Varonīgi turpināja misiju
Spicera teleskopa misiju nosacīti var iedalīt divās būtiskākajās fāzēs. Pirmā fāze, kurai bija jāilgst vien paredzētos 2,5 gadus, patiesībā ilga 5,5 gadus. Spicera teleskopa komanda to nodēvēja par "auksto fāzi", jo šajā brīdī kosmiskā aparāta mērinstrumentus aktīvi dzesēja ar šķidro hēliju. Spicera teleskopa instrumenti šajā misijas fāzē bija vien dažus grādus virs absolūtās nulles. Standarta spiediena (viena Zemes atmosfēra jūras līmenī) apstākļos hēlijs no gāzes kondensējas šķidrumā vien pie ārkārtīgi zemas temperatūras, mīnus 269 grādiem pēc Celsija.
2009. gada maijā 360 litri šķidrā hēlija izbeidzās un sākās tā dēvētā misijas "siltā fāze". Instrumentu temperatūra pieauga līdz mīnus 207 grādiem. Tas jau bija par karstu diviem no Spicera teleskopa instrumentiem. Darboties pārstāja infrasarkanais spektrogrāfs un daudzjoslu fotometrs. Tomēr divi no četriem kanāliem turpināja funkcionēt un turpmākajā desmitgadē ievāca iespaidīgu datu apjomu.
Kopš 2016. gada var izdalīt vēl nosacītu trešo fāzi, ko Spicera komanda nodēvēja, tēlaini izsakoties, par "viņpus fāzi", taču šajā gadījumā nav runa par datu ievākšanas instrumentu darbību, bet gan drīzāk par izaicinājumiem, ar kuriem astronomiem nācās saskarties, lai turpinātu nodrošināt saziņu starp Spicera teleskopu un Zemi, distancei arvien palielinoties. Tādējādi no datu ievākšanas viedokļa misiju tomēr var iedalīt divās galvenajās fāzēs.
