības, norāda NASA. Esot tālāk no Zemes nekā lielākā daļa pavadoņu, Spicera teleskops ir mazāk pakļauts no mūsu planētas izstarotā siltuma ietekmei. Vēsāki apstākļi palīdz nodrošināt labāku un stabilāku zinātniskā aprīkojuma darbību.
Tāpat šāda orbīta ļauj teleskopam Visuma dzīles vērot plašākā redzeslaukā, bez apgrūtinājumiem, ar kādiem jārēķinās, riņķojot orbītā ap Zemi. Sešus gadus vēlāk pēc Spicera teleskopa līdzīgā orbītā ap Sauli savu darbu sāka arī NASA slavenais citplanētu mednieks – vēl pirms Spicera teleskopa darbu beigušais Keplera teleskops.
