Aviācijas trešā ēra sākusies: gaisā paceļas komerciālā lidmašīna ar elektrodzinēju
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirmajā, kaut ļoti īsajā, izmēģinājuma lidojumā veiksmīgi devās komerciālā lidmašīna, kuru pilnībā darbina elektrodzinējs. Klimata pārmaiņu kontekstā kā viens no lielajiem grēkāžiem nereti tiek minēta aviācijas nozare, kas CO2 emisiju ziņā šobrīd ir dabai ļoti nedraudzīga, bet bez kuras mūsu civilizācija īsti iztikt nespēj. Kamēr autotransportā virzība uz no emisijām brīvu risinājumu – elektroautomobiļiem – jau uzņēmusi apgriezienus, aviācijā pagaidām šī iecere ir vēl šūpulī. Kanādas lidsabiedrībai "Harbour Air" šajā ziņā ir lieli plāni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais izmēģinājuma lidojums veikts ar nelielu un īsiem pārlidojumiem paredzētu un īpaši modificētu lidaparātu "DHC-2 de Havilland Beaver". Lidaparāta šasija ir jau ar krietnu gadu bagāžu – šī modeļa lidmašīnas sāka ražot pagājušā gadsimta 40. gadu beigās –, taču aprīkota nevis ar iekšdedzes dzinēju, bet gan ar kompānijas "magniX" ražoto elektrodzinēju "magni500", kuram ir 560 kilovatu jauda (analogs aptuveni 760 zirgspēkiem).

Kompānija "magniX" dzinēju izstrādāja ciešā sadarbībā ar "Harbour Air", kas ik gadu vietējos reisos starp Vankūveru un Vistleras slēpošanas kūrortu, kā arī citiem vietējiem galamērķiem pārvadā pusmiljonu pasažieru.

Aviācijas trešā ēra sākusies: gaisā paceļas komerciālā lidmašīna ar elektrodzinēju
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Izmēģinājuma lidojums ilga vien 15 minūtes, bet vēsturiskajā brīdī pie vadības svirām pilota kabīnē sēdās pats "Harbour Air" dibinātājs Gregs Makdugals. "Tas bija gluži kā lidot ar parastu "Beaver", taču šis "Beaver" bija saēdies "elektriskus steroīdus". Jaudas bija pārpārēm," pieredzi komentēja Makdugals.

"Šis vēsturiskais lidojums iezīmē trešās – elektriskās – ēras sākumu aviācijā," kopīgā paziņojumā presei norādīja "Harbour Air" un "magniX".

"Harbour Air" plāno līdz 2022. gadam elektrificēt visu savu floti, ja tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas no regulatoriem.

Tiesa, aviācijas elektrifikācijas jautājumā būtiska problēma – akumulatoru kapacitāte un attiecīgi distance, ko var veikt ar vienu uzlādi – ir vēl krietni izteiktāka nekā elektroautomobiļu gadījumā. Inženieriem nāksies palauzīt galvu. Konkrētais "Harbour Air" lidaparāts šobrīd ar vienu uzlādi var veikt tikai 160 kilometrus garu distanci.

Aviācijas trešā ēra sākusies: gaisā paceļas komerciālā lidmašīna ar elektrodzinēju
Foto: AP/Scanpix/LETA

Kamēr visās pārējās "puzles" daļās – elektrodzinējos, ģeneratoros u.c. – ir pamatīgi uzlabojumi, akumulatoru tehnoloģijas jau ilgu laiku nav piedzīvojušas būtiskus jaunatklājumus, kas ļautu ievērojami palielināt kapacitāti, vienlaikus nepalielinot izmēru un svaru.

Šobrīd aviosatiksme ir viens no lielākajiem CO2 emisiju avotiem. Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka vidēji uz vienu aviopasažieri ir runa par 285 gramiem izmešu ik pēc nolidota kilometra. Salīdzinājumam – vilcienu gadījumā tie ir 14 grami, vidējas automašīnas gadījumā 55 grami, bet autobusa gadījumā 68 grami. Milzīgais CO2 izmešu daudzums ir viens no faktoriem, kas veicina globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Pētnieki prognozē, ka nākotnē tādējādi sagaidāmi vēl ekstrēmāki laikapstākļi – ūdens līmeņa celšanās, atsevišķos apgabalos ilgstošs sausums, citos savukārt – milzu vētras.

Tags

Aviācija Klimata pārmaiņas Globālā sasilšana Lidmašīnas Inženierzinātnes

Comment Form